Vietnes sadaļas

Citādās 

Svītrainā zemeszvaigzne
Šmidela zemeszvaigzne Geastrum striatum Biezstaru zemeszvaigzne
 

Svītrainā zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams šai sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā svītrainā zemeszvaigzne ir viena no mazākajām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm: augļķermeņa caurmērs starp daivu galiem ir tikai 3-6 cm. Tās uzkrītošākā pazīme: iekšējam, sporas saturošajam apvalkam ir samērā garš kātiņš un tam apkārt - lejup vērsta "apkakle" asu malu. Ārējais apvalks ir ādains, parasti saplaisājis. Aug rudens pusē dažādos mežos, parkos, kapsētās, dārzos u.c. pa vienai vai mazās grupās; sīkstās konsistences dēļ saglabājas līdz pavasarim.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1916. gadā Rīgā. Vēlāk pamanīta vēl nedaudzās vietās, kuras atrodas lielākoties Rīgas tuvumā.

Svītrainajai zemeszvaigznei ir pagarš kāts un lejup vērsta "apkakle" ar asu malu,
bet ārēja apvalka daivām iekšpuse (augšējā virsma) parasti ir stipri saplaisājusi.

Svītrainās zemeszvaigznes nereti aug grupā (šeit redzamā trijotne, kura bija daļa no lielākas grupas, - dzīvžoga iekšienē).

Šīs lappuses foto ir no mūsu uzietas atradnes Rīgā, Ziepniekkalna kapu ziemeļrietumu malā (nākotnē pievienosim citus foto no šīs atradnes).

Šmidela zemeszvaigzne

Zemes-
zvaigznes

Biezstaru zemeszvaigzne
 
 

Citādās