Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Biezstaru zemeszvaigzne
Svītrainā zemeszvaigzne Geastrum triplex Milzu skropstzvaigzne
 

Biezstaru zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams šai sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā biezstaru zemeszvaigzne ir viena no vislielākajām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm: augļķermeņa diametrs, mērot starp daivu galiem, ir 6-12 cm. Sugas uzkrītošākās pazīmes: lielie izmēri, uz ārējā apvalka daivām sēdošais (t.i., bez kātiņa) iekšējais apvalks, ārējā apvalka ievērojamais biezums, parasti arī daivu "atlūšana" no ārējā apvalka daivās nesadalījušās vidusdaļas. Daivu skaits šai sugai variē plašās robežās: parasti to ir 5-8, taču paretam gadās arī 3 vai 10.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis Vilis Lūkins 1974. gadā Tērvetes Dabas parkā. Vēlāk atrasta vēl pavisam nedaudzās vietās dažādās valsts daļās - Ķemeru Nacionālajā parkā, pie Vīdāles, Tīnūžiem un Baldones, precīzi nepiefiksētā vietā Kurzemes austrumos, varbūt arī Pokaiņos un pie Cēsīm.

Biezajām, taču stipri trauslajām daivām atlūztot no ārējā apvalka vidusdaļas, biezstaru zemeszvaigznēm mēdz izveidoties plata un bieza "apkakle",
kura piešķir sugai raksturīgo izskatu. Tomēr šeit rudimentāra "apkakle" ir jaušama vienīgi vidējam eksemplāram.

Biezstaru zemeszvaigznei vēl ir raksturīgs cieši uz ārējā apvalka sēdošs iekšējais, sporas saturošais apvalks.

Šīs lappuses foto ir no atradnes Kurzemē (vietu precīzi neiegaumējām, mēģināsim restaurēt) un no atradnes Baldones tuvumā.

Pateicamies Didzim Vimbam un Edgaram Vimbam par foto no Baldones apkārtnes (apakšā)!

(Mazā un neasā 2010. gada fotogrāfijā no Tukuma apkaimes,
kura figurē Tīmeklī, sēnes piederība šai sugai ir apšaubāma.)

Zemes-
zvaigznes

 
 
Svītrainā zemeszvaigzne

Citādās 

Milzu skropstzvaigzne