 |
 |
 |
||
| Biezstaru zemeszvaigzne | ||||
|
|
|
||
| Biezstaru zemeszvaigzne | ||||
| ◄ | Svītrainā zemeszvaigzne | Geastrum triplex | Milzu skropstzvaigzne | ► |
|
Biezstaru zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams šai sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Sarkanajā grāmatā un Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā biezstaru zemeszvaigzne ir viena no vislielākajām Latvijā sastopamajām zemeszvaigznēm: augļķermeņa caurmērs starp daivu galiem ir 6-12 cm. Sugas uzkrītošākās pazīmes: samērā lielie izmēri; iekšējais, sporas saturošais apvalks ir bez kātiņa; ārējais apvalks ir visai biezs; tā veidotās daivas diezgan bieži pārlūzt, bet daivās nesadalījusies vidusdaļa paliek kā šķīvjveidīga platforma. Daivu skaits variē plašās robežās: parasti to ir 5-8, taču paretam atgadās arī 3 vai 10. Aug rudens pusē mežos, izņēmuma kārtā urbanizētās vietās, parasti nelielās grupās; sīkstās konsistences dēļ puslīdz saglabājas līdz pavasarim. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Vilis Lūkins 1974. gadā Tērvetes Dabas parkā. Vēlāk atrasta jau samērā daudzās vietās dažādās valsts daļās, īpaši - pašos pēdējos gados. Agrākajos gados izplatīto uzskatu, ka sastopama ārkārtīgi reti, acīmredzot ir sekmējusi diezgan hroniskā noturēšana par izskatā daļēji līdzīgo skropstaino zemeszvaigzni. |
   |
Biezstaru zemeszvaigznei "stari", ko izveido daivās sadalījies ārējais apvalks,
patiešām ir biezi, salīdzinot ar citu sugu zemeszvaigznēm, un mēdz lūzt.
Iekšējais, sporas saturošais apvalks ir bez kātiņa - "sēdošs" uz ārējā apvalka.
Sporu izplūdes atvere ir samērā zema un ne īpaši regulāra pēc formas
(eksemplāram labajā pusē - sugai netipiski konusveidīga un ar neparasti izteiktu apļveida norobežojumu apkārt).
  |
Ja biezstaru zemeszvaigznes daivas lūzt, vienā gabalā palikusī apvalka vidusdaļa kļūst par šķīvjveida platformu
iekšējam apvalkam; reizēm tās mala uzliecas augšup, tā izveidojot ap iekšējo apvalku savdabīgu brīvu "apkakli".
Šādas pārvērtības notiek līdz galam nebūt ne visiem eksemplāriem; arī mums nav gadījies novērot īstu "apkakli".
 |
Citkārt biezstaru zemeszvaigznes daivas lūzt maz (šeit) vai, tieši otrādi, stipri, bet neregulārā veidā (augšā).
(Šim eksemplāram sporu izplūdes atvere ir netipiska: zema, krietni ieplaisājusi, bez apļveidīga norobežojuma.)
Šīs lappuses foto ir no mūsu uzietām atradnēm Austrumkurzemē (precīzo vietu neatzīmējām) un Amatas novadā pie Pērļupītes,
kā arī no Edgara Vimbas un Didža Vimbas uzietas atradnes Baldones apkārtnē.
Pateicamies Didzim Vimbam un Edgaram Vimbam par foto no Baldones (vidū)!
(Mazā un neasā 2010. gada fotogrāfijā no Tukuma apkārtnes,
kura figurē Tīmeklī, sēnes piederība šai sugai ir apšaubāma.)
| ◄ | ► |
|
|
