 |
 |
 |
||
| Smiltāju kaussēne | ||||
|
|
|
||
| Smiltāju kaussēne | ||||
| ◄ | Pūšļu kaussēne | Peziza ammophila | ► |
|
Pamaza (diametrs 2-5 cm, augstums 1-3 cm), sākumā gandrīz lodveidīga, vēlāk diezgan dziļi kausveidīga askusēne ar zāģveidā izrobotu kausiņa malu, ar iekšpusi tumšbrūnā krāsā un ārpusi gaišā okerkrāsā; pretstatā citām šīs ģints sēnēm, ar izteiktu "kātiņu", ko veido ar smilšu graudiņiem kopā salipis sēnes micēlijs un kurš var būt līdz 2½ cm garš un līdz ¾ cm resns. Aug no vēla pavasara līdz rudenim jūrmalas kāpu zonas smiltājos, ar kausiņu tikai pa pusei ārā no smiltīm (atsegtāku, ja smiltis vēlāk tikušas aizpūstas). Ļoti reti sastopama, iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Par ēdamību īsti drošu ziņu nav, taču retās sastopamības un minētā statusa dēļ jautājums arī nav aktuāls. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1925. gadā Rīgā, priekškāpās pie Daugavgrīvas. Līdz 2020. gadam pamanīta vēl vismaz pusotrā desmitā jūras piekrastes vietu, kuras izkliedētas gar visu Baltijas jūras un Rīgas līča krasta līniju no robežas ar Lietuvu līdz robežai ar Igauniju. Daļā atradņu ir novērota augam prāvās grupās. |
♦ ♦ ♦ Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2020 ♦ ♦ ♦
   |
Smiltāju kaussēne tik tiešām aug smiltājos - jūrmalas kāpu zonā (šeit:
tikai 15 m no ūdens!). Lai gan normāli ārā no smiltīm ir vien puse no kausiņa,
šajā visnotaļ neparastajā atradnē - uz gandrīz vertikālas smilšu sieniņas zem trūdoša baļķa -
vējš ir, smiltīj izžūstot, aizpūtis tās virskārtiņu projām,
tā gandrīz pilnīgi atsedzot neparasti cieši sablīvētos augļķermeņus.
(Uziet un nofotografēt tipiskāku atradni mums, reti esot pie jūras, nav gadījies.)
 |
Smiltāju kaussēnes iekšpuse ir tumšbrūnā krāsā, ārpuse - gaišā okerkrāsā.
Augļķermenim attīstības gaitā atveroties, kausiņa mala zāģveidīgi saplaisā
(šeit atainotajiem eksemplāriem zāģveidīgums gan ir salīdzinoši neizteikts).
 |
Atšķirībā no visām pārējām kaussēņu ģints pārstāvēm, smiltāju kaussēnei
nepārprotami ir pagarš "kātiņš", kurš faktiski sastāv no kopā cieši salipuša
sēnes micēlija un smilšu graudiņiem (kuri arī klāj visu šī veidojuma virsmu).
Pārējo kaussēņu vidū tā izceļas arī ar radiālām krokām kausiņa apakšpusē.
Augstāk atainotie eksemplāri ir no atradnes Saulkrastu novada Zvejniekciemā (2017).
Atradne ir netipiska, jo parasti šīs sēnes aug līmeniskos smiltājos un atstatus (zemāk).
 Edgara Vimbas foto |
Parasti smiltāju kaussēnei kausiņš ir tikai pa pusei ārā no jūrmalas smiltīm.
|
|
