Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Smiltāju kaussēne
Pūšļu kaussēne Peziza ammophila  
 

Maza, diezgan dziļi kausveidīga askusēne (diametrs 2-4 cm, augstums 1-3 cm) ar kausiņa iekšpusi tumši brūnā krāsā un ārpusi gaišā okerkrāsā; pretstatā citām šīs ģints sēnēm, ar skaidri izteiktu (taču no kausiņa nekādi nenodalītu) kātiņu, kurš var būt līdz 2½ cm garš un līdz ¾ cm resns. Aug no vēla pavasara līdz rudenim jūrmalas kāpu zonas smiltājos, ar kausiņu tikai pa pusei ārā no smiltīm (atsegtāku, ja smiltis vēlāk aizpūstas). Ļoti reti sastopama, iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Par ēdamību īsti drošu ziņu nav, taču retās sastopamības dēļ jautājums nav aktuāls.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1925. gadā Rīgā, priekškāpās pie Daugavgrīvas. Līdz mūsdienām pamanīta vismaz pusotrā desmitā jūras piekrastes vietu, kuras izkliedētas gar visu jūras krasta līniju no robežas ar Lietuvu līdz robežai ar Igauniju. Daļā atradņu ir augusi prāvās grupās.

Smiltāju kaussēne tik tiešām aug smiltājos - jūrmalas kāpu zonā (šeit: tikai 15 m no ūdens!). Lai gan normāli ārā no smiltīm ir vien puse no kausiņa,
šajā diezgan neparastajā atradnē - uz gandrīz vertikālas smilšu sieniņas zem trūdoša baļķa - vējš ir, smiltīj izžūstot, aizpūtis tās virskārtiņu projām,
tā atsegdams neparasti daudzos augļķermeņus gandrīz vai pilnībā. (Uziet un nofotografēt tipiskāku atradni mums, reti esot pie jūras, nav gadījies.) 

Smiltāju kaussēnes iekšpuse ir tumšbrūnā krāsā, ārpuse - gaišā okerkrāsā.
Augļķermenim attīstības gaitā atveroties, kausiņa mala zāģveidīgi saplaisā 
(šeit atainotajiem eksemplāriem zāģveidīgums gan ir salīdzinoši neizteikts).

Atšķirībā no visām pārējām kaussēņu ģints pārstāvēm, smiltāju kaussēnei
nepārprotami ir pagarš kātiņš (faktiski - kausiņa garš izstiepums uz leju),
kā arī radiālas krokas kausiņa apakšā. Kātiņš vienmēr ir aplipis ar smiltīm.

Šajā lappusē atainotie eksemplāri ir no mūsu uzietas atradnes Saulkrastu novada Zvejniekciemā (2017).

Kaussēnes

 
 
Pūšļu kaussēne

Citādās