Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Bārkstainā mušmire
Amanita strobiliformis
 

Bārkstainā mušmire ir krietnu izmēru lapiņsēne - gan cepurītes diametrs, gan kāta augstums var sasniegt ~20 cm (reti). Cepurīti sākumā klāj vatains plīvurs, kurš apakšpusē savieno tās malu ar kātiņu, tādējādi slēpdams lapiņas. Vēlāk plīvurs saplīst stūrainās kārpās un lielās bārkstīs, kuras paliek bagātīgi aplipušas ap cepurītes malu un kātiņu, taču vēlāk izzūd. Aug zem lapukokiem pa vienai vai izkliedus grupās vasarā un rudenī. Latvijā sastopama praktiski tikai cilvēka pārveidotā vidē (parkos, zālājos, dažkārt dārzos) un vienīgi izņēmuma kārtā - dabiskos mežos. Līdz pat 2016. gada vidum skaitījās ļoti reta, tāpēc ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Ēdama, taču šāda statusa dēļ tomēr nevajadzētu ievākt ēšanai.

 

Bārkstainās mušmires augļķermeņa raksturīgās īpašības detālāk.
  Cepurīte: pelēcīgi iedzeltena ar stūrainam kārpām un bārkstīm; diametrs 10-15 cm, paretam pat 20 cm.
  Lapiņas cepurītes apakšā: sākumā tīri baltas, vēlāk viegli iedzeltenas; mīkstas; ar pārslainām šķautnēm.
  Kātiņš: balts; ar bārkstīm un biezu gredzenu, kuri ar laiku izzūd; garums 12-20 cm; resnums 2-3 cm.
  Mīkstums: balts; sākumā ar neizteiktu smaržu, vēlāk ar nepatīkamu zivju smaku un nepatīkamu garšu.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1919.g. Jelgavas novada Vircavas pagasta Oglainē. Nākamo reizi pamanīta tikai XX gs. otrās puses sākumā divās citās vietās Dienvidzemgalē (O. Lapiņš). Pēc tam sekoja vēl ilgāks pārtraukums, raisot aizdomas par sugas izzušanu Latvijā. Tomēr XXI gs. pirmajos 15 gados tika atkal atrasta piecās (varbūt sešās?) vietās, no kurām trīs atkal bija Dienvidzemgalē. Lielākoties bija uziets pa vienīgam eksemplāram; atkārtoti apsekojumi, kā likums, netika veikti. Tikai vienā atradnē, kura 2011.g. tika pamanīta Siguldas pilsētā un vēlāk pastāvīgi monitorēta (E. Mūkins), tipiskās sezonās reģistrēti pa 5-10 eksemplāriem, bet nedaudzās īpaši ražīgās sezonas - pat vairāk nekā 20 eksemplāru. Toties pēc pasludināšanas par Gada sēni 2016 atrasta uzreiz ducī vietu Zemgales dienvidu daļā starp Bausku un Dobeli, turklāt lielā skaitā - līdz ~100 eksemplāriem gadā ražīgākajā atradnē, kura ir ap Rundāles pili (V. Ērmane; sk. atradnes). 2017. gadā pamanīta atradne (4 eks.) ārpus šī galvenā izplatības reģiona, tomēr netālu no tā - Daugavpilī (G. Leiburgs). 2022. gadā atradne (1 eks.) uzieta arī Rīgā, Ganību dambī (A. Jeršovs); vai tā saglabāsies un cik ražīga būs, rādīs laiks.

 

Bārkstainā mušmire ierakstīta vairāku Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās, t.sk. - mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Krievijā. Taču nav ierakstīta Lietuvā, kuras pierobežā koncentrējas šīs sugas atradnes Latvijā, to vidū arī pati ražīgākā atradne.

 
 Papildu ilustratīvo materiālu ar paskaidrojumiem skatiet mūsu divvalodīgajā (EN+LV) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit

 ♦ ♦ ♦  Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2016  ♦ ♦ ♦ 

 

Bārkstainā mušmire Siguldas atradnē ar deviņu dienu atstarpi (vienīgā no 16, kura triju sezonu laikā tur dabūjusi izaugt un novecot neizspārdīta).

Jauna bārkstainā mušmire Siguldas atradnē.

Trīs jau stipri izpletušās bārkstainās mušmires Siguldas atradnē (visas trīs - garāmgājēju izgāztas).


Tērvetes dabas parkā uzietais eksemplārs (2009.g.)

 

Kad Tērvetes dabas parkā 2009. gadā tika uziets šis viens bārkstainās mušmires eksemplārs,
tas šķita ļoti īpašs retums. Ražīgā atradne Siguldā un daudzās atradnes Zemgales dienvidos 
tolaik vēl nebija zināmas. Tās tika pamanītas attiecīgi 2011. gadā un 2016. gadā (pārsvarā).

Šīs lappuses foto ir no 2 mūsu uzietām atradnēm - Siguldas pilsētas apstādījumos un Tērvetes dabas parkā.

Mušmires

 

Lapiņsēnes