Latvijas sēnes - daivainā čemurene

Daivainā čemurene ir viengadīga čemurveidīga piepe. Augļķermenis sastāv no atsevišķām mēlesveida cepurītēm, kuru kātiņiem ir kopīga pamatne. Cepurītes platums ir 2-8 cm robežās, biezums - līdz centimetram, bet visa čemura platums reizēm pārsniedz pusmetru. Aug pie ozolu pamatnēm (reizēm arī nākamajā gadā pēc koka nociršanas) vienpati vai mazās grupās septembrī un oktobrī (augļķermenis var būt labi saglabājies arī vēlāk). Skaitījusies ļoti reta, iekļauta Sarkanajā grāmatā (3. kat.) un Aizsargājamo sugu sarakstā. Kopš 90. gadiem zināmo atradņu skaits krietni audzis.

Pirmoreiz Latvijā ievērota 1963. gadā pie Rundāles (G. Ābele; sugu noteicis E. Parmasto). Uzieta vēl dažos desmitos vietu dažādās valsts daļās, visvairāk - Vidzemē un Zemgalē; divas atradnes ir bijušas Rīgā, turklāt viena no tām - ļoti ilgmūžīga. Lielākā mūsdienās ražojošo atradņu koncentrācija ir novērota Rundāles apkārtnē, proti, pat astoņas vienā sezonā (V. Ērmane u.c.). Mums ir zināmas (no četriem novērotājiem, ieskaitot mūs pašus) sešas mūslaiku atradnes Siguldas apkārtnē, kā arī pašā Siguldā.

Pēc izmēriem un izskata stipri līdzīgas ir milzu čemurene un čemurainā čemurene (jeb kātiņpiepe), taču mūsdienās tās pārceltas uz citām ģintīm.

Daivanās čemurenes augļķermenim parasti ir desmitiem atsevišķu mēlesveida cepurīšu, kuru kātiņiem ir kopīga pamatne.

Sākumā daivainās čemurenes cepurītes ir gaiši pelēkbrūnas, taču vēlāk arvien vairāk tumsnē.

Daivainās čemurenes poras (sporas saturošo stobriņu atveres) ir bālā
krēmkrāsā, stūrainas, nevienādas un salīdzinoši mazas (2-4 gab./mm).

Šīs lappuses foto ir no ilggadējas atradnes Rīgas pašā centrā, pie Nacionālā teātra
un atradnes Gulbenes novadā, Litenes pagasta centrā blakus muižas kompleksam.

Vietnes sadaļas				Piepes, sīkpiepes
Daivainā čemurene


Gan vecākas, gan jaunākas	Ilggadēja atradne Rīgas centrā