 |
 |
 |
||
| Melnējošā cietpore | ||||
|
|
|
||
| Melnējošā cietpore | ||||
| ◄ | Rigidoporus crocatus | ► |
|
Klājeniska daudzgadīga un nereti arī daudzslāņaina piepe, sākumā reizēm safrān- vai bāli dzeltena, citkārt no sārtas līdz gaiši sarkanbrūnai, taču, laika gaitā izkalstot, top arvien tumšāka (nākamajos gados uzaugušajiem slāņiem parasti esot platībā mazākiem nekā iepriekšējiem, tumsnēšana ir visai uzskatāma). Aug mitrās vietās uz vecām kritalām, turklāt gan skujkoku (pārsvarā egļu), gan lapkoku (pārsvarā melnalkšņu, bērzu, apšu). Viegli atdalāma no substrāta kā dažus mm bieza gumijveidīga, tomēr stingra plēksne; reizēm (sausumā) tā sāk atlupt pat bez ārējas iedarbības. Skaitījusies ļoti reti sastopama, iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā, taču mūsdienās tiek uzieta arvien biežāk un gandrīz visur valstī. Neēdama. |
|
Šobrīd (2022) zināmi jau vismaz divarpus simti sugas atradņu, kuras izskaisītas pa lielāko daļu valsts teritorijas; tikpat kā nav novērota vienīgi Kurzemes rietumu daļā. |
   |
 |
Melnējošā cietpore sākumā dažkārt ir safrān- vai bāli dzeltena, citkārt no sārtas līdz gaiši sarkanbrūnai, bet, laika gaitā izkalstot, top arvien tumšāka.
Ja nākamajos gados uzaugušie slāņi ir platībā mazāki nekā iepriekšējie (parasti tā ir), tumsnēšana ir ļoti uzskatāma (arī
šeit redzami vismaz divi slāņi).
 |
Melnējošās cietpores poras ir gaiši dzeltenbrūnas vai gaiši sarkandzeltenas, puslīdz ieapaļas un tik sīkas (5-7 gab./mm),
ka ar neapbruņotu aci tikpat kā nav atšķiramas (šeit atainotas mērenā palielinājumā).
Šīs lappuses foto ir no mūsu uzietas (2016) atradnes Gaujas senlejā zem Nurmižu gravu rezervāta.
Paredzam drīzumā pievienot foto, ko esam uzņēmuši, apmeklējot citu novērotāju uzietas un vietnē
dabasdati.lv ieziņotas atradnes Siguldā un
tās tuvā apkārtnē, kā arī atradni Rīgā, Biķernieku mežā.
|
|