Melnējošā cietpore |
◄ | Rigidoporus crocatus | ► |
Klājeniska daudzgadīga un nereti arī daudzslāņaina piepe, sākumā reizēm safrān- vai bāli dzeltena, citkārt no sārtas līdz gaiši sarkanbrūnai, taču, laika gaitā izkalstot, top arvien tumšāka (nākamajos gados uzaugušajiem slāņiem parasti esot platībā mazākiem nekā iepriekšējiem, tumsnēšana ir visai uzskatāma). Aug mitrās vietās uz vecām kritalām, turklāt gan skujkoku (pārsvarā egļu), gan lapkoku (pārsvarā melnalkšņu, bērzu, apšu). Viegli atdalāma no substrāta kā dažus mm bieza gumijveidīga, tomēr stingra plēksne; reizēm (sausumā) tā sāk atlupt pat bez ārējas iedarbības. Skaitījusies ļoti reti sastopama, iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā, taču mūsdienās tiek uzieta arvien biežāk un gandrīz visur valstī. Neēdama. |
Šobrīd (2022) zināmi jau vismaz divarpus simti sugas atradņu, kuras izskaisītas pa lielāko daļu valsts teritorijas; tikpat kā nav novērota vienīgi Kurzemes rietumu daļā. |
Melnējošās cietpores augļķermeņi to otrajā vasarā.
Šīs lappuses foto ir no atradnes Siguldas pilsētas robežās,
starp Gūtmaņa alu un Gauju, par kuru vietnē dabasdati.lv
bija ziņojis Ivars Leimanis. Tie rāda pērnos augļķermeņus.