Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Visas bekas

Parazītiskā samtbeka
Xerocomus parasiticus / Pseudoboletus parasiticus
 

Mazu izmēru beka dzeltenos, sarkanīgos, gaišbrūnos toņos. Cepurītes virsmiziņa ar vieglu zaļganumu un bieži saplaisājusi. Mīkstums gaiši dzeltens, griezumā krāsu nemaina. Aug mitros lapukoku mežos, turklāt tikai uz cietpūpēžu (Scleroderma spp.) pamatnēm. Ziņas par ēdamību ir pretrunīgas. Ļoti reti sastopama, ierakstīta Sarkanajā grāmatā (1. kategorijā) un iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis Teodors (Fjodors) Buholcs 1903. gadā Priedaines apkārtnē; aptuveni turpat uzieta arī vēlāk tajā pašā gadsimtā (iespējams, pat divās vietās). Kopš 1931. gada ir zināma atradne Moricsalā, kurā suga atkārtoti novērota gan pagājušajā gadsimtā, gan mūsdienās (pēdējo reizi 2012. gadā). 1988.-2001. gadā pa reizei manīta divās vietas Slokas apkārtnē, Salaspilī, kā arī pie Garciema. 2015. gada oktobrī konstatēta pie Mārupes, Medema purva tuvumā (Juris Smaļinskis); 2016. gada jūlijā tieši tajā pašā vietā novērota atkal, turklāt ievērojamā daudzumā (Diāna Meiere).

(Dati par atradumiem XX gs. beigās un XXI gs. sākumā papildināti ar ziņām, ko mūsu vietnei sniedzis Edgars Vimba.)

 

Ja esat puslīdz pārliecināti, ka esat reiz atraduši šādu beku, lūdzu sazinieties ar senes.lv (e-pasts).

 

Šīs sēnes raksturīgākā iezīme ir parazitēšana uz cietpūpēžiem. 
Parasti no cietpūpēža pamatnes izaug uzreiz vairākas beciņas.

Foto ir no atradnes Pierīgā, pie Mārupes, Medema purva tuvumā. Pateicamies Jurim Smaļinskim par šo foto!

Šeit iepriekš izmantotais Initas Dānieles foto joprojām apskatāms Latvijas Mikologu biedrības vietnē šeit.

Visas bekas