 |
 |
 |
|||
|
Parazītiskā samtbeka Xerocomus parasiticus / Pseudoboletus parasiticus | |||||
|
|
|
|||
|
Parazītiskā samtbeka Xerocomus parasiticus / Pseudoboletus parasiticus | |||||
|
Mazu izmēru beka dzeltenos, sarkanīgos, gaišbrūnos toņos. Cepurītes virsmiziņa ar vieglu zaļganumu un bieži saplaisājusi. Mīkstums gaiši dzeltens, griezumā krāsu nemaina. Aug mitros lapukoku mežos, turklāt tikai uz cietpūpēžu (Scleroderma spp.) pamatnēm. Ziņas par ēdamību ir pretrunīgas. Ļoti reti sastopama, ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā (1. kategorijā) un iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Teodors (Fjodors) Buholcs 1903. gadā Priedaines apkārtnē; apmēram turpat uzieta arī vēlāk tajā pašā gadsimtā (iespējams, pat divviet). Kopš 1931. gada ir zināma atradne Moricsalā, kur suga atkārtoti novērota gan pagājušajā gadsimtā, gan mūsdienās (pēdējo reizi 2012. gadā). 1988.-2001. gadā ir pa reizei uzieta divās vietās Slokas apkārtnē, kā arī Salaspilī un pie Garciema. 2015. gadā pamanīta atradne pie Mārupes, Medema purva malā (Juris Smaļinskis). 2018. gadā sastapta arī Valgundes pagasta pašā ziemeļaustrumu stūrī (Vēsma Vijupe). |
   |
Šīs sēnes raksturīgākā iezīme ir parazitēšana uz cietpūpēžiem.
Parasti no cietpūpēža pamatnes izaug uzreiz vairākas beciņas.
Attēls ir no atradnes Pierīgā, pie Mārupes,
pie Medema purva pašas malas.
Pateicamies Jurim Smaļinskim par šo foto!
Tā pēcapstrāde veikta senes.lv.
Parazītiskās samtbekas Moricsalas atradnē:
  |
Atainotas Mikologu biedrības vietnē
 |
|
|