| |
|
Neliela (4-10 cm)
daudzgadīga cietas konsistences piepe, kura aug uz nedzīvas skujkoku koksnes, pārsvarā uz lielām egļu kritalām.
Atšķiras no parastās apmalpiepes ar mazākiem izmēriem,
asāk izteiktu malu un, pats uzkrītošākais, ar koši rozā apakšpusi un malu. Skaitījusies ļoti reta,
iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā, taču mūsdienu novērojumu lielais skaits apliecina, ka nebūt nav tik reta.
|
| |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Edgars Vimba 1985. gadā Rīgā pie Bišumuižas.
Kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus tiek novērota vairs nebūt ne tik reti.
Līdz mūsu gadsimta otrās desmitgades beigām bija uzietas jau simtiem atradņu,
bet pēc jaunāko datu apkopošanas skaits acīmredzot būs pat tūkstošos.
|
Skatā no augšas rožainā apmalpiepe atšķiras no parastās apmalpiepes ar mazākiem izmēriem un asāk izteiktu malu,
kura, pats raksturīgākais, ir nevis balta vai iedzeltena (augšanu vēl turpinošai sēnei), bet gan rozā (vai brūni rozā).
Rožainajai apmalpiepei, atšķirībā no daudz izplatītākās parastās apmalpiepes, poras ir izteikti rozā (vai brūni rozā);
šāds krāsojums visumā saglabājas līdz dziļam vecumam. Poras ir samērā mazas (3-5 gab./mm) un aptuveni apaļas.
Rožainās apmalpiepes augļķermeņiem pastāvot pat gadiem ilgi, to augšpuses viscaur notumsnē un stipri sasprēgā.
Šīs piepes parasti aug pa vairākām, reizēm pat daudzām uz vienas kritalas (tomēr tik kompakti kā šeit - visai reti).
Šīs lappuses foto ir no atradnes Krustkalnu rezervātā un no divām atradnēm Gaujas nacionālajā parkā (pie Ķūķiem un pie Krimuldas).
|
Vairāk par šo sugu skat. mūsu divvalodīgajā
(Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti
šeit.
|
| |
 |
|
Vidēji vecs eksemplārs |
