Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Sakņkāta kserula
Xerula radicata
 

Sakņkāta kserulai, kura mēdz augt uz lapukoku saknēm, cepurītes diametrs parasti nepārsniedz 10 cm, toties šī sēne izceļas ar īpaši garu kātu, kā arī gandrīz tikpat garu "sakni" kāta tupinājumā. Ļoti reti sastopama, ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1935. gadā Rucavas novada Dunikas pagasta Luknā. Vēl XX gs. pamanīta Talsu novada Laucienes pagastā un Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā. Vairākās vietās dažādās valsts teritorijas daļās uzieta arī XXI gs.

Sakņkāta kserula izceļas ar tievu un ļoti garu kātu. Vēl vairāk, tās kātam
ir gandrīz tikpat gara "sakne" - turpinājums pazemē (sk. attēlus zemāk),
kurš stiepjas līdz kādai koka saknei (no tās sēne smeļas barības vielas).

Cepurītes vidū sakņkāta kserulai ir raksturīgs paugurs, šim eksemplāram
gan neizteikts - mazs un zems (attēls pa labi augšā).

Lapiņas cepurītes apakšpusē sakņkāta kserulai ir izvietotas diezgan cieši
viena pie otras un ir dažāda garuma (attēls pa labi).

(Šis eksemplārs auga stāvā nogāzē, no kuras lietus ūdens straumes bija
pilnībā noskalojušas jelkādu zemsedzi, kura varētu būt tur veidojusies.)

 
 
 

Sakņkāta kserulas kāts kopā ar turpinājumu pazemē dažam eksemplāram var stiepties bezmaz pusmetra garumā!

Sakņkāta kserulas dažkārt aug divas trīs cieši kopā (ļoti reti - vairāk)
- uz vienas un tās pašas koka saknes (šeit - cieši klāt pie paša celma).

Šīs lappuses foto ir no atradnēm Gaujas Nacionālajā parkā (senlejas nogāzē pie Krimuldas) un Kaņiera ezera apkārtnē (pie Antiņciema).

 

Dažādas retākas lapiņsēnes

 
 
 

Lapiņsēnes