| Xerula radicata / Hymenopellis radicata |
| |
|
Šai lapiņsēnei, kura barības vielas smeļas no lapkoku saknēm, celmiem un apraktas koksnes,
pelēcīgi dzeltenā vai pelēkbrūnā cepurīte ir tikai līdz 10 cm diametrā. Toties sēne izceļas ar visai garu (kā arī relatīvi tievu)
kātu un gandrīz tikpat garu "sakni" tupinājumā, kura sniedzas līdz koksnei.
Lapiņas ir netīri baltas un izvietotas diezgan cieši viena pie otras. Aug rudens pusē.
Ļoti reti sastopama, ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā.
|
| |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1935. gadā Rucavas novada Dunikas pagasta Luknā.
Pagāj. gadsimtā ir pa reizei pamanīta arī Talsu novadā un Aizkraukles novadā.
Mūsu gadsimtā novērota vēl dažviet Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē, tomēr zināmo atradņu kopskaits
(ieskaitot divas mūsu uzietās), nesasniedz 15 gab. (2023).
|
Sakņkāta kserula izceļas ar relatīvi tievu un visai garu kātu. Vēl vairāk,
kātam ir gandrīz tikpat garš turpinājums lejup jeb "sakne" (sk. attēlus zemāk).
(Eksemplārs pa kreisi auga stāvā nogāzē, no kuras lietus ūdens straumes bija pilnībā noskalojušas jelkādu zemsedzi,
kura varētu būt tur veidojusies.)
Cepurītes vidū sakņkāta kserulai slejas raksturīgs paugurs;
eksemplāram pa kreisi gan diezgan neizteikts, toties eksemplāram pa labi - visnotaļ tipisks.
Sakņkāta kserulas kāts kopā ar slēpto turpinājumu dažam eksemplāram var stiepties bezmaz pusmetra garumā!
Šis turpinājums jeb "sakne" sniedzas līdz kādai koksnei, no kurienes sakņkāta kserula smeļas sev barības vielas.
Sakņkāta kserulai lapiņas ir netīri baltas (bet sārtas vai dzeltenbrūnas
šķautnēs), izvietotas diezgan cieši viena pie otras un dažāda garuma.
Sakņkāta kserulas reizēm aug divas vai trīs cieši kopā (ļoti reti - vairāk).
Šīs lappuses foto ir gan no divām mūsu uzietām atradnēm - daudzgadīgas atradnes
Gaujas nacionālajā parkā (senlejas nogāzē zem Krimuldas) un vienu reizi novērotas
atradnes Kaņiera ezera tuvumā pie Antiņciema, gan no atradnes Rudbāržu pagastā.
