Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Sakņkāta kserula
Xerula radicata
 

Sakņkāta kserulai, kura mēdz augt uz lapukoku saknēm, cepurītes diametrs parasti nepārsniedz 10 cm, toties šī sēne izceļas ar īpaši garu kātu, kā arī gandrīz tikpat garu "sakni" kāta tupinājumā. Ļoti reti sastopama, ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1935. gadā Rucavas novada Dunikas pagasta Luknā. Vēl XX gs. pamanīta Talsu novada Laucienes pagastā un Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā. Vairākās vietās dažādās valsts teritorijas daļās uzieta arī XXI gs.

 

Sakņkāta kserula izceļas ar tievu un ļoti garu kātu; šis sugas eksemplārs,
kurš atainots četru augšējo attēlu blokā - it sevišķi. Vēl vairāk, kātam ir
gandrīz tikpat gara "sakne" - turpinājums pazemē (attēls šī bloka apakšā,
kur "saknes" garums iezīmēts ar nogriezni), kurš stiepjas līdz koka saknei.

Cepurītes vidū sakņkāta kserulai ir raksturīgs paugurs, šim eksemplāram
gan neizteikts - mazs un zems (attēls pa labi augšā).

Lapiņas cepurītes apakšpusē sakņkāta kserulai ir izvietotas diezgan cieši
viena pie otras un ir dažāda garuma (attēls pa labi).

(Šis eksemplārs auga stāvā nogāzē, no kuras lietus ūdens straumes bija
pilnībā noskalojušas jelkādu zemsedzi, kura varētu būt tur veidojusies.)

 
 
 

Sakņkāta kserulai cepurītes centrā ir raksturīgs paugurs, šiem eksemplāriem - tipiska lieluma.
Tās dažkārt aug divas trīs (ļoti reti - vairāk) cieši kopā, uz vienas zemē slēptās koka saknes.
(Šie eksemplāri auga pie veca celma, kurš atradās vairākus metrus zem augšā atainotā eks.)

No paugura cepurītes centrā nereti uz visām pusām tālu plešas raksturīgs radiāls dzīslojums.

Šīs lappuses pirmie 5 foto ir no atradnes Gaujas Nacionālajā parkā, Gaujas senlejas nogāzē pie Krimuldas,
bet pēdējais foto - no atradnes Zemgales dienvidos (tiks precizēts). Par šo foto pateicamies Valdai Ērmanei!

Dažādas retākas lapiņsēnes

 

Lapiņsēnes