"Citādās" sēnes Various other fungi |
||||||||
Ar 'citādām' domātas gan sēnes, kam cepurītes apakšā ir nevis stobriņi vai lapiņas, bet adatiņas; gan sēnes, kam nav cepurītes kā tādas: kausveidīgas, vālesveidīgas, koraļļveidīgas, zvaigžņveidīgas, želejveidīgas... To vidū ir lāčpurni, zemestauki, pūpēži, zemeszvaigznes u.c. Neprofesionāla sēņu interesenta ērtībai sugas šeit ir sadalītas pa grupām pēc ārējām pazīmēm (izskata, konsistences u.c.), nevis pēc zinātniskās sugu sistemātikas! |
|
Gaileņveida | Ar adatiņām | Sakrokotas | Kausveida lielas | Kausveida mazas | Kausveida sīkas | Ligzdveida | Tūtasveida |
! |
Dzimtu klāsta jaunais papildinājums:galerteņu dzimta - apkopotas četras agrāk atainotās sugas no divām ģintīm un pievienota piektā suga no citas ģints (2O24). Ģinšu klāsta jaunākie papildinājumi: ķēvpupi; purpurlāsenes un molīzijas (2O24); graudaines (2O23); Hypocrea; Hypomyces; flēbijas; Pilobolus (visas 2O22). Sugu klāsta jaunākie papildinājumi: ziemas kātpūpēdis, kukurūzas vālīšu melnplauka un nagu onigēna; melnā celmlodīte un mainīgā zaļausene; zvaigžņu lodmete; ūdeņu sīkmicīte; īstās miltrasas - ozolu un kļavu; aizplīvurotā glāzenīte un Orbilia xanthostigma; sakņkāta ditiola; zilsniedzīšu rūsa. Attēlu klāsta jaunākie papildinājumi: ametista gailene; violetā cūkause; egļu eksīdija; dzīslainais kauslāčpurns un ābeļu sarkodoncija; Austrijas agrene; lazdu graudaine; spurdžu ciborija; dzīslotā skaldlapīte un augstais lāčpurns; zilganā brūnzobe; ksilārijas - briežu un daudzveidīgā; dažas gailenes. |
Lai cik dīvaini tas varbūt arī liktos, 'citādo' sēņu vidū ir pat visparastākās gailenes un dažas tām ārēji līdzīgu sēņu sugas. Pamats: 'cepurītes' tām patiesībā nav nodalītas no 'kātiņa', bet 'lapiņas' - no 'cepurītes' (tās ir tikai augļķermeņa krokas). |
Parastā gailene un tai ne vien ārēji līdzīgas, bet patiesi radniecīgas sēnes. |
Gailenēm tikai šķietami līdzīga, ļoti reti sastopama sēne. |
Sēnes, kurām augļķermeņa apakšpusi klāj nevis stobriņi (tādi kā bekām un piepēm) vai lapiņas, bet gan sīkas adatiņas. |
Adateņsēnes, no augšas līdzīgas gailenei. |
Adateņsēnes ar izteikti zvīņainu augšpusi. |
Sīksta adateņsēne ar gludu augšpusi. |
Parastā adatreceklene
Prāva receklim līdzīga sēne ar adatiņām. |
Ziemeļu klimakodone
Aug uz dzīviem lapkokiem bojājumu vietās, |
Ežu dižadatene
Ar garām nesazarotām adatiņām; aug uz |
Sarainā rūsassēne
Ar mīkstu pamatni un cietākām adatiņām; |
Dzeltenā īszobe
Ar stingrām adatiņām; aug uz kritušiem |
Trauslā adatene
Ar trauslām adatiņām; aug uz atmirušiem |
Smalki sazarota ar sīkām adatiņām galos; reizēm ir pat |
Ar bālganām, vēlāk tumstošām adatiņām; aug uz zemes, |
Ar vaskveida konsistenci; aug gandrīz vie- |
Miniatūra sēne uz nokritušiem čiekuriem. |
Sēnes, kurām augļķermeņi ir daždažādā veidā stipri sakrokoti (un ir bez stobriņiem, lapiņām vai adatiņām apakšpusē). |
Sēnes ar dažādu neregulāru krokojumu. |
Pavasara sēnes ar šūnveida krokojumu. |
Pavasara sēnes ar/bez viļņveida krokām. |
Uzpūstā saknene Krokota rudens sēne pilnīgi bez kātiņa. |
Krokainais rumpucis Stipri krokota vasaras un rudens sēne. |
Dobais rumpucis Mēreni krokota vasaras un rudens sēne. |
Elastīgais rumpucis Mēreni krokota vasaras un rudens sēne. |
Tumšais rumpucis Mēreni krokota vasaras un rudens sēne. |
Krokainā jodausene Ļoti mitrās vietās uz kritalām augoša sēne. |
Kruzuļaina, mainīga, piepēm līdzīga daudzgadīga sēne. |
Ļoti liela, aug rudens pusē g/k uz skujukoku pamatnēm. |
Sēnes, kuru augļķermeņiem ir paprāvu (nedaudzi līdz vairāki centimetri diametrā) kausiņu vai pat padziļu toverīšu forma. |
Agri pavasarī ļoti bieži sastopama sēne. |
Agri pavasarī augoša it kā ļoti reta sēne. |
Agri pavasarī augoša it kā ļoti reta sēne. |
Kausa rumpucis Pavasara pusē paretam sastopama sēne. |
Kelē rumpucis Vēlā pavasarī ārkārt. reti sastopama sēne |
Melnais (ādainais) rumpucis Pavasara pusē ārkārt.reti sastopama sēne. |
Dzīslainais kauslāčpurns Vēlā pavasarī visai reti sastopama sēne. |
Oranžā spulgaine (zeltainā aleirija) Rudens pusē pabieži sastopama sēne. |
Sakņkāta sovierbiella Rudens pusē ārkārt.reti sastopama sēne. |
Īstās kaussēnes (4 sugas) Gada siltākajā pusē sastopamas sēnes. |
Sēnes, kuru pieaugušiem augļķermeņiem ir nelielu (diametrā centimetrs vai divi) kausiņu forma; vairākums aug grupās. |
Pavasarī uz balto vizbuļu sakneņiem. |
G/k pavasarī, uz augsnes pie skujkokiem. |
Dažādos gadalaikos uz nedzīvas koksnes. |
Melnbaltais rumpucis Tikai pavasarī, smilšainos priežu mežos. |
Kātkausa rumpucis Rudens pusē, uz nobirām (reti - koksnes). |
Daudzveidīgā melnkausene Rudens pusē, uz koksnes, ciešās grupās. |
Puslodes humārija Rudens pusē uz augsnes, biežāk vienpata. |
Glāzenītes (abas 2 sugas) Visu vasaru un rudenī, uz augsnes un citur. |
Smiltāja zemesactiņa Virszemē novērojama vasarā un rudenī. |
Sēnes, kuru augļķermeņiem ir sīku (diametrs zem centimetra) seklu kausiņu vai disku forma; aug lielās ciešās grupās. |
Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes. |
Aug vasarā un rudenī smilšainā augsnē. |
Aug rudens pusē uz trūdošas koksnes. |
Bisonektrijas (abas 2 sugas) Aug pavasarī uz briežu u.c. zvēru mēsliem. |
Spurdžu ciborija Aug agrā pavasarī uz dažu koku spurdzēm. |
Dzegužlinu sūnkausene Aug rudenī uz matainā & kadiķu dzegužlina. |
Citronu bisporella Aug rudens pusē uz nedzīvas koksnes. |
Suga pagaidām bez latv. nosauk. Ļoti sīka, aug baros uz nedzīvas koksnes. |
Molīzijas (ģints vispār) Sīciņa, aug uz nedzīvas lapkoku koksnes. |
Sīkas sēnes (<1 cm), kuras izskatās kā ligzdiņas ar oliņām. | Nelielas sēnes, kuras izskatās kā vaļīga tūta vai zvēra auss. |
Aug grupās uz mirušas kosnes u.c. organ. substrātiem. |
Aug uz augsnes pa vienai vai mazās grupās. |
Koraļļveidā sazarotas sēnes, gan lielas, gan mazas. Vienas aug uz trūdošas koksnes (arī slēptas), citas - uz augsnes. |
Smalki sazarota ar sīkām adatiņām galos; reizēm ir pat |
Zaru galotnes ir kā miniatūri 4-žuburu svečturi; paretam |
Korallenes (šeit: 5 sugas)
Koraļļveidīgi sazarotas, zari ir visumā taisni un paralēli; |
Lentārijas (šeit: 2 sugas) Mazas, izteikti koraļļveidīgas, aug baros uz koksnes. |
Lipīgā zaraine Pavāji sazarotas; aug uz koksnes (g/k augsnē slēptas). |
Briežu ksilārija Maza, nereti ir kā brieža ragi, aug grupās uz koksnes. |
Vārpstenes (visas 3 sugas)
Sarežģītā veidā zarotas, īpaši - galos; zari stipri izlocīti; |
Vārpstenītes (šeit: 2 sugas)
Tievas, stobrveidīgas, izlocītas; pušķos šķiet koraļļveida; |
Kārpsēnes (šeit: 4 sugas) Samērā vienkārši zarotas, ar ādainu konsistenci. |
Safrāna zarvālene Atkārtoti U-veidā zarota; ar izteiktiem kātiņiem; maza. |
Nenoskaidrotas (šobrīd 5 sugas)
Koraļļveida sēnes, kuru sugas vēl neesam noskaidrojuši. |
Pēc formas vālesveida, taču dažādu izmēru un aug uz ļoti dažādiem substrātiem: augsnes, koksnes, kūniņām, sēnēm. |
Pārsvarā lielas (līdz ~20 cm augstas), aug uz augsnes. |
Mazas, parazitē uz pazemes sēnēm, kūniņām vai tml. |
Stobrenes (abas 2 sugas) Ļoti slaidas sēnes, diezgan augstas; aug uz nobirām. |
Trauslā vālene Ļoti slaida sēne, var būt diezgan augsta; aug uz nobirām. |
Maza, aug bariņos uz augsnes, pareta. |
Neliela, aug uz trūdošas koksnes, reta. |
Nelielas, uz koksnes/augsnes; ļoti retas. |
Pēc formas ļoti dažādas sēnes, taču it visas - želejveida vai skrimšļainas. Vienas aug uz koksnes, citas - uz augsnes. |
Aug uz samērā nesen mirušas koksnes. |
Parazitē uz koksni noārdošajām sēnēm. |
Aug dažādos laikos uz mirušas koksnes. |
Rumpuču skrimslene Aug pušķos, grupās šķietami uz zemes. |
Parastā adatreceklene Aug uz trūdošiem celmiem, parasti grupā. |
Recekļainā leocija Aug uz zemes pie lapkokiem, g/k baros. |
Purpurlāsenes (abas 2 sugas) Aug rudenī uz beigtas lapkoku koksnes. |
Kārklu (vītolu) citīdija Aug vēsumā uz nokaltušiem vītolu zariem. |
Ķiršu kausreceklene Aug vēsumā uz ķiršu u.c. lapkoku koksnes. |
Gļotainā holveja Sērkociņ- vai diskveida, uz liepu koksnes. |
Suga pagaidām bez latv. nosauk. Aug rudenī uz trūdošas lapkoku koksnes. |
Dzīslotā skaldlapīte Aug vēsumā uz beigtas apšu u.c. koksnes. |
Bumbuļveidīgas, lielākoties virszemē esošas sēnes, kurām pēc nobriešanas apvalks pārplīst, tā izlaižot sporas gaisā. |
Pūpēžsēnes ar salīdzinoši mīkstu konsistenci. Kamēr |
Maza, ar bļodveida pamatni. |
Pūpēžsēnes ar salīdzinoši cietu konsistenci. Vienas ir |
Mazs, taču ar garu kātiņu. |
"Olas", no kurām spēji izaug kāti ar smirdīgām galotnēm. | Pūpēdīši, kuriem ārējais apvalks plīstot izveido "zvaigzni". |
Šādas sēnes sākumā ir olveida; tad no "olas" spēji izaug |
Zemeszvaigznes ir nelieli pūpēdīši, kuru ārējais apvalks |
Sēnes, kuras aug uz koksnes un kuru augļķermeņi tur veido plašu, taču plānu slāni (šajā ziņā tās atgādina klājpiepes). | Pēc konsistences koksnaini cietas un tādēļ īpaši ilgmūžīgas sēnes, kas aug uz nedzīvas koksnes (stāvošas vai kritušas). |
Viena bojā koka būves, otra koksni sargā, citas noārda. |
Dažas no diezgan daudzajām šīs dzimtas sēnēm. |
Sēnes, kuras aug uz augu zaļajām (nodzeltējušajām) daļām. | Sēnes, kuras aug uz lielākām citu sugu sēnēm. |
Rūsassēnes, kļavu ritisma, brūkleņu eksobazīdija u.c. |
Beku un bērzlapju "pelējumi", vecsēņu saraine u.c. |
Sēnes, kuras aug vien pazemē (vai nedaudz izspraucas ārā). |
Jumjupūpēži, briežtrifeles, cūktrifeles, īstās trifeles. |
|
Dažnedažādas sēnes, kuras pēc formas, uzbūves u.c. nav ietilpināmas itin nevienā no augstāk izdalītajām sēņu grupām. |
Skrimšļaina sēne, aug pušķos un grupās. |
Sīksta rozetveida sēne ar bārkstainu malu. |
Mazas, lāpstveida, aug uz augsnes, retas. |
Aug lielās grupās uz atmirušas lapukoku koksnes. |
Aug ciešās grupās uz zemes. |
Ģints pagaidām bez latviskā nosaukuma Aug baros uz atmirušas koksnes vai augu atliekām. |
Ģints pagaidām bez latviskā nosaukuma Aug baros aug uz sadalošamies zālēdāju izkārnījumiem. |
Mainīgā zaļausene
Aug rudens pusē blīvās grupās uz atmirušas koksnes. |
Suga pagaidām bez latviskā nosaukuma
Aug uz ozolu kritalām (vietās bez mizas). Ārkārtīgi reta. |
Sīciņa sēne, kas aug bariņos uz zemes. |
Aug uz sprunguļiem un sprungulīšiem. |
Melnā celmlodīte
Submilimetra izmēru sēne melnas lodītes |
Ūdeņu sīkmicīte
Aug ļoti seklās ūdenstilpēs uz trūdošiem |
Dižskābaržu fleogēna
Aug baros uz dižskābaržu u.c. lapu |
Purvu micīte
Aug uz augu paliekām slapjumos, |
Sīka, aug baros uz trūdošiem mājlopu ragiem un nagiem. |
Kraukļu onigēna
Sīka, aug baros uz pūstošām putnu spalvām, pūstošiem |
Koksnes sēņu izraisīti veidojumi
Veidojumi, kurus izraisa specifisku sēņu klātbūtne koksnē: plaši pazīstamās vējslotas un mazāk pazīstamie ledusmati. |
Šīs sēnes liek viedoties bieziem sīku zariņu murskuļiem. |
Sēne liek ledum veidoties nevis kārtiņā, bet pavedienos. |