|
Sīka (atpletums ½-1½ cm) sēne apgāzta kausiņa vai
dzīvnieka auss formā ar sākumā baltu vai gandrīz baltu, bet vēlāk aļģu zaļganīgi iekrāsotu filcveidīgu augšpusi;
ar gludu, taču parupji dzīslotu (bet ne lapiņām klātu!) gaļaskrāsas vai okerbrūnu apakšpusi;
ar plānu mīkstumu, želejveidīgu mitrumā un vaskveidīgu sausumā. Aug vēsajos gadalaikos,
piestiprinājusies substrātam vienā punktā, vienpati vai mazās grupās uz atmirušas vai bojātas lapkoku koksnes
(zariem, sprunguļiem), pārsvarā - apšu, reti - vītolu, izņēmuma kārtā - arī citu sugu. Ļoti(?) reti sastopama.
Neēdama.
|
|
Vadoties pēc visu pazīmju kopuma, ir iekļauta vienā ģintī ar sugu, kurai apakšpusi klāj īstām lapiņām ļoti līdzīgi veidojumi, -
ar parasto skaldlapīti; tādēļ arī tāds šķietami neatbilstīgs sugas nosaukums.
Latvijā atrasta 20. gadsimtā (paraugs glabājas LU Bioloģijas fakultātes fungārijā),
taču piemirsta un mūsdienās maldīgi "atklāta" no jauna.
|
