| |
|
Maza (platums 1-2½ cm) vēdekļveidīga cietas konsistences sēne ar samtainu augšpusi,
kura ārmalā ir ļoti gaišos, bet uz vidu - arvien tumšākos sarkanīgi brūnos toņos,
un ar smalku, visā visumā radiāli vērstu, tomēr stipri un haotiski izlocītu dzīslojumu bālganajā apakšpusē.
Aug lielos (pat ļoti lielos) un blīvos baros uz lapukoku kritalām, kā arī uz atmirušiem zariem dažādos gadalaikos.
Domājams, diezgan bieži sastopama. Neēdama.
|
|
|
|
Valda uzskats, ka šai sākotnēji siltzemju sugai izplatības robeža ir
pēdējos gadu desmitos stipri pavirzījusies uz ziemeļiem globālās sasilšanas dēļ.
Ar to acīmredzot arī izskaidrojams fakts, ka Latvijā tā ievērota tikai mūsdienās,
kad ne vienā vien reģionā jau ir kļuvusi diezgan bieži sastopama.
(Kad un kur Latvijā tā konstatēta pirmo reizi un kurš to paveicis, neesam mēģinājuši noskaidrot.)
|
Jaunām sēnēm ir koniski sarullēta vēdekļa forma, malas ir baltganas ar mazliet brūnu nokrāsu,
bet uz vidu krāsa koncentriski kļūst sarkanīgi brūna.
Pieaugušām sēnēm ir visumā plakana, taču viļņota vēdekļa forma, krāsojuma koncentriskās zonas kļuvušas izteiktākas,
un vidus ir jau stipri tumšs.
Dažkārt šīs sēnes augļķermeņu simti un simti blīvi noklāj kritalu bezmaz visā tās garumā, atstājot puslīdz brīvu vien tās virspusi.
Šīs sēnes raksturīgākā iezīme atrodama augļķermeņa apakšpusē: smalks dzīslojums,
kurš visā visumā ir radiāli vērsts, taču stipri un haotiski izlocīts.
Šīs lappuses foto visi ir no plašas un ražīgas atradnes pie Lorupes, nedaudz ārpus Gaujas nacionālā parka.
