| |
|
Sika (diametrs parasti ½-1 cm,
paretam drusku mazāk vai vairāk) krēmkrāsas vai brūngana askusēne ar izteiktu cepurīti un diezgan garu kātiņu.
Aug vēlā pavasarī un vasaras sākumā pārsvarā grāvjos un purvos uz tur trūdošiem lapkoku zariem un lapām,
kātiņam izstiepjoties tieši tik garam, lai cepurīte būtu virs ūdens; vienmēr lielos un ciešos baros.
Ārkārtīgi reti sastopama: zināma viena atradne. Jautājumam par ēdamību nav jēgas.
|
| |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Edgars Vimba 1980. gadā Slīteres nacionālajā parkā,
grāvī ar tekošu ūdeni pie Bākas dambja. XX gadsimtā ir turpat novērota vēl trīs gados.
|
Ūdeņu sīkmicītei ir izteikta cepurīte un kātiņš, kurš ir tieši tik garš, lai cepurīte izslietos virs ūdens.
Cepurite ir apm. plakana (tikai viegli ieliekta vai izliekta). Augļķermenis ir krēmkrāsas vai brūngans.
Šis foto ir no sugas vienīgās zināmās atradnes Slīteres nacionālajā parkā pie Bākas dambja.
Par šo foto pateicamies Edgaram Vimbam!
Šīs attēla versijas pēcapstrāde ir paveikta senes.lv.
Tā kā oriģināls uzņemts uz pagājušā gadsimta fotofilmas, kura neizcēlās ar krāsu atainojuma
korektumu un ilgtermiņa noturību, restaurēt dabiskās krāsas attēlā kopumā nebija iespējams.
Tādēļ attēlu publicējam melnbaltu ar krāsām tikai nelielā lodziņā, kurā tās ir aptuveni dabīgas.
