Vietnes sadaļas

Citādās 

Ūdeņu sīkmicīte
  Cudoniella clavus  
 

Sīka (diametrs parasti ½-1 cm, paretam drusku mazāk vai vairāk) krēmkrāsas vai brūngana askusēne ar izteiktu cepurīti un kātiņu, dažkārt īsu, citkārt diezgan garu. Aug vēlā pavasarī un vasaras sākumā slapjās vietās (pārsvarā grāvjos un purvos) uz trūdošiem lapkoku zariņiem un lapām, izmirkušiem augu stublājiem un čiekuriem, kātiņam izstiepjoties tieši tik garam, lai cepurīte slietos virs ūdens. Vienmēr aug lielos un ciešos baros. Ārkārtīgi reti sastopama: ir zināmas tikai divas atradnes (2025), pamanītas ar gandrīz pusgadsimta atstarpi. Jautājumam par ēdamību nav jēgas.

 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis Edgars Vimba 1980. gadā Slīteres nacionālajā parkā, grāvī ar tekošu ūdeni pie Bākas dambja. XX gadsimtā ir turpat novērota vēl trīs gados. Otro atradni pamanījusi Ilze Viļumsone 2024. gadā Siguldas novadā, Allažu pagasta ziemeļaustrumu stūrī, purvaina meža slapjumā. Turpat novērota arī nākamajā gadā.

Ūdeņu sīkmicītei ir izteikta cepurīte un kātiņš, kurš ir tieši tik garš, lai cepurīte izslietos virs ūdens.
Cepurite ir apm. plakana (tikai viegli ieliekta vai izliekta). Augļķermenis ir krēmkrāsas vai brūngans.

Šī ilustrāciju grupa izveidota no foto, kuri uzņemti atradnē Siguldas novadā, Allažu pagasta ziemeļaustrumu stūrī.
Par šo fotoattēlu oriģināliem pateicamies Ilzei Viļumsonei! Attēlu pēcapstrāde un samontēšana ir veikta senes.lv.

Ūdeņu sīkmicīte aug slapjās vietās uz trūdošām dažādu augu daļām, vienmēr lielos un ciešos baros.

Šis foto ir no sugas pirmās pamanītās atradnes - Slīteres nacionālajā parkā pie Bākas dambja.
Par šo foto pateicamies Edgaram Vimbam! Šīs attēla versijas pēcapstrāde ir paveikta senes.lv.
Tā kā oriģināls uzņemts uz pagājušā gadsimta fotofilmas, kura neizcēlās ar krāsu atainojuma 
korektumu un ilgtermiņa noturību, restaurēt dabiskās krāsas attēlā kopumā nebija iespējams.

 

Citādās