| ◄ |
|
Orbilia xanthostigma
(syn. Orbilia delicatula) |
|
► |
| |
|
Ļoti sīka askusēne (diametrs tipiski ½-1 mm, tomēr dažās atradnes masveidīgi daudz lielāks - lidz 3 mm), sākumā kausveida,
bet vēlāk diskveida (bez kātiņa); visumā dzeltenīgi oranža, taču reizēm zaļgani ietonēta; vaskveidīga un visai plāna,
kausiņa vidusdaļā pat uzkritoši puscaurspīdīga. Aug grupās vai pat lielos baros uz atmirušas koksnes (vairāk lapkoku,
taču dažkārt arī skujkoku) gan siltajos, gan vēsajos gadalaikos (ne ziemā). Šķiet ļoti reti sastopama, taču, iesp.,
sīko izmēru dēļ mēdz palikt neievērota vai tiek noturēta par citu sugu. Jautājumam par ēdamību nav jēgas.
|
| |
|
Pirmo reizi Latvijā ievērojis un ievācis Edgars Vimba 1984. gadā Usmas ezera Moricsalā,
bet piederību sugai pēc parauga izpētes noteicis igauņu mikologs Ains Raitvīrs.
Nākamo reizi uzgājis Edgars Mūkins 2016. gadā Siguldā blakus Laurenču sporta kompleksam.
Kopš 2019. gada dabas novērojumu vietnēs DabasDati un iNaturalist
ir bijuši daži ziņojumi par šīs ģints (iesp., pat šīs sugas) novērojumiem Latvijā,
tomēr tur sniegtās informācijas nepilnīguma dēļ tie ir vien daļēji (visai dažādā pakāpē)
pārliecinoši. 2024. gadā ir zināmi trīs puslīdz droši sugas novērojumi - pie Rēzeknes
(Marina Slapakova-Pjankova), Siguldas zaļajā zonā pie Vikmestes vidusteces (Edgars Mūkins)
un Valmieras novada Plāņu pagastā starp Gauju un Pukšu purvu (Astra Kalve).
2025. gada jau marta vidū uzieta Siguldas novada Inčukalna pagastā Egļupes lejteces labajā krastā
(uz egles kritalas, Edgars Mūkins). Novērojumu skaitam šādi diezgan strauji augot, turpmākos novērojumus, iespējams, vairs tik sistemātiski nereģistrēsim.
|
Šīs sugas sēnes ir ļoti sīciņas, toties samērā košā krāsā, tā izceldamās uz atmirušās koksnes fona.
Dažkārt tās aug pat lielos blīvos baros (šeit), bet citkārt - tikai nelielās retinātās grupās (zemāk).
Šīs sugas askusēnēm augļķermeņa diametrs parasti ir tikai ½-1 milimetri!
Eksemplārs iegriezumā (atainots tādā pat mērogā kā citi) šķiet izcili liels,
taču dažās atradnēs tādu izmēru augļķermeņi ir sastopami pat masveidā.
Jau pēc izskata jaušams, ka šīs sēnes ir vaskveidīgas, puscaurspīdīgas.
Šeit tās tikai atainotas lielākā mērogā nekā augstāk,
reāli nav lielākas.
Šīs lappuses foto ir no divām mūsu uzietām atradnēm Siguldas zaļajā zonā
cieši blakām Laurenču sporta kompleksam un Vikmestes gravas vidusposmā,
kā arī no Astras Kalves uzietas atradnes Plāņu pagasta ziemeļaustrumu daļā.
Pateicamies Astrai Kalvei par
attiecīgo foto! Tā pēcapstrāde veikta
senes.lv.
* Vietnē dabasdati.lv šīs ģints sēnes ir nodēvētas par orbīlijām,
taču konkrēto sugu (t.sk. šīs) nosaukumi tajā vietnē nefigurē.
