 |
 |
 |
||
| Zilzaļā hlorociborija | ||||
| Chlorociboria aeruginascens | ||||
|
|
|
||
| Zilzaļā hlorociborija | ||||
| Chlorociboria aeruginascens | ||||
|
Sīka (caurmērs līdz 1 cm) kausveida, retāk lāpstiņveida askusēne viscaur zilzaļā krāsā, kura aug baros uz ilgāku laiku trupošas lapkoku koksnes (biežāk uz mizu jau zaudējušas, retāk - atlūpošās mizas plaisās). Augļķermeņi parasti novērojami rudens pusē (no augusta lidz novembrim), tomēr paretam arī citos gadalaikos (piem., agrā pavasarī). Pat ja sēnes pārņemtajā koksnē augļķermeņi neizveidojas, micēlijs to iekrāso zilzaļā krāsā, kura ir vērojama cauru gadu. Bieži sastopama. Neēdama. Toties sēnes iekrāsoto koksni var un mēdz izmantot daiļamatniecībā (arī Latvijā). |
|
Zināms, ka pasaulē pastāv divas ļoti līdzīgas, praktiski tikai mikroskopējot atšķiramas šādu sēņu sugas - Chlorociboria aeruginascens un Chlorociboria aeruginosa. Par Latvijā atrastajām savulaik secināts, ka tās ir piederīgas pirmajai sugai, un tā nodēvēta par zilzaļo hlorociboriju. Tomēr nav izslēgts, ka daļa atradumu faktiski ir piekritīgi otrajai. |
♦ ♦ ♦ Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2024 ♦ ♦ ♦
   |
Zilzaļā hlorociborija ir sīka kausveidīga, retāk lāpstiņveidīga sēne, kura parasti aug lielos baros - dažkārt pat simtiem augļķermeņu uz vienas kritalas.
 |
Zilzaļās hlorociborijas klātbūtne itin bieži ir pamanāma ne vien pēc augļķermeņiem,
bet arī pēc sēnes pārņemtās koksnes iekrāsojuma zilzaļā krāsā.
Lai gan zilzaļās hlorociborijas augļķermeņi parasti veidojas rudens pusē,
ļoti retos gadījumos tie uzrodas agrā pavasarī (šeit nofotografēti
6. aprīlī).
 |
Koksnes zilzaļais iekrāsojums, ja reiz izveidojies un kļuvis pamanāms, saglabājas arī tad, kad augļķermeņi jau izzuduši (tas pats sprungulis 1. jūlijā).
 |
|
 |
Diezgan bieži zilzaļās hlorociborijas augļķermeņi vispār neizveidojas, un tad koksnes zilzaļais iekrāsojums ir vienīgā vizuālā liecība par sēnes klātbūtni.
 |
Paretam,
zilzaļajai hlorociborijai pārņemot vai visu kritalu, zilzaļā iekrāsojuma zona
var izstiepties pat vairāku metru garumā (šeit: apmēram 1½ m).
(Baltais veidojums uz kritalas sāna pa kreisi no attēla vidus un otrs tieši zem tā
ir vecas sērpiepes atliekas.)
 |
Lai gan parasti zilzaļā hlorociborija ieviešas mizu jau zaudējušā un stipri
satrupušā koksnē, ir gadījies novērot, kā šīs sēnes augļķermeņi lielā skaitā
izspraukušies cauri plaisām samērā jaunas kritalas mizā un apjozuši to
ar blīvām zilzaļām virtenēm. Šādu neparastu veidojumu uzgājām un ievācām
pie Nurmižu gravu rezervāta dienvidrietumu gala 2016. gada septembrī,
un tas bija eksponēts tajās dienās notikušajā Dabas muzeja sēņu izstādē.
 |
Zilzaļās hlorociborijas iekrāsoto koksni mēdz izmantot daiļamatniecībā.
Šeit: ar iekrāsotās koksnes gabaliņiem izrotāts dekoratīvs koka šķīvis,
ko darinājis koktēlnieks Pēteris Graudulis (foto: © Kristaps Graudulis).
|
Efektīgus zilzaļās hlorociborijas fotoattēlus, dažādu autoru uzņemtus, sk. Latvijas Mikologu biedrības paziņojumā par Gada sēni 2024, kurš ir publicēts arī mūsu vietnē, konkrēti, šeit. |
|
|
|
|
