 |
 |
 |
||
| Klājeniskas uz koksnes | ||||
|
|
|
||
| Klājeniskas uz koksnes | ||||
|
Tās ir sēnes, kuras aug uz koksnes, veidojot tur plašu, taču vairāk vai mazāk plānu slāni (bet ne sīkpiepes!). Piederīgas dažādām ģintīm un dzimtām. Viena ir postoša koka būvēm; citas bojā dzīvus kokus; vēl cita ir dabisks līdzeklis pret meža koksni bojājošām piepēm; daudzas vienīgi noārda dabā esošo atmirušo koksni, resp., no cilvēka lietišķās darbības viedokļa ir neitrālas. Sastopamība - visdažādākā. Spriest par šo sēņu ēdamību nav jēgas. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. |
|
  
Aug uz atmirušas koksnes, pārsvarā uz lielajiem zariem. |
Aug vairāk vai mazāk klājeniski uz atmirušas koksnes. |
|
Sarainā rūsassēne 
Aug uz vecām skujkoku (pārsvarā egļu) kritalām. |
Ābeļu sarkodoncija 
Aug pārsvarā uz vecām ābelēm (un tikai uz vecām!). |
|
Dzeltenā īszobe 
Aug uz kritušiem lapkoku stumbriem, zariem, celmiem. |
Trauslā adatene 
Aug uz atmirušiem lapkoku stumbriem, lielajiem zariem. |
|
Viļņainā paugurklājene 
Aug uz mitras koksnes jaunbūvēs, koku krautuvēs u.c. |
Brūnā pagrabsēne 
Aug uz atmirušas skujkoku koksnes gan dabā, gan ēkās. |
|
Īstā mājassēne, brants  
Nav sastopama savvaļā, taču ļoti smagi bojā koka būves. |
Ēkusēnes (ģints) 
Aug gan uz kritalām, gan uz koka konstrukcijām ēkās. |
|
Sārtā kortīcija 
Aug uz atmirušas lapkoku koksnes; ir izteikti nelīdzena. |
Ogļmelnā grubulene 
Aug uz lapkoku stumbru pamatnēm, seklajām saknēm. |
|
Lielā pergamentsēne 
Aug uz skujkoku koksnes, pasargā no sakņu piepēm. |
Divas
plēvklājenes 
Aug uz lapkoku zariem, sīkiem stumbriem; atloba mizu. |
|
Kārklu (vītolu) citīdija 
Aug vēsumā uz nokaltušiem vītolu u.c. lapkoku zariem. |
Asinssarkanā atelihēte 
Aug uz atmirušas koksnes, iekrāso to ķieģeļsarkanu. |
Vēl no mūsu fotoarhīva
 |
Koka būvju bieds - īstā majassēne jeb brants - daudzdzīvokļu mājas pagrabā, šeit vēl tikai "kokvilnas" stadijā (t.i., augļķermeņi nav izveidojušies).
|
|
