| |
|
Līdz decimetram augsta, visā visumā vālesveidīga,
tomēr pēc konkrētās formas diezgan daudzveidīga (saliekta, saplacināta, dažkārt žuburaina) askusēne ar koksnainu
konsistenci un ar divām principiāli atšķirīgām attīstības stadijām, kurās vairošanos nodrošina divu atšķirīgu veidu sporas:
pirmajā stadijā - konīdijsporas, kuras izveidojas uz sēnes virsmas un piešķir tai zilganpelēku nokrāsu,
otrajā stadijā - askosporas, kuras veidojas sēnes iekšienē esošajos askos, padarot smalki grubuļaino ārpusi melnu.
Aug uz trūdošas vai vismaz iebojātas lapkoku koksnes (tipiski - uz vecu celmu pamatnēm un kritalām),
tikpat kā vienmēr - ciešās grupās; atrodama tur cauru gadu. Skaitās ļoti reti sastopama,
ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā, taču, spriežot pēc samērā daudzajiem novērojumiem mūsdienās,
faktiski nav tik ļoti reta. Neēdama koksnainās konsistences dēļ.
|
| |
|
Sugas nebūt ne tik reto sastopamību labi ilustrē arī fakts, ka Siguldas pilsētas robežās vien esam uzgājuši 7 atradnes,
t.sk. pašā centrā, tikai 250 m no dzelzceļa stacijas.
|
Daudzveidīgās ksilārijas pirmajā attīstības stadijā konīdijsporas, kas izveidojušās uz sēnes virsmas, padara šo nelielo vālesveidigo sēni zilganpelēku.
Daudzveidīgās ksilārijas tipiskākā augtene ir veci, satrupējuši lapu koku celmi vai arī to paliekas, kas saglabājušās augsnē pēc celma iznīcināšanas.
Šādā augtenē ksilārijas parasti ir saspiedušās vienā vai vairākos pēc eksemplāru skaita pieticīgos, toties ciešos pušķos.
Daudzveidīgās ksilārijas otrajā attīstības stadijā, kad sporas veidojas sēnes iekšienē esošajos askos, tās ārpuse kļūst ogļmelna (kā arī smērējoša).
Atmirušas un trupošas dzīvu koku saknes ir ne tik tipiska augtene. Toties, stiepjoties gar sakni, daudzveidīgo ksilāriju grupa var izplesties ļoti liela.
Otra tipiskākā daudzveidīgās ksilārijas augtene (pec veciem, satrupējušiem lapu koku celmiem vai arī to paliekām) ir vecas, jau apsūnojušas kritalas.
Šādā augtenē ksilārijas parasti ir sastopamas baros, kurus veido gan pa divām-trim-četrām cieši blakām novietotas, gan arī vienpati augošas sēnes.
Pieaugusi daudzveidīgā ksilārija ir aptuveni pirksta lielumā un vispārējos vilcienos vālesveidīga,
taču konkrētās formas var būt diezgan daudzveidīgas,
bet virsma tad ir melna un smalki grubuļaina.
Daudzveidīgās ksilārijas iekšiene (griezumā
pa labi) ir visumā balta, vien vidū tumšāka.
Šīs lappuses foto ir no četrām atradnēm Siguldas pilsētas administratīvajās robežās
(t.sk. no atradnes pilsētas centra tuvumā) un atradnes Moricsalas dabas rezervātā.
|
Vēl attēlus un skaidrojumus sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes
fungi.lv
lappusēs, konkrēti, šeit . |
