| |
|
Neliela tumšbrūna sēne, kura parasti sastāv no rozetveidīgi kopā saaugušām (kātiņā savienotām)
piltuvveidīgām, gliemežveidīgām vai nierveidīgām daivām ar diametru 3-6 cm katrai. Augšpusi klāj radiālas škiedras,
kuras malā pāriet īsās bārkstīs, no sākuma gaišpelēkās, vēlāk sarkanbrūnās vai pat šokolādes brūnās.
Apakšpuse neregulāri krokaina, dažkārt pat viscaur sīki grubuļaina; sākumā bālgana vai brūngana, vecumā arvien tumšāka.
Pēc konsistences ādaina. Aug gandrīz cauru gadu uz augsnē slēptas
skujkoku koksnes vai cieši blakām tai.
Diezgan bieži sastopama. Neēdama.
|
Zemes kārpsene visbiežāk sastāv no vairākām rozetveidīgi kopā saaugušām (kātiņā savienotām) daivām.
Šai sugai raksturīgās bārkstis, kuras izvietotas gar augļķermeņa malu, puslīdz jaunai sēnei ir gaišpelēkas.
Gadās arī, ka zemes kārpsene izaug viendaļīga. Vecākai sēnei bārkstis ir sarkanbrūnas vai šokolādes brūnas.
Zemes kārpsēnes apakšpuse ir neregulāri krokaina, bieži vien pat viscaur sīki grubuļaina (šeit - ļoti izteikti).
Vecumā zemes kārpsenei apakšpuse kļūst arvien tumšāka (līdzīgi bārkstīm, kuras izrotā augļķermeņa malu).
Šīs lappuses foto ir no atradnēm Inčukalna novadā pie Gaujasciema, Ķeguma novadā pie Tomes un Garkalnes novadā Krievupes stacijas apkārtnē.
