 |
 |
|||||||
|
Lapiņsēnes Gilled mushrooms |
||||||||
|
|
|||||||
|
Lapiņsēnes Gilled mushrooms |
||||||||
 |
|
Šīs ir sēnes, kuru augļķermenis sastāv no cepurītes un kātiņa, turklāt cepurītes apakšā ir lapiņas. Šādu sēņu sugu ir milzums, arī Latvijā; tās aug gan uz augsnes, gan koksnes, to vidū ir gan ēdamas, gan neēdamas, gan indīgas. Te atainota pieticīga šīs daudzveidības daļa. Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no agrāk pazīstamajām lapiņsēņu ģintīm mūsdienās ir izdalīts liels skaits jaunu ģinšu, uz kurām ir pārceltas vairākums zināmo sugu; attiecīgi ir mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie norādīti pēc slīpsvītras). Latviskie nosaukumi jaunajām ģintīm un līdz ar to - turp pārceltajām lapiņsēņu sugām nav izdomāti un ieviesti, tā ka latviski šīs lapiņsēnes joprojām tiek dēvētas ierastajos vecajos vārdos. Šajā lappusē sugas ir sagrupētas lielākoties pēc zinātn. sistemātikas (vecās), tomēr dažviet neprofesionāla sēņu interesenta ērtībai - pēc uzskatāmākām pazīmēm. |
|
|
| Bērzlapes | Atmatenes ("šampinjoni") | Dižsardzenes | Saulsardzenes | Pienaines | Celmenes, pacelmenes un tml. |
|
! |
Ģinšu klāsta jaunākie papildinājumi: gļotaines (2O23); liesmenītes un riekstenītes (2O22); turzenes (2O21); makstaines, melbaltenes un mietenes (2O2O). Sugu klāsta jaunākie papildinājumi: ieliektā sārtlapīte; cinobrsarkanā sēdene, puslodes virpainīte un vēl nenodēvēta jumtene; 2 pienaines - apšu krimilde un vītolu pienaine; 5 bērzlapes - maigā mandeļu, sīvā mandeļu, purpurbrūnā, rūgtenā un smirdīgā; sīkzvīņu pūkaine; vainaglapu gliemežnīcene. Attēlu klāsta jaunākie papildinājumi: vēdekļa sārtaine; dzeltenā mušmire; sarkanbrūnā tīmeklene; silāju iedobīte; 10 pienaines - maigā, purva, saldenā, cigoriņu, kampara, seruma, slapjā, smaržīgā un sūrā, priežu rudmiese; 9 bērzlapes - baltā, mainīgā, melnbaltā, melnganā, plankumainā, zeltainā u.c. |
|
|
|
Bērzlapes Russula |
Pienaines Lactarius |
 
|
|
|
Mazu, vidēju vai lielu izmēru lapiņsēnes ar dažādu krāsu cepurītēm, taču ar divām kopīgām iezīmēm: trauslumu un lapiņu birzīgumu. Lielum lielā vairākumā ēdamas. |
Mazu, vidēju vai lielu izmēru lapiņsēnes ar dažādu krāsu cepurītēm, taču ar visām kopīgu iezīmi: iebojājumos izdala piensulu (gaišu). Lielum lielā vairākumā ēdamas. |
|
Atmatenes ("šampinjoni") Agaricus |
Dižsardzenes Macrolepiota |
Saulsardzenes Lepiota |
|
|
|
| Kātiņš ar gedzenu, lapiņas pelēkrozā vai vēl tumšākas. | Milzīgas, lielas, vidējas; ar zvīņotu cepurīti, gredzenu. | Viena vidēja, vair. mazas; ar zvīņotu cepurīti, gredzenu. |
|
Celmenes un līdzīgās Armillaria, Flammulina etc. |
Piltuvenes Clitocybe |
Aplocenes Lepista |
|
|
|
| Blīvos baros uz koksnes augošas sēnes (ēdamas). | Daudzas pēc formas atgādina piltuvi, īpaši no ārpuses. | Dažas ir piltuvveidīgas, citas ne. Veido raganu apļus. |
|
Mušmires Amanita |
Makstsēnes Amanita |
Tintenes Coprinus, Coprinopsis etc. |
|
|
|
| Kātiņu apjož gredzens, kātiņa pamatni ieskauj maksts. | Kātiņa pamatni ieskauj maksts, gredzena kātiņam nav. | Dažāda lieluma sēnes, kuras ar laiku pārvēršas "tintē". |
|
Stiklenes Hygrocybe |
Gliemezenes Hygrophorus |
Sīkstenes, sīkstenītes Lentinus, Lentinellus |
|
|
|
| Mazas stiklaina izskata sēnes; dažas vecumā melnē. | Dažāda lieluma sēnes, vairākumā izteikti gļotainas. | Sīkstas asimetriskas sēnes; aug uz nedzīvas koksnes |
|
Zeltkātes, dzeltenpēdenes Gomphidiaceae |
Tīmeklenes Cortinarius |
Virpainītes Stropharia |
|
|
|
| Ar dzeltenu kātiņa lejasgalu, gļotainas un lipīgas. | Kad jaunas, ar tīmekli starp cepurītes malu un kātiņu. | Ar pelēkām lapiņām, gredzenu, zvīņainu kātiņa apakšu. |
|
Vistenes Tricholomopsis |
Smiltenes Tricholoma |
Bērzlapenes Laccaria |
|
|
|
| Uz koksnes, pamatā dzeltenas, ar citu krāsu zvīņām. | Zaļdzeltenas un dzeltenbrūnas, ar dzeltenām lapiņām. | Pārsvarā mazas, viscaur sarkanbrūnas/sārtas, violetas. |
|
Jumtenes Pluteus |
Spīgulītes Psathyrella |
Turzenes Tubaria |
|
|
|
| Uz koksnes, ļoti dažādās krāsās, ar iesārtām lapiņām. | Mazas, plānas, ar tieviem kātiņiem, daudzveid.izskata. | Mazas sēnes ar plānām un apm. plakanām cepurītēm. |
|
Sērsēnes Hypholoma |
Sārtlapītes Entoloma |
Gailenēm šķietami līdzīgās Hygrophoropsis, Cantharellula |
|
|
|
| Blīvos baros uz koksnes augošas sēnes sēra krāsās. | Pārsvarā mazas sēnes ar vecumā iesārtām lapiņām. | Gaileni vizuāli atgādinošas un ar "gailene" nosaukumā. |
|
Zvīņenes Pholiota |
Graudcepurītes Cystoderma |
Pundurkamolenes Panellus |
|
|
|
| Uz koksnes augošas (parasti grupās) zvīņotas sēnes. | Uz zemes augošas sēnes ar graudainu cepurītes virsu. | Vēsajos gadalaikos uz koksnes sastopamas sēnes. |
|
Bārkstmales Hebeloma |
Pūkaines Tricholoma |
Čemurpūkaines Lyophyllum, Hypsizygus |
|
|
|
| Sēnes, kam uz jaunu cepurīšu malām ir bārkstu pēdas. | Sēnes ar dažādām (ne obligāti pūkainām!) cepurītēm. | Sēnes, kuras aug ļoti ciešos un skaitliski lielos ceros. |
|
Tīrumenes Agrocybe |
Sānauses Pleurotus |
Sēdenes Crepidotus |
|
|
|
|
Sēnes, kuras aug auglīgā augsnē (tīrumos u.tml.) vai uz citiem organiskiem substrātiem, visbiežāk grupās. |
Asimetriskas formas sēnes, kuras aug uz nedzīvas un/vai dzīvas koksnes, pārsvarā čemuros vai baros. |
Aug uz atmirušas koksnes vai augu atliekām "sēdoši" - bez kātiņa, piestiprinātas koksnei ar cepurītes malu. |
|
Uz čiekuriem augošās Strobilurus etc. |
Sēntiņas Mycena |
Vītenes Marasmius |
|
|
|
|
Mazas vai sīkas sēnes, kuras aug uz nokritušiem čiekuriem, dažas - pavasarī, citas - vēlāk sezonā. |
Mazas vai sīkas sēnes ar tieviem gariem kātiņiem un zvanveidīgām, konusveidīgām vai tml.cepurītēm. |
Mazas, sīkas vai ļoti sīkas sēnes, kuras sausumā novīst, bet samitrinātas atdzīvojas un turpina augt. |
|
Šķiedrgalvītes Inocybe |
Ķiverenes Galerina |
Vērdiņsēnes Collybia |
|
|
|
| Mazas sēnes ar smailām un šķiedrotām cepurītēm. | Mazas vai sīkas sēnes, aug uz koksnes, sfagnos u.c. | Vidējas līdz sīkas sēnes, aug uz augsnes, koksnes. |
|
Mietenes Paxillus, Tapinella |
Melnbaltenes Melanoleuca |
Makstaines Volvariella |
|
|
|
| Prāvas vai lielas sēnes ar ilgi ieritinātu cepurītes malu. Vienas aug uz augsnes, citas uz atmirušas koksnes. | Mazas līdz vidēji lielas sēnes ar cepurītēm nespilgtās krāsās, ar baltām/bālām lapiņām. Daža aug pavasarī. | Mazas līdz vidēji lielas sēnes ar baltām (gaišpelēkām) cepurītēm, sārtām lapiņām, maksti ap kātiņa pamatni. |
|
Naksnenes Asterophora |
Liesmenītes Flammulaster |
Riekstenītes Naucoria |
|
|
|
| Sīkas, aug uz trūdošām nedaudzu sugu bērzlapēm, retāk - uz dažām krimildēm. | Sīkas, aug, atkarībā no konkrētās sugas, uz atmirušas koksnes vai arī uz augsnes. | Sīkas, aug mitrās vietās uz augsnes, lielākoties alksnājos. |
|
Gļotaines Limacella |
|
| Nelielas sēnes ar ļoti gļotainu cepurīti (dažai arī kātiņu). |
Puslīdz parastas lapiņsēņu sugas no tām ģintīm (dzimtām), kurām šeit vēl nav izveidotas savas pārskata lappuses,
kā arī daža savā ģintī (dzimtā) vienīgā suga
 |
Klikšķiniet uz jebkuru vietu sīkattēlu mozaīkā!
Ne visas sugas, kuras ir iekļautas šajā apakšsadaļā, ir arī atainotas
mozaīkā. Lai skatītu visas bez izņēmuma, ieejiet pašā apakšsadaļā!
Retas un ļoti retas lapiņsēņu sugas no tām ģintīm (dzimtām), kurām šeit vēl nav izveidotas savas pārskata lappuses,
kā arī daža savā ģintī (dzimtā) vienīgā suga
 |
Klikšķiniet uz jebkuru vietu sīkattēlu mozaīkā!
Ne visas sugas, kuras ir iekļautas šajā apakšsadaļā, ir arī atainotas
mozaīkā. Lai skatītu visas bez izņēmuma, ieejiet pašā apakšsadaļā!
|
|
|
|