Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Fotohronika-2015

Sabiedrībā aktuālas sēņu lietas 2015
Fungi under public attention in 2015
 

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Konkrēti kuras vairāk vai mazāk zīmīgas sēņu sugas ir bijušas sastopamas attiecīgajā laikposmā, sk. mūsu vietnes "Fotohronikā 2015".)

Aktualitātes 2017 Aktualitātes 2016 Aktualitātes 2015 Aktualitātes 2014 Aktualitātes 2013 Aktualitātes 2012 Aktualitātes sen

Apmeklētāju ievērībai: šajā vietnes sadaļā jaunākie materiāli ir augšā, vecākie - apakšā!


Divām īpašām sugām – jaunas atradnes

Neparastajai (tikai uz cietpūpēžiem augošajai) un ļoti reti sastopamajai parazītiskajai samtbekai, kurai mūsdienās bija zināma viena vienīga augļķermeņus puslīdz regulāri ražojoša atradne – Moricsalas rezervātā, 3. oktobrī uzieta otra atradne, turklāt Rīgas pievārtē – blakus Baložiem, pie Medemu purva (Diāna Meiere un Juris Smaļinskis). Sīkāk par šo atradumu sk. Latvijas Mikologu biedrības vietnes sadaļā "Aktualitātes!".

 

Savukārt izcili skaistajai (īpaši, kamēr jauna un maziņa) vēdekļa sārtainei, kura līdz bija šim sastapta gandrīz tikai Gaujas Nacionālajā parkā, 9. oktobrī uzieta otrā atradne ārpus šīs teritorijas – Ērgļu apkārtnē, pie Meltnes ietekas Ogrē (Ilga Kokorīte un Agnija Skuja). Atradnes foto sk. Latvijas Mikologu biedrības vietnes sadaļā "Aktualitātes!". Vēlāk netālu uzieta vēl cita atradne. Jaunā vietā suga šoruden pamanīta arī GNP, Siguldā, Gaujas senlejā (Edgars Mūkins). Arī šis atradums, lai gan tikai kārtējais no jau stipri garās virknes Gaujas Nacionālajā parkā, priecē, par cik no septiņām(!) sugas atradnēm, kuras bija uzietas Siguldas pusē 2013. gadā, līdz šim rudenim bija saglabājusies vairs viena vienīga.

 

Lielas vēdekļa sārtaines zem "jumtiņa" jaunajā (2015. gada) atradnē Siguldā pie Gaujas. (Foto uzņemts slikta apgaismojuma apstākļos.)


Pērnā Gada sēne – aktuāla arī šogad!

Pērn pilnīgi nepieredzētu atsaucību plašā sabiedrībā izraisīja no Ziemeļamerikas atnākušās dzīslkāta bekas pasludināšana par Gada sēni. Latvijas Dabas muzejs, vietne senes.lv un Latvijas Mikologu biedrība saņēma četrus desmitus ziņojumu ar apliecinošiem foto vai paraugiem. Šādi iegūtās atziņas par sugas izplatību Latvijā ir īsumā apkopotas mūsu vietnē šeit, bet detālāk (angļu val.) – Mikologu biedrības vietnē šeit. Tagad, lai gan Gada sēne ir jau cita, sēņotāji turpina minētajiem adresātiem sūtīt ziņas (lai arī ne tik daudzas) par dzīslkāta beku atradumiem. Tāpat kā pērn, vairākums atradņu ir pamanītas šaurā piejūras kāpu zonā, taču dažas izceļas ar bagātīgumu – līdz gandrīz 300 eks. vienkopus! Par šādu Kurzemes piekrastē sastaptu rekordskaitu Dabas muzeju informējis Monvīds Strautiņš. Tikmēr pērnās sezonas ražīgākajā atradnē, kura atrodas iekšzemē – Annenieku pagastā – izaugušo beku skaits dubultojies, pārsniedzot 100. Interesanti, ka šogad mūsu vietnei par šo ievērojamo atradni paziņoja jau cits sēņotājs (Tagils Urga), kura ģimenes loceklis to uzgājis patstāvīgi, iepriekš nezinot par pērno atradumu. Aptuveni 60 beku grupa augusi jūrai pievērstajā Engures ezera krastā (Imants Kurkletis). Tikmēr viena no sugas pašām pirmajam atradējām 2013. gadā (Sandra Cinīte) stāsta, ka šogad tur dažu sēņu vietā bijuši daudzi desmiti. Ziemeļamerikas beka strauji iesakņojas mūsu zemē!

 
Foto: Monvīds Strautiņš
Foto: Sandra Līdiga
Foto: Imants Kurkletis
Divas no gandrīz 300(!) dzīslkāta bekām Tārgales pagasta piekrastē Vientuļa dzīslkāta beka pie Bādciema Daļa no apm. 60 bekām pie Engures ezera
 

2014. gadā dzīslkāta beka konstatēta vēl dažās Baltijas jūras apskalotajās valstīs. Polijā pamanīta gan vairākviet piekrastē, gan arī iekšzemē. Vācijā uzieta tikai vienuviet iekšzemē, ap 200 km no jūras. Konstatēta arī Bornholmas salā (Dānija). Tikmēr no Igaunijas un Zviedrijas ziņu nav.


Sēņu dienas Dabas muzejā notikušas kā plānots

Tā kā meži septembra pirmajā pusē bija ar sēnēm ļoti nabadzīgi, nācās rēķināties arī ar iespēju, ka Latvijas Dabas muzeja Sēņu dienu izstādi vajadzēs atcelt (reiz tā ir noticis). Par laimi, mežu apmeklējumi dienās pirms plānotā termiņa parādīja, ka tik ārkārtējs solis tomēr nebūs jāsper. Izstāde notika paredzētajā laikā, t.i., 16.–20. septembrī. Pavisam ekspozīcijā pabija vairāk nekā 200 sēņu sugu. Tas gan ir mazāk nekā dažos sēņu augšanai labvēlīgos gados. Toties šoreiz apmeklētājiem tika piedāvāts bagātīgāks citu aktivitāšu klāsts (sk. Dabas muzeja vietnē šeit), kā arī virtuālā interaktīvā ekspozīcija, kas bija noimprovizēta uz triju Latvijas mikoloģisko vietņu (abu mūsējo un Mikologu b-bas vietnes) bāzes. Sēņu izstādes "nagla" bija vēl augustā Rēzeknes novadā atrastā ēdamā trifele (precīzāk – baltā cūktrifele), kurai bija atvēlēts īpašs stends.

 




Četri no senes.lv piegādātajiem reto sēņu paraugiem – vēl dabā, pirms ievākšanas izstādei (bārkstainā mušmire, koraļļu dižadatene,
zeltainā korallene, ievērojamā liesmene). Šos foto pilnā lielumā (un vēl dažus) sk. fotohronikas speciālajā, izstādei veltītajā lappusē.
 

 Latvijas Televīzijas reportāžu no izstādes sk. šeit, bet Latvijas Sabiedriskā mēdija (LSM) fotoreportāžu – šeit 
 (starp citu, 5 no 12 tajā ietvertajiem foto rāda senes.lv pienesumu: parastās pienaines, bārkstaino mušmiri, zeltainās sviestbekas,
 zeltainās korallenes, peļastes čiekurenes).


Savvaļā atrastas vērtīgas ēdamās trifeles

Pirms trim gadiem Latviju pāršalca ziņa, ka kādā dārzā Cēsu novadā nejauši atrastas īstas ēdamās trifeles (Tuber sp.). Tomēr to suga nebija no gastronomiskā un komerciālā ziņā nozīmīgajām. Toties š.g. augustā Rēzeknes novadā uzietas ievērojami vērtīgākas (kā arī daudz lielākas) ēdamās trifeles. Tiesa, precīzi sakot, tās pieder nevis trifeļu ģintij (Tuber spp.), bet gan cūktrifeļu ģintij (Choiromyces spp.). Sīkākas ziņas, t.sk. kvalitatīvus jaunā atraduma foto sk. Latvijas Mikologu biedrības vietnē šeit. Viena trifele būs aplūkojama Dabas muzeja Sēņu dienu izstādē.


Sēnes kavējas, tomēr izstādes jau notiek!

Lai gan nepieredzēti karstā un sausā laika dēļ īstās sēņu sezonas sākums kavējas un kavējas, pirmās sēņu izstādes jau ir sekmīgi noritējušas. Par cik Veclaicenes pagastā 21.–23. augustā notika jau sen iepriekš ieplānotā Mikologu biedrības nometne, reģionā bija ieradies salīdzinoši prāvs sēņu pazinēju un ievācēju pulciņš. Izmantojot šādu izdevību, tika sarīkotas pat divas izstādes: Apes pilsētas svētku laikā – pāris stundas ilga izstāde tieši uz ielas, bet vēlāk – divu dienu ilga izstāde Jaunlaicenes muižas muzejā. Pirmajā uz ekspozīcijas galdiem bija 68 sēņu sugas, otrajā – 76 sugas, bet pa abām izstādēm kopā sanāca 99 sugas (ieskaitot piepes, kuru gan bija nedaudz), kas mikoloģiskā ziņā tik nejaukos apstākļos uzskatāms par pārsteidzošu daudzumu. Tiesa, ne viens vien eksponāts jau ievākšanas brīdī bija manāmi pažuvis, bet daži bija grūti atpazīstami pat pieredzējušam speciālistam. Dabas untumiem neko nepadarīsi, taču izstāžu veidotāji paveica visu iespējamo, lai tās izdotos.

 

Šīs sezonas pirmā sēņu izstāde - uz galdiem, kas izvietoti tieši uz ielas Apes pilsētas svētkos. (Abi foto © Edgars Mūkins.)

 

Sēņu izstāde Jaunlaicenes muižas muzejā. Izstādes "afiša" ir ieskrāpēta uz lielas parastās plakanpiepes stobriņu slāņa.

 

Vēl viena vietējā sēņu izstāde tika sarīkota Krustkalnu rezervātā 29. augustā. Sausuma dēļ cepurīšu sēņu klāsts arī tur bija diezgan nabadzīgs, toties cilvēka darbības neskartajā mežā paveicās uziet necerēti daudzas piepju sugas, to skaitā – dažas stipri retas, vienu – pat aizsargājamu. Kāds rezervāta darbinieks atrada arī visai dīvainu lapiņsēni – ar ļoti resnu kātu, bet ar salīdzinoši niecīgu cepurīti, kuras apakšpusē lapiņas bija viļņveidīgi sakrokojušās. Pēc mikoloģes Initas Dānieles atzinuma, arī tā visticamāk bija aizsargājamas sugas pārstāve – trīskrāsu baltmietene, tikai nenormālajā sausumā izaugusi pavisam kropla. Kopumā rezervātā todien tika ievāktas un izliktas brīvdabas ekspozīcijā 83 sēņu sugas.

 



Aizsargājamā rožainā apmalpiepe Krustkalnu rezervātā. Vēl cita Krustkalnu rezervātā uzieta reta (tomēr ne aizsargājama) suga: sārtā mīkstpiepe.
 

Sēņu diena Līgatnes Dabas takās šogad notika neparasti agri – 5. septembrī. Tā kā eksponāti, kā parasti, tika vākti vienīgi tās pašas dienas rītā turpat tuvākajā apkārtnē, sugu skaits izstādē nepārsniedza 55. Toties to vidū bija izcili reta melnbalteņu ģints sēne – kārpainā melbaltene.


Paplašinājusies Mikologu biedrības Tīmekļa vietne

Jūnija otrajā pusē Latvijas Mikologu biedrības Tīmekļa vietnei sākusi darboties būtiski pārveidota un papildināta versija. Lai gan pārveidojumi skāruši pirmām vietnes tehnisko uzbūvi un dizainu, ir manāmi paplašinājies arī tās saturs. Pirmkārt, vietnē ir iekārtota sadaļa "Aktualitātes!", kuras mērķis ir sniegt drošas, pārbaudītas ziņas par mikoloģiskām norisēm (piemēram, par jaunatrastām sēņu sugām) Latvijā un dažkārt – arī citur pasaulē, kā arī atspēkot viltus sensācijas, kādas laiku pa laikam parādās plašsaziņas līdzekļos. Šobrīd sadaļā jau lasāmas un skatāmas tādas ilustrētas ziņas kā "Latvijā atrasta ārkārtīgi reta piepe", "Simtiem lāčpurnu – Rīgas centrā!", "Jaunas rumpuču sugas Latvijā", kā arī citas. Agrākā sadaļa "Interesanti!", orientējoties uz tās satura nemitīgu paplašināšanos nākotnē, ir sadalīta trijās apakšsadaļās (skat. ekrānkopiju).

 
 

Apakšsadaļa "Ievērojamas sēņu sugas" jau ir saņēmusi papildinājumu: kopsavilkumu par pēdējos gados Latvijā pirmoreiz pamanītajām beku sugām – kā nekā, veselām sešām! (Tiesa, tur esošā informācija ir jau labu laiku atrodama arī mūsu vietnē, toties šajā rakstā tā sakoncentrēta vienkopus īsā, kompaktā pārskatā.) Pārējās sadaļas nav radikāli mainījušās, taču vienai – "Sugu saraksti" (agrāk - "Sēnes latviski") – nākotnē gaidāms papildinājums: jaunākais Latvijā sastopamo bazīdijsēņu sugu saraksts. Tāpat pakāpeniski papildināsies sēņu un ķērpju fotogalerijas.


Lāčpurni iedzīvojušies pilsētu parkos un zālājos

Bezmaz sensāciju Latvijas plašsaziņas līdzekļos izraisījuši parastie lāčpurni, milzīgā skaitā izaugdami Rīgas pilsētā – burtiski simtos nelielā zālāja platībā starp Aspazijas bulvāri un pilsētas kanālu iepretim "Rīgas Ūdens" ēku kompleksam (video), kā arī pieticīgākā skaitā – Zolitūdē, ar zemi un mulču nobārstītā bijušajā autostāvvietā pie sabrukušā lielveikala "Maxima" (foto). Tomēr lāčpurni pilsētās nav itin nekas neparasts, tā ir suga, kas antropogēnā (cilvēka pārveidotā vidē) sastopama biežāk nekā īstā savvaļā. Taču pārsteidzošs ir lāčpurnu milzīgais daudzums!

 


Parastie lāčpurni mēdz būt atrodami ne tikai Rīgas, bet arī citu Latvijas pilsētu parkos un zālājos, turklāt tas notiek gana bieži, no gada gadā. Taču ne tik grandiozā skaitā, kā bija Rīgā kanālmalā!
Pa kreisi: vientulīgs lāčpurns (dzeltenīgā varietāte) Siguldā, zālājā starp Nītaures ielas notekgrāvi un ietvi 2012. gada 18. maijā.
Augšā: ciešs lāčpurnu pāris (brūganpelēkā varietāte) Siguldā, zālājā starp Krišjāņa Barona ielas brauktuvi un ietvi 2015. gada 5. maijā.

 

Labojums! Portāla APOLLO š.g. 15.maija ziņā "Foto: Neparasts atradums Zolitūdē" sēņu atradēja Inga Statkeviča, vadoties pēc mūsu vietnē fungi.lv esošā apraksta un attēliem, secinājusi, ka starp lāčpurniem izaugusī kausveida sēne esot kausa rumpucis. Cik varam spriest no šiem foto, patiesībā tas ir dzīslainais kauslāčpurns.


Toverīšu sarkosoma – tagad arī Latgalē! Un vēl, un vēl...

(Ziņa vairākkārt papildināta un precizēta, pēdējoreiz - 2016. gada 14 aprīlī)

Ļoti retā un aizsargājamā toverīšu sarkosoma, kas līdz šim bija manīta tikai Austrumkurzemē un Ziemeļvidzemē, šopavasar uzieta arī Latgalē. Jauno atradni 12. martā Rēzeknes novada Lendžu pagastā uz meža kvartālstigas pamanījis Latvijas Valsts mežu darbinieks Edgars Zapāns. Atradumu pēc foto apstiprinājis Latvijas Dabas muzejs. Visdetālāk šis notikums tagad ir atspoguļots LVM portālā MammaDaba, konkrēti, šeit. Tikmēr Apes novada Gaujienas pagasta atradnē, kuru pērn pamanīja Ainars Gaidis, šī suga, pēc viņa paša novērojumiem, ir augusi arī šogad. Aprīļa pirmajās dienās toverīšu sarkosoma konstatēta arī Kandavas novada Zemītes pagastā. Šo atradni uzgājuši Vineta un Juris Apses; viņu atsūtīto ziņojumu pēc apskates uz vietas apstiprinājuši Latvijas Dabas muzeja pārstāvji. (Skat. muzeja mikologu Facebook kontos šeit un šeit.) Bet 14. aprīli pienākuši pat veseli divi ziņojumi par jaunām toverīšu sarkosomas atradnēm! Vispirms senes.lv saņēma vēstuli (ar fotogrāfijām!) no LVM par atradni Smiltenes novada Bilskas pagastā (uzgājis LVM darbinieks Normunds Vīksna), bet pāris stundas vēlāk – Dabas muzejs telefona zvanu par atradumu pie Jaunpiebalgas. Par otro gan tā arī nav pienācis solītais fotogrāfiskais apstiprinājums un detālāka informācija. Taču 7. maijā muzejam atsūtīta vēl viena ziņa par atradni pie Jaunpiebalgas, šoreiz – ar foto. Tā ka vismaz viena atradne šajā novadā tomēr ir!

P.S. Tikai 2016. gadā mūs sasniedza ziņa, ka arī Ventspils novada Ugāles pagastā Aivars Zernevics ir pamanījis vismaz duci šīs sugas sēņu.

Vairākumā pērno un šāgada novērojumu katrā toverīšu sarkosomas atradnē ir konstatēti desmitiem augļķermeņu, vienā – pat vairāk nekā simts. Patlaban nav skaidrs, vai šīs sugas izplatība patiešām ir ievērojami lielāka, nekā uzskatīja agrāk, vai arī 2015. gads bijis tai neparasti labvēlīgs. Atbildi varētu dot jauno atradņu monitorēšana nākamajos gados. Tādēļ visi šāgada atradēji tiek aicināti to darīt un rezultātus ziņot mikologiem!

________________________________
Ziņas virsraksts un sākums, lai gan tik līdzīgi citur lasāmajiem, nav nokopēti no sveša teksta, ir taisni otrādi! Tieši mēs pirmie 23. martā publicējām šo jaunumu, kad bijām par to uzzinājuši Latvijas Dabas muzejā.

 
Toverīšu sarkosomas Bilskas pagastā 2015.g. aprīlī (foto © Kaspars Liepiņš). Toverīšu sarkosomas Gaujienas pagastā 2015.g. martā (foto © Ainars Gaidis).


Neparasta un vērtīga sēņu grāmata no Edgara Vimbas

Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds februārī ir laidis klajā mūsu valsts šobrīd ievērojamākā mikologa Dr.biol. Edgara Vimbas grāmatu "Sēnes ir visur". Tā nav rokasgrāmata tīri "gastronomiskam" sēņotājam, kuram galvenā interese ir ievākt labi daudz dažādu ēdamo sēņu, pie reizes nepaķerot arī kādu indīgu. Tā ir satura ziņā daudzšķautņaina grāmata par sēņu valstību kopumā – un ar akcentu uz Latvijā sastopamo šīs valstības daļiņu. No vienas puses, grāmata ir uzrakstīta vienkāršā un dzīvā valodā, no otras puses, ir zinātniski korekta un precīza, ar konkrētiem faktiem bagāta. Tajā ir pavisam 39 nodaļas ar daždažādu tematiku: no "Cik sēņu sugu atrasts Latvijā" un "Sēne – migrants" līdz "Daži neparasti saindēšanās gadījumi ar sēnēm", "Sēnes aug arī Rīgā" un "Ko tik neraksta par sēnēm", kā arī īss terminu skaidrojums un 31 krāsaina ilustrācija (starp citu, gandrīz trešdaļu no minētā kopskaita veido mūsu vietnes fotogrāfa uzņemtie sēņu attēli). Grāmatas kods: ISBN 978-9984-45-943-1.

 

Grāmata nopērkama LU galvenās ēkas kioskā (Raiņa bulv. 19, darbadienās 12-17), LU Akadēmiskajā apgādā (Baznīcas ielā 5, sētas mājā, darbadienās 9-17) - par 4,48 €, Latvijas Dabas muzeja kasē - par 5,20 €, bet Jāņa Rozes grāmatnīcās, Grāmatu nama Valters un Rapa veikalos u.c. lielajos grāmatu tirdzniecības tīklos - par 6,28–7,53 €.

 
Dr.biol. Edgars Vimba (2003.g. foto, autors nezināms) Pirmais vāks (zelta brūnsardzenes, Didža Vimbas foto) Kāda krāsu ilustrāciju lappuse (ar Edgara Mūkina foto)
 

 Grāmatā ir mūs skaroša neprecizitāte: E.Mūkins nevis pats atrada Latvijā dzīslkāta beku, bet gan pirmais atpazina šo sugu Dabas muzeja apmeklētāju atnestajās bekās.


Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2015 – lielā pergamentsēne

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās Gada sēni. Šogad tādā godā tikusi lielā pergamentsēne, kura mēdz augt klājeniski uz nedzīvas skujukoku koksnes, taču nekad neaug uz dzīviem kokiem. Šai sēnei piemīt ļoti nozīmīga pozitīva īpašība – tā dabā sekmīgi konkurē ar sakņu piepi (Mikologu biedrības Gada sēni 2009), kura bojā dzīvu koksni un šādi nodara lielus zaudējumus mežsaimniecībai. Tādēļ ar pergamentsēnes sporām (suspensijā) mēdz apsmidzināt celmus cirsmās. Vairāk par lielo pergamentsēni (t.sk. – daudzus attēlus) un tās lietojumu mežu ražīguma uzlabošanai sk. Latvijas Mikologu biedrības vietnē šeit.

 
Paziņojums par Gada sēni 2015 šīs ziņas īstenākajā un precīzākajā avotā - Mikologu biedrības vietnē šeit.
 

 
Aktualitātes 2017 Aktualitātes 2016 Aktualitātes 2015 Aktualitātes 2014 Aktualitātes 2013 Aktualitātes 2012 Aktualitātes sen
 

Vietnes sadaļas