Latvijas sēnes: aktualitātes 2014. gadā

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Konkrēti kuras vairāk vai mazāk zīmīgas sēņu sugas ir bijušas sastopamas attiecīgajā laikposmā, sk. mūsu vietnes "Fotohronikā 2014".)

Apmeklētāju ievērībai: šajā vietnes sadaļā jaunākie materiāli ir augšā, vecākie - apakšā!

Latvijas Dabas muzeja tradicionālās Sēņu dienas šogad norisinājās 17.-21. septembrī. Jau atklāšanas mirklī izstādē eksponēto sugu skaits bija 170, bet dienas gaitā pieauga līdz 230. Izstāde bija plaši apmeklēta gan no organizēto grupu (skolēnu un studentu), gan no individuālo apmeklētāju puses. Bija ieradušies arī pārstāvji no vairākiem ētera TV un interneta TV kanāliem, kuri par visiem kopā atvēlēja izstādei krietni vairāk nekā stundu raidlaika.

Aizsargājamo sugu stends Dabas muzeja sēņu izstādē šoreiz bija neparasti garš, jo jau atklāšanas mirklī tur bija jānovieto 11 šādu īpaši retu sugu sēnes.
Ar gandarījumu varam pieminēt, ka 9 sugām paraugi (plus vienai sugai - viens no diviem paraugiem) bija sagādāti ar senes.lv pūlēm (atzīmēti ar zvaigznīti).
Aizsargājamo sugu paraugi tikai ievākti, saskaņojot ar Dabas muzeja speciālistiem, un tā, lai neciestu nedz sēņotne, nedz dabā atstātie sēņu eksemplāri.

Kāds apmeklētājs atnesa uz izstādi divas bekas, kuras, šķiet, nepieder it nevienai
Latvijā līdz šim atrastai sugai (pēc mūsu domām - no lācīšu ģints). Vairāk sk. šeit.

Daži apmeklētāji atnesa uz izstādi Gada sēni 2014 - dzīslkāta beku
(šīs abas gan labu laiku stāvējošas nogrieztas un ir jau pabalējušas).

Līgatnes Dabas taku gadskārtējā Sēņu diena notika 20. septembrī. Diemžēl apkārtējā sēņu valstība tobrīd bija manāmi cietusi no sausuma un salnas, tādēļ, vācot eksponātus turpat uz vietas, sugu skaits iznāca krietni mazāks nekā citgad. Tomēr, pateicoties jaukajam atvasaras laikam, apmeklētāju bija diezgan daudz, pat vairāk nekā dažā citā reizē. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, izstādes vadītājs bija nevis no Dabas muzeja, bet no senes.lv.

No Latvijas Dabas muzeja pienākusi ziņa, ka uz turieni jau 21. augustā atnesti šīs sezonas pirmie Gada sēnes 2014 - dzīslkāta bekas - eksemplāri. Tie atrasti būtībā tajā pašā apvidū, kur šī gan Eiropai, gan Latvijai jaunā beku suga pērn bija uzieta visbagātīgāk, - Vidzemes jūrmalas kāpās netālu no Rīgas (sīkāk par sēnes "ieceļošanas" vēsturi sk. mūsu vietnē šeit), šoreiz pat vēl mazliet tuvāk Rīgai, proti, Vecāķos, turklāt uzreiz paliels bariņš. Kopš tā brīža gan Dabas muzejs, gan mūsu vietne saņēmuši vēl pārsteidzoši daudzus ziņojumus par šīs bekas (parasti vairāku eksemplāru vienkopus) uziešanu dažādās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes vietās; gandrīz visus ziņojumus apstiprina atnestie paraugi vai atsūtītie fotouzņēmumi. Septembra vidū pienākuši ar fotogrāfijām apliecināti ziņojumi par dzīslkāta bekas uziešanu arī trījās vietās iekšzemē, desmitiem kilometru attālumā no jūras. Bez tam mūsu vietne ir saņēmusi ziņojumus par dzīslkāta bekas agrākiem atradumiem, kas notikuši vēl pirms sugas atpazīšanas Latvijā pērnajā septembrī; diemžēl tikai vienam ir apstiprinoši fotoattēli. Sīkāk par dzīslkāta bekas jaunajiem atradumiem Latvijā sk. lappusi "Dzīslkāta beka Latvijā".

Dzīslkāta bekas, kuras bijušas atrastas jau 2013. gada 31. augustā, t.i., vēl pirms šīs sugas nonākšanas mikologu rokās un atpazīšanas.
Prāvu baru (vismaz 20) toreiz pie Kalngales uzgājusi un nofotografējusi Dagmāra Lauka. Fotogrāfija atsūtīta mūsu vietnei š.g. 25. augustā.

Ja arī jūs atrodat šādu beku, lūdzu, aiznesiet paraugu uz Dabas muzeju vai arī ziņojiet mums (e-adrese), vēstulei pievienojot apliecinošu fotogrāfiju. Ziņojumā noteikti norādiet bekas uziešanas vietu (kaut vai attiecībā pret tuvāko apdzīvoto vietu), īpaši - attālumu no jūras, skaitu un augšanas vidi. Atradumu Vidzemes jūrmalā pie Rīgas jau ir gana daudz, tāpēc vairāk interesē ziņojumi par uziešanu no Rīgas tālākās vietās, kā arī atstatāk no jūras. Vēl interesantāki būtu ziņojumi par dzīslkāta bekas sastapšanu jau pirms 2013. gada, taču tiem fotogrāfisks apliecinājums būtu sevišķī nepieciešams.

Īstenā sēņošanas sezona vēl bija tik tikko paspējusi sākties, kad jau notika šā gada pirmā sēņu izstāde, konkrēti - Strenču novada Jērcēnu pagastā. Gandrīz visus eksponātus ievāca turpat tuvumā - vai nu Mikologu biedrības biedri, kuri piedalījās šāgada mikologu nometnē, vai arī vietējie iedzīvotāji. Lai gan vākšanai atvēlētais laiks bija īss, bet mežs neizcēlās ar sēņu valstības daudzveidību, uz ekspozīcijas galdiem greznojās ap septiņdesmit sugu!

Pēc augusta vidus krietnajām lietavām Latvijā ir beidzot nepārprotami sākusies īstenā sēņošanas sezona. Gan Tīmekļa ziņu portālos, gan sociālajos tīklos, gan privātās sarunās sēņotāji lepojas ar saviem baraviku lomiem, kuri esot mērāmi pat vairākos spaiņos (sk., piemēram, portālā TVNET šeit). Tikmēr mūsu vietne, atstājot tradicionālās ēdamās sēnes lielākoties pašu sēņotāju ziņā, turpinās izgaismot Latvijas sēņu valstības daudzveidīgumu. Ja vēlaties uzzināt, kādas interesantas sēnes ir augušas gan pēdējā mēnesī, gan iepriekšējos, apmeklējiet mūsu vietnes sadaļu "Aktualitātes-2014"!

Īstenās sēņošanas sezonas sākšanos uzskatāmi demonstrē tas, cik spēji augusta otrajā pusē augusi cilvēku interese par sēnēm, šeit atspoguļota mūsu vietnes senes.lv dienas apmeklētībā. Zaļie stabiņi ataino lappušielādes (pageloads), zilie stabiņi - unikālos (atšķirīgos) apmeklētājus. Visai līdzīgi augusi arī saistītās vietnes fungi.lv apmeklētība, tikai tas noticis mazāk vienmērīgi.
Bet 30./31.aug. senes.lv+fungi.lv kopējā apmeklētība bija pat 22 000 un 25 000 lappušielādes!

Nedz šopavasar, nedz šovasar līdz augusta vidum sēnēm nav bijusi pievērsta īpaša sabiedrības uzmanība. Pats par sevi saprotams, ka viens iemesls šādai atturībai ir vienkārši tas, ka īstenā sēņošanas sezona vēl nebija sākusies. Otrs iemesls: līdzšinējā sēņošanas "priekšsezonā" nebija notikusi itin neviena īpaši smaga vai pat nāvīga saindēšanās ar sēnēm. Cerēsim, ka tādi negadījumi izpaliks arī tad, kad īstenais sēņu laiks jau ritēs pilnā sparā!

Lai gan īstais sēņu laiks vēl ir tikai priekšā, jau aug sēnes, kuras pašas par sevi nav indīgas, taču lietotas reizē ar alkoholu (un pat
ar pāris dienu atstarpi!) izraisa lai arī ne nāvējošu, tomēr gana nepatīkamu saindēšanos. Šajā 2. jūlija fotogrāfijā – pelēkā tintene.

Latvijas Entomologu biedrība par savu Gada kukaini 2014 izraudzījusies vaboli, kura apdzīvo cepurīšu sēnes (galvenokārt baravikas un bērzubekas), kā arī piepes, - Mannerheima īsspārni (Oxyporus mannerheimii). Šī suga ir Eiropas mēroga retums un īpaši aizsargājama. (Sk. LEB oficiālo paziņojumu.)

Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2014 – jaunienācēja no aizjūras

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās savu Gada sēni. Vecā gada pēdējā dienā biedrība nosaukusi savu izvēli 2014. gadam: dzīslkāta beku, kas Latvijā konstatēta burtiski nupat - 2013. gada septembrī. Mikologi cer, ka sabiedrības uzmanības pievēršana šai jaunienācējai no Ziemeļamerikas palīdzēs ievākt vairāk informācijas par sugas izplatību Latvijā. Par saviem dzīslkāta bekas atradumiem (gan aizgājušās sezonas, gan jaunajiem) ziņojiet, lūdzu, mums (e-adrese) vai arī Latvijas Mikologu biedrībai.

Vietnes sadaļas				Fotohronika-2014
Sabiedrībā aktuālas sēņu lietas 2014 Fungi under public attention in 2014