Latvijas sēnes: aktualitātes 2020. gadā

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Kādas vairāk vai mazāk zīmīgas sēnes mēs, mūsu partneri un ziņotāji ir atraduši attiecīgajā laikposmā, sk. sadaļā "Atradumi-2020".)

Apmeklētāju ievērībai: šajā vietnes sadaļā jaunākie materiāli ir augšā, vecākie - apakšā!

Šogad izdotā Lielā Latvijas sēņu grāmata, ko sarakstījušas Latvijas Dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere, guvusi izcilu atsaucību plašā publikā. Vairākās lielajās grāmatnīcās tā daudzas nedēļas bijusi pirktāko grāmatu saraksta pašā virsotnē vai tuvu tai. Grāmatnīcām Jānis Roze apkopojot pārdošanas datus par aizejošo gadu, izrādījies, ka Lielā Latvijas sēņu grāmata bijusi visbiežākais pirkums arī visa 2020. gada griezumā! Sākumā tā tikusi pirkta pat tik strauji, ka jau drīz pēc pirmās tirāžas laišanas klajā izdevniecībai Jāņa sēta bija jāķeras pie nākamo tirāžu drukāšanas.

Šāgada galvenā sēņu izstāde - Dabas muzejā Sēņu dienu ietvaros - norisinājās 9.-13. septembrī. Atšķirībā no ne viena vien iepriekšējā gada, šoreiz laikapstākļi bija sēņu augšanai gana labvēlīgi, tā ka nebija grūti savākt plašu eksponātu klāstu (kā parasti, šajā darbā būtiski piedalījās arī senes.lv). Eksponātiem nemitīgi nākot klāt (taču arī nost), kādā brīdī uz galdiem bija 275 sugas - lielākais vienlaicīgi pārstāvēto sugu skaits šo izstāžu vēsturē! Toties bija cita problēma: kā panākt izstādes drošu norisi Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tādēļ šoreiz ekspozīcijas izkārtojums bija daļēji savādāks.

Šī gada pirmā sēņu izstāde, lai arī īslaicīga (oficiāli - tikai 2 stundas) notika 23. augustā Salacgrīvā pie Dabas izglītības centra "Ziemeļvidzeme" ēkas. Eksponātus gan Salacgrīvas apkārtnē, gan pa ceļam uz turieni vāca turpat un tajā pat laikā rīkotās mikologu nometnes dalībnieki, kopumā 10 cilvēki. Tādējādi izdevās savākt diezgan iespaidīgu sēņu klāstu: uz ekspozīcijas galdiem bija 116 sugas, bet vēl dažas īpaši retas aizceļoja uz Dabas muzeju.

Sēnēm veltītu iespieddarbu laidusi klajā arī izdevniecība Latvijas Mediji: tematisko žurnālu sērijas Padoms rokā! ietvaros publicēts izdevums Sēnes. Tas nebūt nedublē Dabas muzeja un Jāņa Sētas izdoto Lielo Latvijas sēņu grāmatu - drīzāk papildina gan ar būtiskiem akcentiem (pirmām kārtām, attiecībā uz sēņu ēdamību vai indīgumu), gan ar dažādiem interesantiem faktiem par sēņu valstību, gan ar ieteikumiem sēņu ēdienu pagatavošanai. Galvenā raksta, kuru redakcija tieši tā arī nosaukusi - "Noderīgi akcenti sēņu valstības pazīšanai", autors ir vietnes senes.lv veidotājs Edgars Mūkins, raksta "Sēņu uzturvērtība" autore ir uztura speciāliste Eva Kataja, bet receptes sēņu ēdieniem ir snieguši vietnes garsigalatvija.lv izveidotāji Sandra un Valdis Ošiņi; bez tam ir iekļauti arī virkne īsāku materiālu no dažādiem autoriem, t.sk. no mūslaiku ievērojamākā Latvijas mikologa Edgara Vimbas.

Šopavasar pie lasītajiem nonākusi Lielā Latvijas sēņu grāmata, kuru sarakstījušas Latvijas Dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere. Grāmatā ir atainotas 738 dažnedažādu sēņu sugas, kuras aug Latvijā. Par katru no tām ir sniegts īss apraksts ar vienu līdz līdz trim fotoilustrācijām, kuru kopskaits grāmatā tādējādi ievērojami pārsniedz tūkstoti (šo ilustrāciju vidū apm. trīs desmiti, kā arī pirmā vāka attēls ir no senes.lv krājumiem). Grāmatas sākotnējā tirāža tika izpirkta tik strauji (virknē grāmatnīcu bija nedēļas pirktākā grāmata!), ka Jāņa sētai bija jādrukā vēl papildus tirāžas.



Jaunās sēņu grāmatas priekšējais vāks. Uz tā atainotā sēne ir papeļu zvīņene, kuru senes.lv fotogrāfs iemūžinājis 2013. gada 26. septembrī Rīgā, Raiņa kapos. Fotogrāfija pilnā formātā skatāma senes.lv zvīneņu ģints lappusē (tās apakšā).	Divi jaunās sēņu grāmatas atvērumi, kuros ir atainota parastā adatreceklene, ragveidīgā zaraine (jeb kalocera), lipīgā zaraine, parastā skaldlapīte un ķērpjveida pirkstaine. (Pilnā lielumā šie un pieci citi atvērumi skatāmi šeit.)

Ārkārtīgi siltā 2020. gada ziema ir izprovocējusi jau janvāra pēdējā dekādē parādīties pirmajām pavasara sēnēm, kuras parasti sāk augt tikai aprīlī, - parastajai bisītei un parastajam lāčpurnam. Par to 24. janvārī Mikologu biedrībai ziņoja Sergejs Vedjanovs, atradumus apliecinādams ar fotogrāfijām, kuros redzami vēl pavisam miniatūri šo sugu augļķermeņi, kas uzieti mežos pie Rīgas dienvidu robežas. Tomēr masveida augšana vēl nav sagaidāma!

Jau janvāra sākumā novērotāji bija ziņojuši vietnei dabasdati.lv un Mikologu biedrībai par lielā skaitā sastaptām (vienā atradnē pat vairāk nekā 200) toverīšu sarkosomām; februārī Latvijas Valsts mežu vietnē parādījās informācija par vairāk nekā 100 eksemplāriem citā atradnē; tikmēr Ainars Gaidis atsūtīja uz senes.lv ziņu par pieticīgāku skaitu sarkosomu vēl trijās atradnēs. Arī šī sēņu suga vēl nesen skaitījās izteikti specifiska agram pavasarim. Tomēr pēdējos gados ir noskaidrots, ka Latvijā sarkosomas regulāri aug arī vēlā rudenī un siltā ziemā, tādēļ minētie ziņojumi vairs īpaši nepārsteidza.

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās savu Gada sēni. Biedrības izvēle 2020. gadam ir smiltāju kaussēne - nedaudzus centimetrus liela kausveidīga sēne brūnganos toņos, kura patiesi aug tikai piejūras smiltājos un Latvijā ir visai reti sastopama - konstatēta vien pusotrā (vai varbūt divos) desmitos vietu gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti, tāpēc arī iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Mikologu biedrība cer, ka dabas draugu ziņojumi par jaunām šīs sēnes atradnēm palīdzēs labāk izprast sugas patieso sastopamību Latvijā un tās iespējamās izmaiņas (cerams, ka ne uz slikto pusi). Par novērojumiem vislabāk ziņot tieši Mikologu biedrībai (vai, ja tā šķiet ērtāk un pierastāk, varat mūsu vietnei: e-adrese; jebkurā gadījumā visi dati nonāks Latvijas mikologu kopīgajā novērojumu krājumā). Pirms ziņot, pamēģiniet puslīdz gūt pārliecību, ka pamanītā patiesi ir smiltāju kaussēne, nevis kāda cita, daudz parastāka kaussēņu ģints pārstāve! Ar atrašanos sugai specifiskajā biotopā - piejūras kāpu zonā - var nepietikt, jo reizēm tur gadās arī daža cita kaussēne. Tādēļ rūpīgi pārbaudiet, vai augļķermenim piemīt ilustrācijās atainotās un parakstos izklāstītās Gada sēnes 2020 raksturīgākās iezīmes. Ziņojumam noteikti pievienojiet fotoattēlu!

P.S. Gada gaitā tā arī nepienāca neviens ziņojums par smiltāju kaussēni 2020.g. sezonā; šķiet ļoti nereāli, ka vēl varētu uzrasties kāds retrospektīvs.

Paziņojums par Gada sēni 2020 šīs ziņas autentiskākajā avotā - Mikologu biedrības vietnē. Tās sadaļu "Gada sēnes" skatiet šeit.

Kā redzams paziņojuma ilustrācijās, smiltāju kaussēne tik tiešām aug piejūras smiltājos, reizēm - pa vienai, taču biežāk - grupās. Kausiņš parasti ir vien pa pusei ārā no smiltīm, tā mala ir zāģveidīgi robota, iekšpuse ir tumši brūna, bet ārpuse - gaišā okerkrāsā.

Smiltāju kaussēne izceļas citu kaussēņu starpā ar "kātiņu", kas sastāv no kopā salipuša sēnes micēlija un smilšu graudiņiem, un kausiņa apakšējās (ārējās) virsmas spieķveidīgo krunkojumu. Tās ir visdrošākās pazīmes, kā šo sēni atšķirt no citām kaussēnēm!

Vietnes sadaļas				Atradumi-2020
Sabiedrībā aktuālas sēņu lietas 2020 Fungi under public attention in 2020


Lielā sēņu grāmata, 510. lpp.	Grāmatnīcu tīkla Jānis Roze 2020. gadā pirktāko grāmatu saraksta pats augšgals.	Lielā sēņu grāmata, 331. lpp.



Žurnāla Padoms rokā! sēnēm veltītā 64 lappušu izdevuma pirmais vāks (vākā ietvertie attēli ir lielākoties no fotoportāla Shutterstock krājumiem).	Atvērumi no raksta "Noderīgi akcenti sēņu valstības pazīšanai" (2.– 42. lpp). Sekojošie īsākie raksti ir no citiem autoriem, lai gan tas nav skaidri norādīts!


Parastā bisīte janvārī (S.Vedjanovs, no Facebook).	Paveca (domājams, vismaz mēnesi) un jauna toverīšu sarkosoma februāra vidū (A.Gaidis, no Facebook).