Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Atradumi-2020

Sabiedrībā aktuālas sēņu lietas 2020
Fungi under public attention in 2020
 

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Kādas vairāk vai mazāk zīmīgas sēnes mēs, mūsu partneri un ziņotāji ir atraduši attiecīgajā laikposmā, sk. sadaļā "Atradumi-2020".)

 
2020 2019 2018 2017 2016 2015 2014 2013 2012 senāk

Apmeklētāju ievērībai: šajā vietnes sadaļā jaunākie materiāli ir augšā, vecākie - apakšā!


Sēņu izstāžu sezona: pirmā notikusi, sekos citas

Šī gada pirmā sēņu izstāde, lai arī īslaicīga (oficiāli - tikai 2 stundas) notika 23. augustā Salacgrīvā pie Dabas izglītības centra "Ziemeļvidzeme" ēkas. Eksponātus gan Salacgrīvas apkārtnē, gan pa ceļam uz turieni vāca turpat un tajā pat laikā rīkotās mikologu nometnes dalībnieki, kopumā 10 cilvēki. Tādējādi izdevās savākt diezgan iespaidīgu sēņu klāstu: uz ekspozīcijas galdiem bija 116 sugas, bet vēl dažas īpaši retas aizceļoja uz Dabas muzeju.

 
Sēņu izstāde Salacgrīvā pie Dabas izglītības centra "Ziemeļvidzeme" ēkas 23. augustā. Apmeklētājus konsultēja Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere (zilajā tērpā).
 

Sezonas galvenā izstāde - Latvijas Dabas muzejā tradicionālo Sēņu dienu ietvaros - norisināsies 9.- 13. septembrī

Šosezon – vēl viens iespieddarbs par sēnēm!

Sēnēm veltītu iespieddarbu laidusi klajā arī izdevniecība Latvijas Mediji: tematisko žurnālu sērijas Padoms rokā! ietvaros publicēts izdevums Sēnes. Tas nebūt nedublē Dabas muzeja un Jāņa Sētas izdoto Lielo Latvijas sēņu grāmatu - drīzāk papildina gan ar būtiskiem akcentiem (pirmām kārtām, attiecībā uz sēņu ēdamību vai indīgumu), gan ar dažādiem interesantiem faktiem par sēņu valstību, gan ar ieteikumiem sēņu ēdienu pagatavošanai. Galvenā raksta, kuru redakcija tieši tā arī nosaukusi - "Noderīgi akcenti sēņu valstības pazīšanai", autors ir vietnes senes.lv veidotājs Edgars Mūkins, raksta "Sēņu uzturvērtība" autore ir uztura speciāliste Eva Kataja, bet receptes sēņu ēdieniem ir snieguši vietnes garsigalatvija.lv izveidotāji Sandra un Valdis Ošiņi; bez tam ir iekļauti arī virkne īsāku materiālu no dažādiem autoriem, t.sk. no mūslaiku ievērojamākā Latvijas mikologa Edgara Vimbas.

 
Žurnāla Padoms rokā! sēnēm veltītā 64 lappušu izdevuma pirmais vāks. Tajā iestrādātie attēli ir lielākoties no fotoportāla Shutterstock krājumiem. Atvērumi no raksta "Noderīgi akcenti sēņu valstības pazīšanai" (2.– 42. lpp). Sekojošie īsākie raksti ir no citiem autoriem, lai gan tas nav skaidri norādīts!

Lielā Latvijas sēņu grāmata sasniegusi lasītājus

Šopavasar pie lasītajiem nonākusi Lielā Latvijas sēņu grāmata, kuru sarakstījušas Latvijas Dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere. Grāmatā ir atainotas 738 dažnedažādu sēņu sugas, kuras aug Latvijā. Par katru no tām ir sniegts īss apraksts ar vienu līdz līdz trim fotoilustrācijām, kuru kopskaits grāmatā tādējādi ievērojami pārsniedz tūkstoti (šo ilustrāciju vidū apm. trīs desmiti, kā arī pirmā vāka attēls ir no senes.lv krājumiem). Grāmatas sākotnējā tirāža tika izpirkta tik strauji (virknē grāmatnīcu bija nedēļas pirktākā grāmata!), ka Jāņa sētai bija jādrukā vēl papildus tirāžas.

 
Jaunās sēņu grāmatas priekšējais vāks. Uz tā atainotā sēne ir papeļu zvīnene, kuru senes.lv fotogrāfs iemūžinājis 2013. gada 26. septembrī Rīgā, Raiņa kapos. Fotogrāfija pilnā formātā skatāma senes.lv zvīneņu ģints lappusē (tās apakšā).  Divi jaunās sēņu grāmatas atvērumi, kuros ir atainota parastā adatreceklene, ragveidīgā zaraine (jeb kalocera), lipīgā zaraine, parastā skaldlapīte un ķērpjveida pirkstaine. (Pilnā lielumā šie un pieci citi atvērumi skatāmi šeit.)

Pavasarim raksturīgas sēnes - jau janvāra beigās!

Ārkārtīgi siltā 2020. gada ziema ir izprovocējusi jau janvāra pēdējā dekādē parādīties pirmajām pavasara sēnēm, kuras parasti sāk augt tikai aprīlī, - parastajai bisītei un parastajam lāčpurnam. Par to 24. janvārī Mikologu biedrībai ziņoja Sergejs Vedjanovs, atradumus apliecinādams ar fotogrāfijām, kuros redzami vēl pavisam miniatūri šo sugu augļķermeņi, kas uzieti mežos pie Rīgas dienvidu robežas. Tomēr masveida augšana vēl nav sagaidāma!

Jau janvāra sākumā novērotāji bija ziņojuši vietnei dabasdati.lv un Mikologu biedrībai par lielā skaitā sastaptām (vienā atradnē pat vairāk nekā 200) toverīšu sarkosomām; februārī Latvijas Valsts mežu vietnē parādījās informācija par vairāk nekā 100 eksemplāriem citā atradnē; tikmēr Ainars Gaidis atsūtīja uz senes.lv ziņu par pieticīgāku skaitu sarkosomu vēl trijās atradnēs. Arī šī sēņu suga vēl nesen skaitījās izteikti specifiska agram pavasarim. Tomēr pēdējos gados ir noskaidrots, ka Latvijā sarkosomas regulāri aug arī vēlā rudenī un siltā ziemā, tādēļ minētie ziņojumi vairs īpaši nepārsteidza.

 
Parastā bisīte janvārī (S.Vedjanovs, no Facebook). Paveca (domājams, vismaz mēnesi) un jauna toverīšu sarkosoma februāra vidū (A.Gaidis, no Facebook).

Mikologu biedrības Gada sēne 2020 - smiltāju kaussēne

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās savu Gada sēni. Biedrības izvēle 2020. gadam ir smiltāju kaussēne - nedaudzus centimetrus liela kausveidīga sēne brūnganos toņos, kura patiesi aug tikai piejūras smiltājos un Latvijā ir visai reti sastopama - konstatēta vien pusotrā (vai varbūt divos) desmitos vietu gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti, tāpēc arī iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Mikologu biedrība cer, ka dabas draugu ziņojumi par jaunām šīs sēnes atradnēm palīdzēs labāk izprast sugas patieso sastopamību Latvijā un tās iespējamās izmaiņas (cerams, ka ne uz slikto pusi). Par novērojumiem vislabāk ziņot tieši Mikologu biedrībai (vai, ja tā šķiet ērtāk un pierastāk, varat mūsu vietnei: e-adrese; jebkurā gadījumā visi dati nonāks Latvijas mikologu kopīgajā novērojumu krājumā). Pirms ziņot, pamēģiniet puslīdz gūt pārliecību, ka pamanītā patiesi ir smiltāju kaussēne, nevis kāda cita, daudz parastāka kaussēņu ģints pārstāve! Ar atrašanos sugai specifiskajā biotopā - piejūras kāpu zonā - var nepietikt, jo reizēm tur gadās arī daža cita kaussēne. Tādēļ rūpīgi pārbaudiet, vai augļķermenim piemīt ilustrācijās atainotās un parakstos izklāstītās Gada sēnes 2020 raksturīgākās iezīmes. Ziņojumam noteikti pievienojiet fotoattēlu!

P.S. Lai gan smiltāju kaussēne reizēm aug jau no maija vidus, līdz 25. augustam vēl nebija saņemts it neviens ziņojums par tās novērošanu šosezon.

 Plašsaziņas līdzekļu ievērībai! Šīs ziņas tekstu ir atļauts pārpublicēt, taču nesagrozītā veidā un obligāti ar norādi "pārpublicēts no senes.lv".



Smiltāju kaussēne patiešām aug tikai piejūras smiltājos (šeit: tikai ~15 m no ūdens!), reizēm pa vienai, tomēr parasti bariņos, paretam - pat stipri ciešos (kā šajā atradnē!). Normāli kausiņš ir vien pa pusei ārā no smiltīm (atsegtāks - ja vējs ir smiltis aizpūtis). Kausiņa mala ir zāģveidīgi robota, iekšpuse ir tumši brūna, ārpuse - gaišā okerkrāsā. Smiltāju kaussēne izceļas citu kaussēņu starpā ar izteikto "kātiņu"  (kurš sastāv no kopā salipuša sēnes micēlija un smilšu graudiņiem) un kausiņa apakšējās (ārējās) virsmas spieķveidīgo sakrunkojumu.  Tās ir visdrošākās pazīmes, kā šo sēni atšķirt no citām kaussēnēm.
 
Paziņojums par Gada sēni 2020 šīs ziņas autentiskākajā avotā - Mikologu biedrības vietnē. Tās sadaļu "Gada sēnes" skatiet šeit.
 

 
! Šīs sadaļas 2019. gada lappusē:  eksotiska un neparasta
Austrālijas un Jaunzēlandes sēne pamanīta arī šeit Latvijā!
 !
 
! Šīs sadaļas 2019. gada lappusē:  greznā ežu dižadatene
gan atrasta Latvijas mežā, gan izaudzēta mājas apstākļos!
 !
 

 
2020 2019 2018 2017 2016 2015 2014 2013 2012 senāk
 

Vietnes sadaļas