Latvijas sēnes: aktualitātes 2013. gadā

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Konkrēti kuras vairāk vai mazāk zīmīgas sēņu sugas ir bijušas sastopamas attiecīgajā laikposmā, sk. mūsu vietnes "Fotohronikā 2013".)

Apmeklētāju ievērībai: šajā vietnes sadaļā jaunākie materiāli ir augšā, vecākie - apakšā!

Lai arī šis gads nav bijis īpaši bagāts ar sēnēm, tradicionālajā Latvijas Dabas muzeja Sēņu dienu izstādē bija pārstāvētas aptuveni 170 sugas, kuru vidū bija tādi retumi un krāšņumi kā koraļļu dižadatene un daivainā čemurene, retās bekas - pārslainā un sakņkāta beka, kastaņu smilšbeka un lipīgā sviestbeka, nemaz nerunājot par daudzām parastākām gan ēdamo, gan neēdamo, gan indīgo sēņu sugām. Vairāki izstādes apmeklētāji bija atnesuši agrāk neredzētas bekas, kas galu galā izrādījās piederam Ziemeļamerikas sugai, kura tagad sasniegusi arī Latviju (pēc Lietuvas), - dzīslkāta bekas. Izstādē pirmo reizi oficiāli līdzdarbojās arī senes.lv pārstāvis, ik dienas ievākdams tai svaigus eksponātus, pirmām kārtām - no īpaši retajām sugām.

Šogad notika arī trīs reģionālas sēņu izstādes: jau desmito reizi - Lielvārdē, otro reizi - Daugavpilī (tikai šoreiz nevis Daugavpils Universitātē, bet gan novadpētniecības un mākslas muzejā) un pirmoreiz - Talsos (novada muzejā). Neizpalika arī sēņu brīvdabas izstāde Līgatnes Dabas taku Sēņu dienā. (Vēl par šīm izstādēm sk. mūsu vietnes sadaļā "Sēņu izstādes Latvijā".) Toties nav ziņu, ka būtu sarīkota kāda vietējā izstāde - pagastā vai tml.

Šā gada 13. augustā kāda portāla DELFI apmeklētāja rubrikā "Aculiecinieks" ziņoja un ar fotogrāfijām apliecināja, ka kaut kur mūsu mežos sastapusi sēni "baltā krāsā ar lieliem sarkaniem pleķiem uz micītes". Pievienotie foto neatstāja šaubas, ka krāšņais atradums ir rūsganā vai Peka brūnzobe. Patiesībā šādas pilieniņu izrotātas brūnzobes nav itin nekas ārkārtējs Latvijas skujkoku mežos (sk. mūsu 2008. gada foto), tomēr nav arī īpaši biežas.

Diemžēl DELFI apmeklētāja kopā ar ilustrēto ziņojumu par šādu atradumu bija publicējusi pilnīgu aplamu Tīmeklī uzietu tekstu, ka šis "asiņainais zobs" it kā esot "neēdama un ļoti indīga sēne - indīgākā sēne uz planētas Zeme", pat tik briesmīgi toksiska, ka, "lai nāvīgi saindētos, atliek vien to nolaizīt"! Patiesībā šīs brūnzobes ir nevis indīgas, bet vienkārši neēdamas savas sīkstās konsistences un nejaukās garšas dēļ (īpaši Peka brūnzobe: ļoti rūgta). Pati indīgākā sēne gan pasaulē, gan arī Latvijā ir un paliek zaļā mušmire, un no tās daudz neatpaliek mūsu mežos tāpat sastopamā baltā mušmire.

Lai gan meteoroloģiskais pavasaris šogad stipri vien aizkavējās, tas gandrīz vai uzreiz pārtapa diezgan karstā, turklāt ar pamatīgām lietavām, vasarā. Tādēļ nav brīnums, ka šogad ļoti agri sākās arī tradicionālo ēdamo sēņu sezona. Jau 28. maijā kāds portāla DELFI apmeklētājs rubrikā "Aculiecinieks" ziņoja par nopietnas baraviku ražas ievākšanu Latgalē divas dienas iepriekš, resp., 26. maijā, un apliecināja savu guvumu ar vairākām fotogrāfijām.

Iedzīvotāju ziņojumi par ļoti agrīniem sēņu atradumiem vispār ir jāvērtē kritiski, pat ja tiem pievienotas fotogrāfijas. Pirms dažiem gadiem kādas DELFI apmeklētājas iesūtītā fotouzņēmumā bija redzams pilns grozs ar priežu baravikām, kuras it kā bija sasēņotas maija beigās. Taču attēla failā saglabājusies tehniskā informācija skaidri rādīja, ka patiesībā fotogrāfija ir uzņemta... iepriekšējā gada Jāņu dienā! Šāgada fotoattēlos ar agrīnajām baravikām nekāda blēdīšanās ar datumiem nav konstatēta, turklāt šīs beku sugas "pieteikšanās" jau maijā bija visnotaļ reāla arī mikoloģiskā kontekstā. Pirmkārt, š.g. maijā nepārprotami bija parādījušās arī citu sugu bekas (sk. šeit). Otrkārt, pēc ziņām no uzticamiem avotiem vietnēs senes.lv un dabasdati.lv, tikai nedaudz vēlāk (6. jūnijā) arī Inčukalna un Amatas novados bija uzietas vasaras jeb ozolu baravikas.

Kopumā līdz šā gada 10. jūnijam bija ienākuši puslīdz vai pilnībā ticami ziņojumi par šajā sezonā jau sastaptām baravikām, bērzubekām, apšubekām, sviestbekām, samtbekām un raganbekām (dažus skat. mūsu vietnē šeit un šeit). Tiesa, kopumā ņemot, izaugušo beku daudzums bija gauži niecīgs, vienīgi izņemot ēšanai diezgan reti vāktās raganbekas. Toties gailenes bija paspējušas dažviet izaugt pietiekami prāvā skaitā, lai jau parādītos tirgū.

Vietnes sadaļas				Fotohronika-2013
Sabiedrībā aktuālas sēņu lietas 2013 Fungi under public attention in 2013


Aizsargājamo sēņu stends Latvijas Dabas muzejā: pārslainā beka un koraļļu dižadatene no senes.lv vākuma.	Vēdekļa sārtaine vēl dabā, pirms ievākšanas izstādei.
Aizsargājamo sugu sēnes tika vāktas atbilstoši saskaņojumam ar Dabas muzeja mikologiem un maksimāli saudzējot gan dabā atstājamos eksemplārus, gan sēņotni.