Vietnes sadaļas

Atradumi-2019

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Kādas vairāk vai mazāk zīmīgas sēnes mēs, mūsu partneri un ziņotāji ir atraduši attiecīgajā laikposmā, sk. sadaļā "Atradumi-2019".)

Šī viscaur baltā, tomēr pēc izskata gana greznā sēne, kura latviski ir nodēvēta par ežu dižadateni, ir tuvu radniecīga Latvijā jau XIX gs. atrastajai koraļļu dižadatenei, taču nav koraļļveidā sazarota un izceļas ar savu balto adatu pārsteidzošo garumu - vismaz ap 1 cm, bet reizēm pat līdz 5 cm! Tagad tā konstatēta arī Latvijā: Engures novadā blakus šosejai Sloka–Talsi (autoceļš P128) to pamanījusi Maija Maļceva, viņa pati arī noteikusi sava atraduma sugu. Tā kā, no vienas puses, šīs sēnes augļķermeņus var izmantot ārstniecisku preparātu pagatavošanai, bet, no otras puses, suga labi padodas kultivēšanai, arī Latvijā ir aizsākušies mēģinājumi to mērķtiecīgi audzēt. Mums ir zināms, ka vismaz viens šāds eksperiments patiešām ir bijis sekmīgs - mājas apstākļos, mākslīgā vidē ir izveidojies cienījama izmēra augļķermenis!

Šī zemestauku dzimtas (Phallaceae) sēne ar zinātnisko nosaukumu Clathrus archeri ir principā līdzīga parastajiem zemestaukiem, kas sākotnēji ir olveida, bet tad spēji uzaudzē slaidu bālganu "kātu" ar tumšu smirdīgu masu (glebu) galotnē, kura ar savu specifisko smaku pievielina mušas - šādas sēnes sporu pānēsātājas. Taču, atšķirībā no zemestaukiem, sēnei Clathrus archeri izaug nevis viens "kāts", bet vismaz četri (paretam pat astoņi), turklāt tie ir koši sarkani un ar tumšo smirdīgo masu nevis galotnē, bet gan maziņu piciņu veidā izkaisītu visā katra "kāta" jeb, dēvējot to atbilstīgāk, "taustekļa" garumā. Dažiem šāds veidojums šķiet atgādinām velnišķīga paskata pirkstus (tā radies sugas nosaukums angļu valodā "Devil's Fingers"), citiem - sarkanu astoņkāji (no tā cēlies otrs angliskais nosaukums "Octopus Stinkhorn"). Šīs sugas dzimtene ir Austrālija vai Jaunzēlande, un Eiropā tā pirmo reizi pamanīta 1914. gadā Francijā, kur droši vien tikusi ievazāta ar kādu 1. pasaules kara militāro kravu. Bet tagad "velna pirksti" atceļojuši arī uz Latviju: Jaunjelgavā, piemājas zālājā blakus koku pudurim tos pamanījusi Ināra Dika. Sēnes piederību sugai ir izdevies noskaidrot, neiesaistot Latvijas mikologus, Danutes Podvinskas diskusijā ar Jaunzēlandes dabas portāla iNaturalist NZ ekspertiem. (Vairāk skat. sugas apraksta lappusē.)

2019. gada rudens puse bija bagāta ar daždažādiem sēnēm veltītiem publiskiem pasākumiem: gan sēņu izstādēm, gan sēņu iepazīšanas pārgājieniem, gan izglītojošiem semināriem par sēnēm u.tml. Piedāvājam šādu pasākumu apkopojumu, kādu to mums sniegusi Latvijas Mikologu biedrība (ar nelieliem precizējumiem un papildinājumiem no mūsu puses). Gandrīz visus pasākumus vadīja Dabas muzeja mikoloģes Diāna Meiere un Inita Dāniele.

Par spīti akūtajam sēņu deficītam lielākajā daļā Latvijas, kuru bija izraisījis jau krietnu laiku valdījušais sausums un karstums, Dabas muzeja ikgadējā sēņu izstādē pārstāvēto sugu klāsts atkal bija diezgan plašs! Lai to panāktu, lielas pūles bija pielikuši ne tikai paši muzeja darbinieki, dodamies sēņu ievākšanas ekspedīcijās uz neierasti attālām vietām (pārsvarā uz Latvijas austrumiem, kur pēdējās nedēļās bija lietainākas), gan vākšanai piesaistītie Daugavpils universitātes studenti, gan senes.lv personāls (skat. ilustrāciju un tās parakstu), gan brīvprātīgie atbalstītāji no sēņu entuziastu vidus.

Latvijas Mikologu biedrība saņēmusi divas ziņas par savas Gada sēnes 2019 – ābeļu sarkodoncijas – novērojumiem šajā sezonā. Vispirms šādu sēni piemājas dārzā Rīgā, Ziepniekkalnā uz vecas ābeles jūlija beigās bija pamanījis Rūdolfs Egle. (Tiesa, paši pirmie ziņojumi gan bija parādījušies jau gada pašā sākumā, taču tie bija par novērojumiem iepriekšējās sezonās.) Rudenī par šo sugu kādā Jelgavas novada dārzā, turklāt pat uz vairākām ābelēm, paziņoja Anita Medne. Diemžēl divi minētie ziņojumi tā arī palika visā šīgada sezonā vienīgie par mūsdienās jau tik retās sēņu sugas novērojumiem...

No Latvijas Dabas muzeja mūs sasniegusi iepriecinoša ziņa: tur stingri nolemts, ka ir vajadzīga tepat Latvijā tapusi sēņu grāmata. Paredzams, ka tajā būs pārstāvētas apm. 500 sēņu sugu - gan bekas, gan lapiņsēnes, gan piepes un klājpiepes, gan visnevisādas citas. Protams, pēdējos gados Latvijā jau tikušas izdotas šādas - kataloga stilā veidotas - sēņu grāmatas, tomēr tās bijušas vai nu ārzemju darbu tulkojumi, vai arī mikoloģijai ne diži tuvu vietējo pašdarbnieku kompilējumi. Pirmie īsti neatspoguļo tieši Latvijā sastopamo sugu klāstu, sastopamības biežumu, augšanas periodus un biotopus. Otrie grēko ar lielākām vai mazākām neprecizitātēm un ar vājāku izpratni par to, kuras īpašības kādai sēņu sugai ir nozīmīgas un kuras ne. Jauno sēņu grāmatu gan teksta, gan ilustrāciju aspektā veidos Latvijas sēņu valstību reāli pārzinoši vietējie speciālisti - Dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere. Sugu aprakstu ilustrēšanai tiks piesaistīti, kur nepieciešams, arī ārējie fotogrāfiju avoti (domājams, to vidū būs arī senes.lv fotoarhīvs). Sagatavošana ir bez vilcināšanās sākta, taču darba apjoms ir iespaidīgs, bet iesaistītie resursi - nelieli, tā ka grāmatu iecerēts laist klajā 2020. gadā.

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās savu Gada sēni. Biedrības izvēle 2019. gadam ir ābeļu sarkodoncija (Sarcodontia crocea) - dzeltenīgos un brūnganos toņos krāsota adateņsēne, kas aug klājeniski uz vecām ābelēm, daudz retāk - uz citiem augļukokiem. Jau patlaban ir gana reta un, jādomā, kļūs vēl retāka, jo vecie ābeļdārzi tiek strauji likvidēti. Tāpēc būtu jāapzina sugas pašreizējā izplatība Latvijā, lai varētu laikus sākt apdomāt un rosināt pasākumus, kas to pasargātu no pilnīgas izzušanas. (Šeit ir jāuzsver, ka sēne iemitinās vienīgi vecās, bojātās, novājinātās ābelēs, taču neapdraud jaunākas, veselas, vēl pilnā sparā ražojošas ābeles). Savus ziņojumus par šīs sugas novērojumiem (ar vietas, laika, atradēja norādi un apliecinošiem foto) sūtiet Mikologu biedrībai vai vietnei dabasdati.lv (vai, ja tā šķiet ērtāk un pierastāk, mūsu vietnei: e-adrese; jebkurā gadījumā visi šie dati nonāks Latvijas mikologu kopīgajā novērojumu krājumā).

Paziņojums par Gada sēni 2019 šīs ziņas autentiskākajā avotā - Mikologu biedrības vietnē. Tās sadaļu "Gada sēnes" skatiet šeit.

Vietnes sadaļas