Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Atradumi-2019

Sabiedrībā aktuālas sēņu lietas 2019
Fungi under public attention in 2019
 

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Kādas vairāk vai mazāk zīmīgas sēnes mēs, mūsu partneri un ziņotāji ir atraduši attiecīgajā laikposmā, sk. sadaļā "Atradumi-2019".)

 
2020 2019 2018 2017 2016 2015 2014 2013 2012 senāk

Apmeklētāju ievērībai: šajā vietnes sadaļā jaunākie materiāli ir augšā, vecākie - apakšā!


Ežu dižadatene – gan mūsu mežos, gan mājokļos

Šī viscaur baltā, tomēr pēc izskata gana greznā sēne, kura latviski nodēvēta par ežu dižadateni, ir tuvu radniecīga Latvijā jau XIX gs. atrastajai koraļļu dižadatenei, taču nav koraļļveidā sazarota un izceļas ar savu balto adatu pārsteidzošo garumu - vismaz ap 1 cm, reizēm pat līdz 5 cm! Tagad tā konstatēta arī Latvijā: Engures novadā blakus šosejai Sloka–Talsi (autoceļš P128) to pamanījusi Maija Maļceva, viņa pati arī noteikusi sava atraduma sugu. Tā kā, no vienas puses, šīs sēnes augļķermeņus var izmantot ārstniecisku preparātu pagatavošanai, bet, no otras puses, suga labi padodas kultivēšanai, arī Latvijā ir aizsākušies mēģinājumi to mērķtiecīgi audzēt. Mums zināms, ka vismaz viens šāds eksperiments patiešām ir izdevies - mājas apstākļos, mākslīgā vidē ir izveidojies cienījama izmēra augļķermenis! (Tuvākajās dienās šī ziņa tiks papildināta.)

 Plašsaziņas līdzekļu ievērībai! Šīs ziņas tekstu ir atļauts pārpublicēt, taču nesagrozītā veidā un obligāti ar norādi "pārpublicēts no senes.lv".



Pati pirmā Latvijas mežā pamanītā ežu dižadatene. Latvijā mājas apstākļos izaudzētā ežu dižadatene - lielāka nekā vienīgā mežā uzietā!

Austrālijas un Jaunzēlandes sēne – arī Latvijā!

Šī zemestauku dzimtas (Phallaceae) sēne ar zinātnisko nosaukumu Clathrus archeri ir principā līdzīga mūsu parastajiem zemestaukiem, kas sākumā ir olveida, bet tad "izšauj" augšup pagaru bālganu "kātu" ar tumšu smirdīgu masu (glebu) galotnē, kura ar savu smaku pievielina mušas. Taču, atšķirībā no parastajiem zemestaukiem, šai sēnei izaug nevis viens "kāts", bet vismaz četri (paretam pat astoņi), turklāt tie ir koši sarkani un ar tumšo smirdīgo masu nevis galotnē, bet gan maziņu piciņu veidā izkaisītu visā katra "kāta" jeb, dēvējot to atbilstīgāk, "taustekļa" garumā. Dažiem šāds veidojums šķiet atgādinām velnišķīga paskata pirkstus (tā radies sugas nosaukums angļu sarunvalodā "Devil's Fingers"), citiem - sarkanu astoņkāji (no tā cēlies otrs angliskais nosaukums "Octopus Stinkhorn"). Šīs sugas dzimtene ir Austrālija un Jaunzēlande, un Eiropā tā pirmo reizi pamanīta 1914. gadā Francijā, kur droši vien tikusi ievazāta ar kādu militāro kravu. Bet tagad "velna pirksti" atceļojuši arī uz Latviju: Jaunjelgavā, piemājas zālājā blakus koku pudurim tos pamanījusi Ināra Dika. Sēnes piederību sugai ir izdevies noskaidrot, neiesaistot Latvijas mikologus, Danutes Podvinskas diskusijā ar Jaunzēlandes dabas portāla iNaturalist NZ ekspertiem. (Vairāk skat. sugas apraksta lappusē.)

 Plašsaziņas līdzekļu ievērībai! Šīs ziņas tekstu ir atļauts pārpublicēt, taču nesagrozītā veidā un obligāti ar norādi "pārpublicēts no senes.lv".


Paši pirmie Latvijā pamanītie "velna pirksti" (Clathrus archeri). Foto: © Ināra Dika.

2019. gada sēņu izstādes, semināri, pārgājieni

2019. gada rudens puse bija bagāta ar daždažādiem sēnēm veltītiem publiskiem pasākumiem: sēņu izstādēm, sēņu iepazīšanas pārgājieniem, izglītojošiem semināriem par sēnēm u.tml. Piedāvājam šādu pasākumu apkopojumu, kādu to sniegusi Latvijas Mikologu biedrība (ar nelieliem precizējumiem un papildinājumiem no mūsu puses). Gandrīz visus pasākumus vadīja Dabas muzeja mikoloģes - Diāna Meiere un Inita Dāniele.

 
 

Par spīti akūtajam sēņu deficītam lielākajā daļā Latvijas, kuru bija izraisījis jau krietnu laiku valdošais sausums un karstums, Dabas muzeja sēņu izstādē pārstāvēto sugu klāsts atkal bija diezgan plašs! Lai to panāktu, lielas pūles bija pielikuši ne tikai paši muzeja darbinieki, dodamies sēņu ievākšanas ekspedīcijās uz neierasti attālām vietām (galvenokārt Latvijas austrumos, kur pēdējā laikā bija lietaināks), gan vākšanai piesaistītie Daugavpils universitātes studenti, gan senes.lv personāls (skat. ilustrāciju un tās parakstu), gan brīvprātīgie atbalstītāji no sēņu entuziastu vidus.

 

Dabas muzeja sēņu izstādes pats lielākais eksponāts - iespaidīga krokainā kazbārde - vēl dabā, trīs dienas pirms ievākšanas izstādei. Diemžēl varenā sēne jau tobrīd bija sākusi karstumā un sausumā apkalst, bet izstādes norises gaitā tā apkalta arvien stiprāk un stiprāk.
Gan šo eksponātu, gan virkni citu retumu (zeltaino koralleni, bārkstaino mušmiri, plīvurpūču tīmeklenes u.c.) izstādei piegādāja senes.lv.

Gada sēnei 2019 – divi novērojumi šajā sezonā

Latvijas Mikologu biedrība saņēmusi divas ziņas par savas Gada sēnes 2019 – ābeļu sarkodoncijas – novērojumiem šajā sezonā. Vispirms sēni piemājas dārzā Rīgā, Ziepniekkalnā uz vecas ābeles jūlija beigās bija pamanījis Rūdolfs Egle. (Paši pirmie ziņojumi gan bija parādījušies jau gada sākumā, taču tie bija par novērojumiem iepriekšējās sezonās.) Rudenī par šo sugu kādā dārzā Jelgavas novadā uz vairākām ābelēm paziņoja Anita Medne. Diemžēl divi minētie ziņojumi tā arī palika vienīgie par nu jau tik retās sēņu sugas novērojumiem visā šī gada sezonā...

 

Gada sēnes 2019 - ābeļu sarkodoncijas - pats pirmais novērojums šajā sezonā (Rīgā, Ziepniekkalnā). Foto: © Rūdolfs Egle.

Latvijā beidzot taps pamatīga sēņu grāmata!

No Latvijas Dabas muzeja mūs sasniegusi iepriecinoša ziņa: tur izlemts, ka ir vajadzīga tepat Latvijā tapusi sēņu grāmata. Paredzams, ka tajā būs pārstāvētas apm. 500 sēņu sugu - gan bekas, gan lapiņsēnes, gan piepes un klājpiepes, gan visnevisādas citas. Protams, pēdējos gados Latvijā jau tikušas izdotas šādas - kataloga stilā - sēņu grāmatas, taču tās bijušas vai nu ārzemju darbu tulkojumi, vai arī mikoloģijai ne diži tuvu vietējo pašdarbnieku kompilējumi. Pirmie īsti neatspoguļo tieši Latvijā sastopamo sugu klāstu, sastopamības biežumu, augšanas periodus un biotopus. Otrie grēko ar lielākām vai mazākām neprecizitātēm un ir pavāju izpratni par to, kura īpašība kādai sēņu sugai ir nozīmīga un kura ne. Jauno sēņu grāmatu gan teksta, gan ilustrāciju ziņā veidos Latvijas sēņu valstību reāli pārzinoši vietējie speciālisti - Dabas muzeja mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere. Sugu aprakstu ilustrēšanai tiks piesaistīti, kur nepieciešams, arī ārēji fotogrāfiju avoti (domājams, ka to vidū būs arī senes.lv fotoarhīvs). Sagatavošana ir bez vilcināšanās sākta, taču darba apjoms ir iespaidīgs, tā ka grāmatu iecerēts laist klajā 2020. gadā.

 Plašsaziņas līdzekļu ievērībai! Šīs ziņas tekstu ir atļauts pārpublicēt, taču nesagrozītā veidā un obligāti ar norādi "pārpublicēts no senes.lv".

   

Mikologu biedrības Gada sēne 2019 – ābeļu sarkodoncija

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās Gada sēni. Biedrības izvēle 2019. gadam ir ābeļu sarkodoncija (Sarcodontia crocea) - uz vecām ābelēm (daudz retāk - uz citiem augļukokiem) klājeniski augoša adateņsēne dzeltenīgos un brūnganos toņos. Jau patlaban ir gana reta un, jādomā, kļūs vēl retāka, jo vecie ābeļdārzi tiek strauji likvidēti. Tāpēc jāapzina sugas pašreizējā izplatība Latvijā, lai varētu laikus sākt apdomāt un rosināt pasākumus, kas to pasargātu no pilnīgas izzušanas. (Šeit jāuzsver, ka sēne iemitinās vienīgi vecās, bojātās, novājinātās ābelēs, bet neapdraud jaunākas, veselas, vēl pilnā sparā ražojošas ābeles). Ziņojumus par šīs sugas novērojumiem (ar vietas, laika, atradēja norādi un apliecinošiem foto) sūtiet Mikologu biedrībai vai vietnei dabasdati.lv (vai, ja tā šķiet ērtāk un pierastāk, mūsu vietnei: e-adrese; jebkurā gadījumā visi dati nonāks Latvijas mikologu kopīgajā novērojumu krājumā).

 Plašsaziņas līdzekļu ievērībai! Šīs ziņas tekstu ir atļauts pārpublicēt, taču nesagrozītā veidā un obligāti ar norādi "pārpublicēts no senes.lv".

Paziņojums par Gada sēni 2019 šīs ziņas autentiskākajā avotā - Mikologu biedrības vietnē. Tās sadaļu "Gada sēnes" skatiet šeit.
 

 
2020 2019 2018 2017 2016 2015 2014 2013 2012 senāk
 

Vietnes sadaļas