Vietnes sadaļas

Fotohronika-2016

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Konkrēti kuras vairāk vai mazāk zīmīgas sēņu sugas ir bijušas sastopamas attiecīgajā laikposmā, sk. mūsu vietnes "Fotohronikā 2016".)

Pilnīgā saskaņā ar neparasti agrīno īstenā sēņu laika iestāšanos 2016. gadā nepieredzēti agri sākās arī sēņu izstāžu sezona. Pati pirmā izstāde notika jau 30. jūlijā Launkalnes pagastā Smiltenes novada svētku programmas ietvaros. Tās norisi gandrīz vai vienpersoniski nodrošināja senes.lv pārstāvis.

Augusta pēdējā dekādē sekoja izstādes Limbažu novada memoriālajā muzejā "Rumbiņi" un Dagdas novada muzejā "Andrupenes lauku sēta". Otrai bija piekārtota Mikologu biedrības gadskārtējā mikologu nometne, tā ļaujot iesaistīt izstādes sagatavošanā un norisē daudzus zinošus cilvēkus. Rezultātā Andrupenē bija skatāms gandrīz pusotrs simts sēņu sugu. Retumu no aizsargājamo saraksta gan nebija daudz - viena vienīga suga. Toties eksponātu vākšanas gaitā tika uzieta - tikai trešo reizi Latvijā - milzu sārtlapīte (tiesa, izstādē tā neparādījās - aizceļoja pa taisno uz Dabas muzeja krājumu).

Tradicionālajā Līgatnes Dabas taku Sēņu dienā sausuma smagi skartajā apvidū nebija iespējams rītā pirms izstādes ievākt daudzveidīgu sugu klāstu. Mīkstināt situāciju palīdzēja jau iepriekšējā dienā citos apvidos ievāktās sēnes, kuras bija atvedis līdzi nolīgtais izstādes vadītājs (šoreiz no senes.lv). Tā vai citādi, pussimts sugu tomēr bija izstādes ekspozīcijā pārstāvētas, to vidū pat tādi reti krāšņumi kā koraļļu dižadatene un rumpuču skrimslene.

Pirms Latvijas Dabas muzeja Sēņu dienām, kuras šogad notika 14.-18. septembrī, šur tur bija nolijis lietus, tā sekmējot eksponātu pieejamību. Tā kā ievākšanas izbraukumos bija iesaistīti prāvs skaits cilvēku (viņu vidū arī no senes.lv), kuri turklāt meklēja ne vienā vien reģionā, galu galā ekspozīcijā pa visām dienām pabija pat divarpus simti sēņu sugu, to skaitā pusotrs desmits aizsargājamo sugu un pāris pirmoreiz atrastu sugu (no čemurpūkaiņu ģints viena suga, no bārkstmaļu ģints otra). Izstādē darbojās arī virtuālā interaktīvā ekspozīcija, kas bija izstrādāta uz senes.lv bāzes. Bez tam arī šoreiz tika piedāvātas speciāli bērniem domātas aktivitātes, piemēram, pašiem savas sēņu mikroizstādītes izveidošana no īpaši atlasītu sēņu klāsta.

Latvijai jaunās sēņu sugas, kas atrastas, vācot eksponātus Dabas muzeja sēņu izstādei: alkšņu čemurpūkaine un kakao bārkstmale.

Latvijas Mikologu biedrības izraudzītā Gada sēne 2016 - izcili retā un aizsargājamā bārkstainā mušmire - jau sezonas sākumā ir sagādājusi varenu pārsteigumu, izaugot pie mums iepriekš nereģistrētā daudzumā un agrumā. Vispirms tas ir noticis atradnē, par kuras esamību mikologi uzzināja jau šī gada janvārī, kad saņēma ziņojumus un fotogrāfijas no Skaidrītes Urbānes un Jeļenas Belovas, proti, Tērvetes novada Augstkalnes pagasta centrā.

Ņemot vērā, ka daži agrākie bārkstainās mušmires atradumi ir bijuši ap 20. jūliju un ka šovasar dažu sugu sēnes uzrodas neparasti agri, mūsu vietne jau 3. jūlijā izsūtīja aicinājumu abām ziņotājām sākt minētās atradnes novērošanu. Taču izrādījās, ka pat šis it kā visnotaļ laicīgais brīdinājums jau ir bijis novēlots: 5. jūlijā Jeļena Belova sastapa Augstkalnes parkā un tā ciešā tuvumā aptuveni divdesmit bārkstainās mušmires eksemplārus - turklāt dažus jau krietni pavecus! Viņa atceras, ka manījusi tur šādas sēnes jau pirms dažiem gadiem, tikai nav zinājusi, ka tās ir piederīgas tik īpašai sugai. Pāris dienas vēlāk Skaidrīte Urbāne saskaitīja vēl astoņus bārkstainās mušmires eksemplārus no parka mazliet atstatākās vietās. Un tas vēl nav viss: dažs vietējais iedzīvotājs, kā viņas noskaidrojušas, jau gadiem ilgi ir vācis bārkstainās mušmires ēšanai, uzskatīdams tās par atmatenēm...

Trīs no apmēram divdesmit Augstkalnē pamanītajām bārkstainajām mušmirēm (pieaugoša vecuma secībā). Vecākās sēnes un tās apkārtnes panorāmattēlu sk. šeit.

Bārkstainā mušmire Dobelē, laikraksta "Zemgale" ēkas pagalmā -
tik izteiksmīgi bārkstaina, ka par sugu nevar būt ne mazāko šaubu! 

Bārkstainā mušmire, viena no daudzajām Rundāles pils apkārtnē,
sugai raksturīgās bārkstis ir vecuma dēļ lielākoties jau pazaudējusi.

Visai siltais (diemžēl arī stipri sausais...) maijs un jūnija sākums licis ne vienai vien populārai sēņu sugai "pieteikties" ļoti agri, tiesa, skopā daudzumā. Apkopojot ziņas no dažādiem avotiem (tikai no tiem, kurus uzskatām par gana uzticamiem), pirmo beku parādīšanās hronika 2016. gadā izskatās šādi:

 ● pirmā bērzubeka (parastā, 1 eks.) atrasta 12. maijā Rīgā, Raunas ielā pie daudzdzīvokļu nama (Inguna Riževa, ziņojums vietnē dabasdati.lv);
 ● pirmā baravika (priežu, 1 eks.) atrasta 22. maijā piejūras priežu mežā starp Ģipku un Pūrciemu (Vija Silēviča, ziņojums vietnē dabasdati.lv);
 ● pirmā apšubeka (dzeltenbrūnā, 1 eks.) atrasta 28. maijā nenorādītā vietā (Ēriks Začs, foto Latvijas Mikologu biedrības facebook.com kontā);
 ● pirmā raganbeka (1 eks., jau pavecs) atrasta 6. jūnijā Siguldā, Strēlnieku ielas rietumgala zālājā (Edgars Mūkins, foto mūsu vietnē senes.lv);
 ● pirmās pārslainās bekas (3 eks. vienuviet) atrastas 10. jūnijā starp Vildogas ciemu un upīti (Ivars Leimanis, ziņojums vietnē dabasdati.lv).

Protams, dažu agrīnu eksemplāru parādīšanās nenozīmē, ka būtu jau sācies īstais beku un citu ēdamo sēņu laiks, tas būs tikai vasaras otrajā pusē!

Šī raganbeka līdz 6. jūnijam paspējusi ne vien izaugt, bet arī novecot - un kļūt par maltīti kādam grauzējam. 

 Šī parastā bērzubeka sākusi augt kādu mēnesi pēc  visagrīnākajām un līdz Līgo vakaram kļuvusi tik varena.

Toties šī vēl jauniņā kazu samtbeka, kas arī pamanīta Līgo vakarā, varētu savā ģintī būt viena no agrīnākajām.

Viena no plašā sabiedrībā vispopulārākajām Aizsargājamo sugu saraksta sēnēm - toverīšu sarkosoma - šogad ir "pieteikusies" vēl nepieredzēti agri: jau 13. februārī Apes novada Gaujienas pagastā Ainars Gaidis uzgājis pirmos trīs eksemplārus, turklāt, spriežot pēc izskata, tādus, kuri nebūt nebija pirmo dienu virs zemes. Tā kā pērn šī visai retā suga bija pamanīta dažās jaunās vietās un pārsteidzošā skaitā, ar lielu interesi tika gaidīts, vai tāds pats ražīgums atkārtosies arī jaunajā sezonā vai ne. Tomēr šī atradne likusi vilties: nedaudzās neparasti agrīnās sēnes tā arī palika šosezon vienīgās.

Bija pagājušas tikai divas nedēļas kopš Gada sēnes 2016 pasludināšanas, kad mikologi jau saņēma pirmo ziņu par viņiem iepriekš nezināmu šī retuma atradni. Skaidrīte Urbāne bija atskārtusi, ka pērnajā augustā pie Augstkalnes baznīcas pamanītajai un nofotografētajai baltajai sēnei vajadzētu būt bārkstainajai mušmirei. Saņēmuši vēl vienu tieši tās pašas sēnes fotogrāfiju, ko savādākā rakursā bija uzņēmusi Jeļena Belova, mikologi varēja gūt pilnīgu pārliecību, ka pērnais atradums tiešām ir pašreizējā Gada sēne. Sugas klātbūtne šajā ģeogrāfiskajā vietā gan pārāk nepārsteidz, jo tajā pašā Zemgales daļā tā bija atrasta gan pagājušā gadsimta vidū, gan 2012. gadā (pat tajā pašā pagastā, tikai nevis parkā, bet mežā). Šis gadījums apliecina, ka arī citiem sēņu fotografēšanas cienītājiem būtu vērts tagad vēlreiz pārlūkot savus fotouzņēmumu arhīvus!

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās savu Gada sēni. Mikologu šāgada izvēle ir bārkstainā mušmire - paliela, vizuāli iespaidīga, taču ļoti reti sastopama sēne, kura iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Pievēršot tai arī plašas sabiedrības uzmanību, mikologi cer saņemt ziņas par šobrīd vēl neuzietām šāda sēņu valstības retuma atradnēm mūsu zemē. Pašlaik bārkstainajai mušmirei Latvijā ir zināma viena vienīga pastāvīgi ražojoša (gandrīz katru gadu) atradne - Siguldas pilsētas teritorijā. Proti, tā pati atradne, kura ir mūsu vietnes pastāvīgā pārraudzībā un no kuras atbilstoši ir lielais vairākums senes.lv un fungi.lv publicēto šīs sugas fotogrāfiju. Vislielākās cerības uziet jaunas atradnes, pēc mūsu un citu sugas pazinēju pieredzes, ir zem lapkokiem dabas parkos un ne īpaši koptos mazo pilsētu parkos. Ja šķitīs, ka esat atraduši, nofotografējiet dažādos rakursos un ziņojiet Mikologu biedrībai, norādot vietu, laiku, augtenes raksturu, atradēju.
P.S. Tā kā sugas novērojumu apkopošana (sk. pārskata tabulu) ir de facto nonākusi mūsu vietnes ziņā, varat arī droši ziņot uzreiz mums (e-pasts).

Paziņojums par Gada sēni 2016 šīs ziņas autentiskākajā avotā - Mikologu biedrības vietnē. Tās sadaļu "Gada sēnes" meklējiet šeit.

Vietnes sadaļas