 |
 |
 |
||
| Sakņupiepes | ||||
|
|
|
||
| Sakņupiepes | ||||
|
Sakņupiepes ir cietas konsistences piepes, kuras aug gan uz atmirušas koksnes (celmiem, stumbriem), gan uz dzīviem kokiem (pamatnēm, saknēm) un kuru augļķermeņi mēdz būt gan kompakti - apm. pusšķīvja formas (parasti pa vairākiem kopā saauguši), gan plaši klājeniski - neregulāras formas, pārsvarā izstiepti gareniski gar stumbru (Latvijā atrasts šāds augļķermenis gandrīz metra garumā!). Sakņupiepes izraisa koksnes trupi un tā nodara ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai. Agrāk visas sakņupiepes tika uzskatītas par piederīgām vienai sugai (Heterobasidion annosum), taču pēc mūsdienu atziņām tas ir sugu komplekss, kurš ietver piecas atšķirīgas sugas. Latvijā ir sastopamas divas, abas gandrīz tikai uz skujkokiem augošas. (Paretam sakņupiepes aug arī uz lapkokiem - bērziem, apsēm, baltalkšņiem u.c., tomēr reāli tikai tad, ja šie lapkoki ir jauktās audzēs ar skujkokiem.) Lai arī tagad sakņupiepju sugas ir nodalītas, par Heterobasidion annosum joprojām nereti dēvē visas kopā; tad nosaukumam ir jāpievieno s.l. = sensu lato (plašā nozīmē). |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
|
|
♦ ♦ ♦ Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2009 ♦ ♦ ♦
♦ (kā sakņupiepe šīs sugas plašā nozīmē, resp., ♦
♦ abas Latvijā sastopamās sugas kopā ņemtas) ♦
Citas sakņupiepju sugas Latvijā nav konstatētas.
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Egļu sakņupiepes uz vētras izgāztas egles saknēm (Gaujas nacionālais parks, 2017. gads).
Dažādus sakņupiepju augļķermeņus (t.sk. klājeniskos) sk. arī Mikologu biedrības vietnē šeit.
|
|
