Vietnes sadaļas

Atradumi-2017

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Kādas vairāk vai mazāk zīmīgas sēnes mēs vai mūsu partneri esam atraduši attiecīgajā laikposmā, sk. mūsu sadaļā "Atradumi-2017".)

Viens no plašai sabiedrībai pazīstamākajiem Latvijas sēņu valstības retumiem - toverīšu sarkosoma - šogad pirmoreiz pamanīts nevis tikai februārī vai martā, bet gan Jaunā gada pašā pirmajā dienā! Mūsu vietnes sadarbības partneris Ainars Gaidis 1. janvārī ieraudzījis 12 sīkas sarkosomas, kuras nepārprotami bija izspraukušās jau decembrī. Līdz nākamajam apmeklējumam 10. februārī sēnes nebija kļuvušas manāmi lielākas, taču uzradušās vēl dažas. Arī 16. martā un 6. aprīlī aina bijusi gandrīz tāda pati kā februārī. Tas liecina, ka, pretēji līdzšinējam priekšstatam, toverīšu sarkosoma arī pie mums ir ne vien agra pavasara, bet gan visas gada vēsākās daļas sēne. Turklāt tajā laikā, kad atrodas zem sniega segas, tā tikpat kā neaug lielāka.

Savukārt Apes novada Trapenes pagastā, kur Valdis Pilāts un Anita Namatēva 2012. gada pavasarī bija sastapuši nedaudzas toverīšu sarkosomas, Ainars Gaidis 15. aprīlī jau stipri plašākā teritorijā (ar caurmēru līdz 1 km) saskaitījis vismaz 250–300 eksemplāru, ne vienu vien no tiem pat izcili lielu. Par cik 2017. gads, spriežot pēc pēdējo pavasaru gaitā regulāri apsekotajām atradnēm, nepavisam neizcēlās ar šīs sugas ražīgumu, tāds eksemplāru daudzums Trapenes pagastā gandrīz nešaubīgi liecina, ka tā ir pārliecinoši bagātīgākā atradne Latvijā, tālu pārspējot jebkuru citu. Kā izteicies pats apsekotājs, tur ir īsts sarkosomu mežs! Tādējādi sugas izplatības "smaguma centrs", iespējams, ir nevis Kurzemē, bet gan Vidzemes ziemeļaustrumos.

Tradicionālā Sēņu diena Līgatnes Dabas takās šogad notika 9. septembrī. Patīkamā atšķirībā no vairākām iepriekšējām šāda pasākuma reizēm, sēnes auga raženi, bet ar to ievākšanu noņēmās nevis viens vienīgs, bet gan uzreiz divi pieaicinātie Mikologu biedrības biedri, kuri turklāt to darīja ne vien turpat tuvumā, bet gan arī pie Silciema, Siguldas un pat Rīgā. Rezultātā sēņu daudzveidība uz izstādes galdiem bija neparasti plaša - pilns 100 sugu.

Šā gada 10. augustā Diāna Meiere (Latvijas Dabas muzejs) mums pavēstīja, ka pirmo reizi "savā" gadā ir manīta Gada sēne 2017 - baltā cūktrifele, turklāt ārkārtīgi liela - ap 900 gramiem! Tā ievākta tajā pašā reģionā, kur 2015. gadā suga bija konstatēta pirmo reizi Latvijā, t.i., Rēzeknes novadā, vienīgi šoreiz - citā vietā, proti, Ilzeskalna pagastā, un atgādāta uz Dabas muzeju. Savukārt 15. augustā, kad šī muzeja mikoloģes ar pazemes sēņu meklēšanai apmācītu suni apsekojušas kopš pērnā gada zināmās vietas Aizputes novadā, ne viens vien cūktrifeles augļķermenis ir ticis uziets arī tur. Bet 19. augustā, Diānai Meierei ar apmācītiem suņiem pārmeklējot vietējo iedzīvotāju ziņotās atradnes Rēzeknes pusē, tur atklājies prāvs skaits šādu sēņu (sīkākas ziņas par atradumiem Rēzeknes apkārtnē, ieskaitot Latvijas Radio korespondentes stāstījumu, skatieties/klausieties LSM portālā šeit). Nākamajās dienās, sekojot vietējo norādēm, daudzas cūktrifeles ievākusi arī Maija Pohodņeva. Bet septembrī senes.lv saņemta fotodokumentēta ziņa no Signes Pucenas par vēl vienu atradni - atkal Aizputes novadā. Taču citur Latvijā, atskaitot divus minētos novadus, suga vēl aizvien nav manīta.

Pateicoties sēņotāju un dabas vērotāju atsaucīgajai reakcijai uz bārkstainās mušmires izvirzīšanu par Gada sēni 2016, pērn ātri vien tapa skaidrs, ka šī Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā sēne ir tās vēsturiski pirmo novērojumu reģionā - Zemgales dienviddaļā - faktiski daudz biežāk sastopama, nekā bija uzskatīts agrāk. Tomēr vienīgā ārpus šī reģiona zināmā pastāvīgā atradne - mūsu 2011. gadā uzietā un nemitīgi monitorētā Siguldas pilsētā - joprojām tā arī palika vienīgā. Toties tagad esam saņēmuši fotodokumentētu ziņu no dabas eksperta Gvido Leiburga par otru bārkstainās mušmires atradni ārpus Zemgales dienvidiem - Daugavpilī, kur cietokšņa teritorijā uzieti četri eksemplāri. Pienāk arī ziņas par augļķermeņiem pērnajās atradnēs.

No zemes tikko izspraukusies bārkstainā mušmire - jau kura
Siguldas atradnē, līdz šim vienīgajā ražīgajā ārpus Zemgales.

Bārkstainā mušmire jaunajā atradnē pie Daugavpils cietokšņa
- tik izteiksmīgi bārkstaina, ka par piederību sugai nav šaubu!

Š.g. 11. jūnijā mūsu vietnes pastāvīgais sadarbības partneris Ainars Gaidis atsūtīja fotoilustrētu ziņu, ka pie Ieriķiem ir uzieta milzīga un dīvaina sēne. Pēc apskates uz vietas kļuva skaidrs, ka pirmo reizi Latvijā ir atrasta ārkārtīgi reta askusēne, kura savu īpatnību dēļ ir pabijusi ieskaitīta te vienā, te otrā, te trešā ģintī, līdz beidzot atzīta par bisīšu ģints pārstāvi - Gyromitra sphaerospora, kuru latviski nodēvējām analoģiski - par apaļsporu bisīti. Pēc lieluma jau viena pati šāda sēne pārspēj mums ierasto dižo bisīti, taču, atšķirībā no tās, nereti vēl saaug kopā ar citām, izveidojot līdz vairākiem decimetriem platus čemurus (tieši šāds saaugums arī bija piesaistījis pirmatradēja uzmanību; tomēr vēlāk pamanīti arī nedaudzi vienpati augļķermeņi). Šīs sēnes izteikti dobajai cepurītei gan sakrokojuma raksturs, gan virspuses krāsa ir manāmi savādākas nekā mūsu parastajai vai dižajai bisītei, taču vizuāli uzkrītošākā atšķirība ir sēnes kātā - tas ir visā garumā caurcaurēm dzīslains un, pats galvenais, lielākoties košā, sārti violetā krāsā. Bez tam, kā liecina atrašanas datums, šī varenā bisīte aug nevis agrā pavasarī, bet gan vasaras sākumā (un, iespējams, arī nedaudz agrāk un vēlāk).

Ne vienam vien cilvēkam izbrīnu, bet dažam labam - pat neticībuir izraisījis sociālajā tīklā "Facebook" un pēc tam arī ziņu portālā "Apollo" publicētais Dabas muzeja mikoloģes Initas Dānieles 12. jūnija fotouzņēmums ar atmatenēm, kuras ir Rīgā uzlauzušas asfaltu Raiņa bulvāra ietvei. Taču patiesībā šādi pilsētas atmateņu "nedarbi" ir pavisam parasta parādība, kāda daudzkārt novērota gan Rīgā, gan citur Latvijā. Zem asfalta ieslodzītajai sēnei neatturami augot arvien lielākai, attīstās tik augsts spiediens (pēc dažu avotu ziņām, pat simtiem atmosfēru!), ka asfalts, kurš pavasara vai vasaras siltumā turklāt ir kļuvis mīkstāks, nespēj tam pretoties. Tā kā sēnes un asfalta mijiedarbības spēks visumā vienmērīgi sadalās pa augļķermeņa virsmu, sēne šajā procesā netiek bojāta un turpina augt. Pēc izlaušanās virszemē, kad spiediens ir nokrities, tēmēts trāpījums to, protams, viegli var iebojāt.

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās savu Gada sēni. Mikologu šāgada izvēle ir baltā cūktrifele (Choiromyces meandriformis) - visā pasaulē izslavēto īsteno trifeļu (Tuber ģints) diezgan tuva radiniece, arī principā ēdama, tomēr ne tuvu tik vērtīga. Atšķirībā no īstenajām trifelēm, cūktrifelei augšpuse var izlīst virs zemes, un tad cilvēks to var pamanīt arī bez īpaši dresēta suņa vai cūkas jutīgā deguna palīdzības. Tieši tik vienkāršā veidā - ieraugot ar neapbruņotu aci, šī sēne ir pāris pēdējos gados vairākas reizes konstatēta arī Latvijā. Mikologi cer, ka, pievēršot tai plašas sabiedrības uzmanību, izdosies uzzināt jaunas atradnes un tā pakāpeniski noskaidrot sugas patieso izplatību valstī. Ja jums šķitīs, ka esat uzgājušī, nofotografējiet gan sēnes kopskatu, gan griezuma vietu (pietiks ar pavisam nelielu) un ziņojiet Mikologu biedrībai (e-pasts: mikologu.biedriba@inbox.lv), norādot vietu, datumu, augtenes raksturu (augsnes tipu, tuvāko koku sugas), atradēju. (Ja ieraduma pēc tomēr paziņosiet mums, tik un tā pārsūtīsim uz minēto e-adresi šāgada kampaņas koordinatorei Diānai Meierei).

Paziņojums par Gada sēni 2017 šīs ziņas autentiskākajā avotā - Mikologu biedrības vietnē. Tās sadaļu "Gada sēnes" skatiet šeit.

Vietnes sadaļas