Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Atradumi-2017

Sabiedrībā aktuālas sēņu lietas 2017
Fungi under public attention in 2017
 

Palaikam sēnes nonāk plašas sabiedrības uzmanības lokā: par tām raksta Tīmekļa ziņu portāli un drukātā prese, ziņo radio un televīzija, debatē sociālajos tīklos un citos Tīmekļa forumos. Piedāvājam mūsu skatījumu uz šīm plašāka skanējuma aktualitātēm no sēņu valstības. (Kādas vairāk vai mazāk zīmīgas sēnes mēs vai mūsu partneri esam atraduši attiecīgajā laikposmā, sk. mūsu sadaļā "Atradumi-2017".)

Aktualitātes 2017 Aktualitātes 2016 Aktualitātes 2015 Aktualitātes 2014 Aktualitātes 2013 Aktualitātes 2012 Aktualitātes sen

Apmeklētāju ievērībai: šajā vietnes sadaļā jaunākie materiāli ir augšā, vecākie - apakšā!


UZMANĪBU! Sadaļā "Mūsu atradumi 2017" tagad ir šīs sezonas interesantāko atradumu ilustrēts pārskats pilnā apjomā (8 lpp.):

janv. – aprīlis maijs – jūlijs viss augusts septembris-1 septembris-2 septembris-3 septembris-4 viss oktobris


Toverīšu sarkosoma: ne vien Jaungadā, bet jau oktobrī!
(Pēdējo reizi papildināts 30. oktobrī)

Viens no plašai sabiedrībai pazīstamākajiem Latvijas sēņu valstības retumiem - toverīšu sarkosoma - šogad pirmoreiz tika manīts ne februārī vai martā, bet gan Jaunā gada pašā pirmajā dienā! Mūsu vietnes sadarbības partneris Ainars Gaidis 1. janvārī ieraudzīja 12 sīkas sarkosomas, kuras nepārprotami bija izdīgušas jau pērnajā decembrī. Līdz nākamajam apmeklējumam 10. februārī sēnītes nebija kļuvušas manāmi lielākas, taču uzradušās vēl nedaudzas. Arī 16. martā un 6. aprīlī aina bijusi gandrīz tāda pat kā februārī. Tas liecina, ka arī pie mums toverīšu sarkosoma ir ne vien agra pavasara, bet gan visas gada vēsākās daļas sēne. Turklāt tajā laikā, kad atrodas zem sniega segas, tā tikpat kā neaug lielāka.

 




Toverīšu sarkosomas Apes novada Gaujienas pagastā, lai arī uzradušās ļoti agri (pamanītas tieši Jaungada dienā), ziemas apstākļos tikpat kā nav augušas lielākas.
 

Savukārt Apes novada Trapenes pagastā, kur Valdis Pilāts un Anita Namatēva 2012. gadā pavasarī bija uzgājuši dažas toverīšu sarkosomas, Ainars Gaidis š.g. 15. aprīlī jau daudz plašākā teritorijā (ar caurmēru līdz 1 km) saskaitīja vismaz 250–300 eksemplāru, ne vienu vien no tiem - izcili lielu. Par cik 2017. gads, spriežot pēc pēdējos pavasaros regulāri apsekotajām atradnēm, nekādi neizcēlās ar šīs sugas ražīgumu, tāds eksemplāru daudzums Trapenes pagastā gandrīz nešaubīgi liecina, ka tā ir pārliecinoši bagātīgākā atradne Latvijā, tālu pārspējot jebkuru citu. Kā izteicies pats apsekotājs, tur ir īsts sarkosomu mežs! Tādējādi sugas izplatības "smaguma centrs", iespējams, ir Vidzemes ziemeļaustrumi.

 

Šopavasar uzietas arī jaunas atradnes: viena - Tukuma novada Sēmes pagastā (Zaigas Kaires ziņojums vietnē dabasdati.lv), resp., netālu no pašas pirmās atradnes, par kuru 1936.g. rakstīja Heinrihs Skuja; otra - Rēzeknes novada Feimaņu pagastā (Kaspara Berga vēstule senes.lv). Pilna informācija par šogad ziņotajiem toverīšu sarkosomas atradumiem, kā arī visu Latvijā zināmo sugas atradņu saraksts ir mūsu vietnē šeit.

 

Gana negaidīti toverīšu sarkosoma atkal kļuvusi aktuāla jau rudens vidū: 28. oktobrī Gaujienas pagasta atradnē Ainars Gaidis uzgājis pusduci nupat izdīgušu, vēl sīku augļķermeņu (sk. sadaļā "Atradumi-2017"). Šis fakts vēl skaidrāk apliecina, ka tā ir visas gada vēsākās daļas sēne.


Sēņu izstādes Dabas muzejā un Līgatnē
(Pēdējo reizi papildināts 21. septembrī)

Tradicionālā Sēņu diena Līgatnes Dabas takās šogad notika 9. septembrī. Patīkamā atšķirībā no dažām iepriekšējām šāda pasākuma reizēm, sēnes auga raženi, bet ar to ievākšanu noņēmās nevis viens vienīgs, bet gan divi pieaicinātie Mikologu biedrības biedri, kuri turklāt to darīja ne vien uz vietas, bet arī pie Silciema, Siguldas un pat Rīgā. Rezultātā sēņu daudzveidība uz izstādes galdiem bija neparasti plaša - pilns 100 sugu.

 

Uz ēdamo sēņu galda Līgatnē vizuāli dominēja patiesi milzīgā milzu baltmietene, kuru no Pārdaugavas bija atvedusi Inita Dāniele.
 

Sēņu dienas Latvijas Dabas muzejā norisinājās 13.–17. septembrī - laikaposmā, kurš šosezon bija ar sēnēm ļoti bagāts. Rezultātā uz izstādes galdiem pabijušo sugu skaits pirmo reizi šī tradicionālā pasākuma vēsturē pārsniedza trīs simtus! Arī aizsargājamo sēņu pārstāvētība bija izcili augstā līmenī - pa visām dienām kopā vairāk nekā pusotra desmita sugu. Sēņu bagātība mežos atainojās arī visai kuplā izstādes apmeklētībā.

 

Savukārt Dabas muzejā uz ēdamo sēņu galda pāri visām citām sēnēm slējās neparasti diža lielā dižsardzene (galda tālajā galā).
 

Tikmēr uz aizsargājamo sēņu galda ar vienu izmēru, proti, kāta+"saknes" garumu, ļoti izcēlās sakņkāta kserula (pa labi no vidus).
 

Ekspozīcijas izveidē piedalījās arī senes.lv - piegādāja zemestaukus, zaraino dižadateni, akneni, sakņkāta kserulu, plīvurpūces tīmekleni, safrāna zarvāleni u.c. retumus.


Gada sēnei 2017 - pirmie atradumi "savā" gadā
(Pēdējo reizi papildināts 1. septembrī)

Š.g. 10. augustā Diāna Meiere (Latvijas Dabas muzejs) mums pavēstīja, ka pirmo reizi "savā" gadā manīta Gada sēne 2017 - baltā cūktrifele, turklāt ārkārtīgi liela - ap 900 gramiem! Tā atrasta tajā pašā pusē, kur 2015.g. suga bija konstatēta pirmo reizi Latvijā, proti, Rēzeknes novadā, vienīgi šoreiz citā vietā, proti, Ilzeskalna pagastā, un atgādāta uz muzeju. Savukārt 15. augustā, kad Dabas muzeja mikoloģes ar pazemes sēņu meklēšanai apmācītu suni apsekojušas kopš pērnā gada zināmās vietas Aizputes novadā, ne viens vien cūktrifeles augļķermenis uziets arī tur. Bet 19. augustā, Diānai Meierei ar divu suņu palīdzību pārmeklējot vietējo iedzīvotāju ziņotās atradnes Rēzeknes pusē, tur atklājies prāvs skaits augļķermeņu (sīkākas ziņas par atradumiem pie Rēzeknes, ieskaitot Latvijas Radio korespondentes stāstījumu, skat./klaus. LSM portālā šeit). Arī nākamajās dienās, sekojot vietējo norādēm, Maija Pohodņeva uzgājusi daudzas cūktrifeles. Turpretī citur Latvijā tās vēl aizvien nav manītas.

 

Baltās cūktrifeles no Sološnieku ezera krastiem, atvestas uz mikoloģiska pasākuma norises vietu pie Ērgļiem.


Pērnā Gada sēne - beidzot arī citā Latvijas pusē

Pateicoties vietējo dabas vērotāju atsaucīgajai reakcijai uz bārkstainās mušmires izvirzīšanu par Gada sēni 2016, pērn noskaidrojās, ka šī Aizsargājamo sugu sarakstā iekļautā sēne ir tās pirmo novērojumu reģionā - Zemgales dienviddaļā - faktiski daudz biežāk sastopama, nekā bija uzskatīts iepriekš. Taču vienīgā ārpus šī reģiona zināmā pastāvīgā atradne - mūsu 2011.g. uzietā un nemitīgi monitorētā Siguldas pilsētā - joprojām palika vienīgā. Toties tagad esam saņēmuši fotodokumentētu ziņojumu no dabas eksperta Gvido Leiburga par vēl vienu bārkstainās mušmires atradni ārpus Zemgales dienvidiem, proti, Daugavpilī, kur uzieti 4 eksemplāri. Pienāk arī ziņas par tās augšanu pērnajās atradnēs.

 
Foto: Gvido Leiburgs

Bārkstainā mušmire jaunajā atradnē pie Daugavpils cietokšņa
- tik izteiksmīgi bārkstaina, ka par piederību sugai nav šaubu!


Uzietas Latvijā agrāk neredzētas milzu bisītes

Š.g. 11. jūnijā mūsu vietnes pastāvīgais sadarbības partneris Ainars Gaidis atsūtīja fotoilustrētu ziņu, ka pie Ieriķiem uzieta milzīga dīvaina sēne. Pēc apskates uz vietas kļuva skaidrs, ka pirmo reizi Latvijā ir atrasta visai reta askusēņu suga, kura savu īpatnību dēļ bijusi iekļauta te vienā, te otrā, te trešā ģintī, līdz beidzot atzīta par bisīšu ģints pārstāvi - Gyromitra sphaerospora, kuru latviski nodēvējām līdzīgi - par apaļsporu bisīti. Pēc lieluma jau viena pati šāda sēne pārspēj ierasto dižo bisīti, taču, atšķirībā no tās, nereti vēl saaug kopā ar citām, izveidojot līdz vairākiem decimetriem platus čemurus (tieši šāds saaugums bija piesaistījis pirmatradēja uzmanību; tomēr vēlāk pamanīti arī daži atsevišķi augļķermeņi). Šīs sēnes izteikti dobajai cepurītei gan krokojuma raksturs, gan virspuses krāsa ir manāmi savādākas nekā mūsu parastajai vai dižajai bisītei, taču vizuāli uzkrītošākā atšķirība ir sēnes kātā - tas ir visā garumā caurcaurēm dzīslains un, pats galvenais, lielākoties košā, sārti violetā krāsā. Bez tam, kā liecina atrašanas datums, šī bisīte aug nevis agrā pavasarī, bet gan vasaras sākumā (un, iespējams, arī nedaudz agrāk un vēlāk).

 


Jaunatrastās bisīšu sugas čemurs (kadrā ir tikai tā augšdaļa!), kurš ticis pamanīts pats pirmais (pa kreisi), un viens no atsevišķi izaugušajiem eksemplāriem (pa labi).
 

Detālāki attēli ir sugas aprakstā un sadaļā "Atradumi-2017", savukārt Ainara Gaida "Facebook" kontā ir atradnes kopskata foto un video.


Atmateņu uzlauzts asfalts - visnotaļ parasta lieta!

Ne vienam vien cilvēkam izbrīnu, bet dažam - pat neticību ir izraisījis sociālajā tīklā "Facebook" un pēc tam arī ziņu portālā "Apollo" publicētais Dabas muzeja mikoloģes Initas Dānieles 12. jūnija fotouzņēmums ar atmatenēm, kuras uzlauzušas asfaltu Raiņa bulvāra ietvei. Taču patiesībā šādi pilsētas atmateņu "nedarbi" ir visnotaļ parasta parādība, daudzkārt novērota gan Rīgā, gan citur Latvijā. Zem asfalta ieslodzītajai sēnei neapturami augot lielākai, attīstās tik augsts spiediens (pēc dažu avotu ziņām, pat simtiem atmosfēru!), ka asfalts, kurš pavasara vai vasaras siltumā turklāt ir kļuvis mīkstāks, nespēj tam pretoties. Tā kā sēnes un asfalta mijiedarbības spēks visumā vienmērīgi sadalās pa augļķermeņa virsmu, sēne šajā procesā netiek bojāta un turpina augt. Pēc izlaušanās virszemē, kad spiediens ir nokrities, tā, protams, ir viegli ievainojama.

 


Pilsētas atmatenes uzlauzušas asfaltu Rīgā, Raiņa bulvārī pie autobusu pieturas "Centrālā stacija" (2007.g.). Vēl foto sk. mūsu vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit un šeit.


Mikologu biedrības Gada sēne 2017 – baltā cūktrifele

Ik gadu Latvijas Mikologu biedrība, kurā apvienojušies gan profesionāli sēņu pētnieki, gan amatieri un vienkārši interesenti, izraugās Gada sēni. Mikologu šāgada izvēle ir baltā cūktrifele (Choiromyces meandriformis) - pasaulē izslavēto īsto trifeļu (Tuber spp.) diezgan tuva radiniece, arī principā ēdama, tomēr ne tuvu tik vērtīga. Atšķirībā no īstajām trifelēm, cūktrifelei augšpuse var izlīst virs zemes, un tad cilvēks to var pamanīt arī bez īpaši dresēta suņa vai cūkas jutīgā deguna palīdzības. Tieši tādā veidā - vienkārši ieraugot, šī sēne ir pāris pēdējos gados vairākas reizes konstatēta arī Latvijā. Mikologi cer, ka, pievēršot tai plašas sabiedrības uzmanību, izdosies uzzināt jaunas atradnes un pakāpeniski noskaidrot sugas patieso izplatību valstī. Ja jums šķitīs, ka esat atraduši, nofotografējiet gan sēnes kopskatu, gan griezuma vietu (pietiks pavisam nelielu) un ziņojiet Mikologu biedrībai (e-pasts: mikologu.biedriba@inbox.lv), norādot vietu, laiku, augtenes raksturu (augsnes tipu, tuvāko koku sugas), atradēju. (Ja ieraduma pēc tomēr paziņosiet mums, tik un tā pārsūtīsim uz norādīto e-adresi šāgada kampaņas koordinatorei Diānai Meierei).

 
Paziņojums par Gada sēni 2017 šīs ziņas autentiskākajā avotā - Mikologu biedrības vietnē. Tās sadaļu "Gada sēnes" skatiet šeit.
 

 
Aktualitātes 2017 Aktualitātes 2016 Aktualitātes 2015 Aktualitātes 2014 Aktualitātes 2013 Aktualitātes 2012 Aktualitātes sen
 

Vietnes sadaļas