 |
 |
 |
||
| Parastā skaldlapīte | ||||
|
|
|
||
| Parastā skaldlapīte | ||||
| ◄ | Schizophyllum commune | ► |
|
Maza (atpletums 2-5 cm) sīkstas konsistences lapiņsēne bez kātiņa, pēc formas ieapaļa, ovāla, nierveidīga vai gliemežnīcveidīga, sākumā tikpat kā balta, vecumā iekrāsota pelēcīgi sārtos toņos (reizēm lokveidīgi); ar pelēcīgi sārtām vai pelēcīgi violetām lapiņām, kurām šķautnes ir mitrumā gareniski sašķeltas (no tā arī cēlies šīs sugas nosaukums), bet sausas cieši sakļaujas. Aug cauru gadu gan uz dzīvas, gan uz nedzīvas koksnes, pārsvarā uz lapkoku, tomēr dažkārt arī uz skujkoku (vietām pat masveidīgi), gandrīz vienmēr - lielākos vai mazākos baros. Ļoti bieži sastopama. Lielākajā daļā pasaules tiek uzskatīta par neēdamu sīkstās konsistences un mazo izmēru dēļ, tomēr dažās karstajās zemēs tiek lietota pārtikā. |
|
Vadoties pēc visu pazīmju kopuma, ir iekļauta vienā ģintī ar sēnēm, kurām lapiņu nav. Tāpēc ir arī viedoklis, ka parastā skaldlapīte nemaz nav pieskaitāma lapiņsēnēm! |
   |
Parastā skaldlapīte aug pārsvarā uz lapkoku koksnes, turklāt praktiski vienmēr - lielākos vai mazākos baros. Kamēr jauna, augšpuse ir tikpat kā balta.
 |
Vecumā parastā skaldlapīte izskatās pūkaina un iekrāsojas pelēcīgi sārtos toņos. Tā bieži sastopama uz nedzīvas koksnes: kritalām, retāk - celmiem.
 |
|
 |
|
Parastā skaldlapīte ikdieniški novērojama arī uz dzīvu koku stumbriem; |
Parastās skaldlapītes lapiņas briedumā ir pelēki sārtas vai pelēki violetas |
|
 |
|
 |
Samērā retos gadījumos parastā skaldlapīte aug nevis uz
lapkoku, bet uz skujkoku koksnes
(pa kreisi - uz egles kritalas, pa labi - uz priedes kritalas).
Lai arī kopumā tas nenotiek bieži, ir vietas, kur tas novērojams masveidā.
 |
Ārkārtīgi retos gadījumos parastā skaldlapīte izaug pat uz egļu čiekuriem!
|
Vēl attēlus un skaidrojumus sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs, konkrēti, šeit . |
|
|