| |
|
Vidēja lieluma lapiņsēne (caurmērs līdz 10 cm) ar sākumā smilškrāsas, bet vēlāk okerbrūnu (vai pelēkbrūnu) cepurīti,
uz kuras ir prāvas vilnainas zvīņas gandrīz baltā krāsā, koncentriski izkārtotas ap cepurītes centru.
Lapiņas ir mēreni sablīvētas, sākumā gaiši, vēlāk tumši brūnas. Pavisam jaunai sēnei tās aizklāj krēmkrāsas plīvurs,
kura paliekas vēlāk redzamas kā smalkas bārkstis gar cepurītes malu un gredzenveida josla ap kātiņu.
Tas ir šķiedrains un bārkstains, diezgan resns, parasti saliekts taisnā leņķī.
Aug rudenī uz dzīvām papelēm, retāk uz apsēm, kā arī uz to kritalām, reizēm - čemuros. Sastopama diezgan reti,
turklāt lielākoties - cilvēka pārveidotā (ar papelēm apstādītā!) vidē nekā dabiskos mežos. Neēdama.
|
Papeļu zvīņenes cepurīti, kura sākumā ir smilškrāsā (taču vēlāk pakāpeniski nobrūnē,
sākot no centra), klāj prāvas vilnainas zvīņas gandrīz baltā krāsā
(viegli brūngani ietonētas). Suga aug gan uz kritalām un to gabaliem (pa kreisi),
gan uz dzīvu lapkoku - papeļu un apšu - stumbriem (pa labi; zemāk).
(Otrajā attēlu rindā ir viens un tas pats diezgan vēlu rudenī izaudzis papeļu zvīņenes eksemplārs,
kāds tas izskatījās, novērojot ar 2½ nedēļu atstarpi.)
Pavisam jaunai papeļu zvīņenei lapiņas aizklāj krēmkrāsas plīvurs. Brīdī, kad atsedzas,
tās ir gaišbrūnas (pa kreisi), bet vēlāk - tumšbrūnas (pa labi).
Reizēm papeļu zvīņenes izaug čemurā. (Šeit redzamas mazliet apvītušas, jo kādu laiku pabijušas iekštelpās.)
Šīs lappuses foto ir no atradnēm Augšlīgatnē pie Vienkoču parka, Rīgas 1. Meža kapos un Rīgā pie Šarlotes ielas ziemeļu gala,
kā arī no 2004. gada sēņu izstādes Dabas muzejā. (Sestais attēls pilnā lielumā tagad ir aplūkojams
ģints pārskata lappusē.)
|
Vēl attēlus un skaidrojumus sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes
fungi.lv
lappusēs, konkrēti, šeit . |
|
Papeļu zvīņene (šīs lappuses 6. attēls, tikai lielāks) grezno "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" priekšējo vāku.
|
