Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Parastā bisīte
  Gyromitra esculenta Dižā bisīte
 

Pavasarī bieži sastopama prāva (caurmērs nereti 10 cm) askusēne ar neregulāras formas, smadzeņveidā krokotu cepurīti tumšbrūnos toņos un ar īsu baltganu kātiņu, izteikti doba. Aug sausos smilšainos mežos, īpaši - zem priedēm, izcirtumos, ceļmalās. Bieži tiek nekorekti dēvēta par murķeli (Morchel - vāciski lāčpurns). Bez pamatīgas termiskās apstrādes ir stipri indīga, tomēr pēc pareizi veiktas apstrādes kļūst ēdama (sk. zemāk).

 

2020. gadā, kad meteoroloģiskā ziema faktiski tā arī neiestājās, pirmais parastās bisītes eksemplārs, lai arī gauži sīks, bija novērots jau 24. janvārī (Sergejs Vedjanovs).

Parastās bisītes cepurīte ir smadzeņveidīgi sakrokota, dažreiz smalkāk, citreiz rupjāk. Cepurītes krāsa ar tumšbrūna vai kastaņbrūna, dažkārt 
ar nedaudz sarkanīgu ietonējumu (pa kreisi), citkārt ar violetu nokrāsu (sk. ģints lappusē), bet reizēm - pat gandrīz melna (īpaši uz vecumu).

Parastās bisītes cepurīte ir doba, tās iekšpuse ir balta vai bālā krēmkrāsā. Kātiņš arī ir dobs, šķērsgriezumā tam ir neregulāri sakrokota forma.


Parastā un dižā bisīte – indīgas vai ēdamas?

Atbilde ir: gan indīgas, gan ēdamas! No vienas puses, parastā un dižā bisīte ir izteikti indīgas sēnes, tā ka pasaulē reģistrēti pat daži letāli iznākumi. No otras puses, šo sēņu toksīns (giromitrīns), pretēji daudzu citu sēņu toksīniem, karstumā+slapjumā noārdās, un tā atliekas var izvadīt ārā no sēnes. Tādējādi pēc pareizas termiskās apstrādes bisīte kļūst ēdama. Taču jārēķinās, ka pareizā apstrādes procesa pārkāpums paviršības vai nejaušības dēļ var izraisīt nopietnu saindēšanos. Tādēļ parasto (arī dižo) bisīšu ievākšana un lietošana uzturā tomēr ir saistīta ar risku, no kura labāk būtu izvairīties.

Kā pareizi apstrādāt bisītes, lai nesaindētos?

Drošas termiskās apstrādes process, kuru, atsaucoties uz prof. Perti Heinonenu (Somija), savā grāmatā "Sēnes ir visur" izklāsta Edgars Vimba, ir šāds:
 ● bisītes jānovāra 10 minūtes lielākā ūdens daudzumā (labi ventilētā telpā, lai nesaelpotos indīgos izgarojumus);
 ● novārījuma ūdens jānolej un sēnes kārtīgi jānoskalo ar aukstu tekošu ūdeni;
 ● vēlreiz jānovāra 10 minūtes, ūdens atkal jānolej un sēnes vēlreiz jānoskalo.
Būtībā tādu pašu procedūru ievēroja arī senes.lv veidotāji, kad vēlējās novērtēt, kā garšo gan parastā, gan dižā bisīte. Tomēr ikdienā no tām atturas! Lai toksīna (giromitrīna) noārdīšanās un izvadīšanās no sēnēm uzsāktos vēl pirms vārīšanas, dažkārt bisītes ilgstoši kaltē (pat pusgadu) vaļējā traukā. Bisītes tikai cepot bez iepriekšējas novārīšanas, toksīna noārdīšanās un izvadīšanās norit daudz neefektīvāk, tā ka risks saindēties iznāk visai augsts.

 

 

Vēl attēlus un skaidrojumus sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet uz sīkattēliem!

 
   
 

Vēl no mūsu fotoarhīva

Lai arī īstākais parasto bisīšu laiks skaitās aprīlis, iekavējušos pavasaros vēl pavisam svaigus eksemplārus gadās sastapt arī maijā (šeit: 10. maijā).

Reizēm dažu parasto bisīti var atrast pat maija otrajā pusē, taču tad tā parasti ir jau sākusi novecot - nobirusi ar sporām un tml. (šeit: 17. maijā).


No  2021. gada  hronikas

Parastā bisīte: vēlā pavasara dēļ aprīļa vidū vēl pavisam maza.

No  2019. gada  hronikas

Parastās bisītes: viena vēl pavisam maza aprīļa sākumā, otra jau krietnos izmēros maija sākumā.

No  2013. gada  hronikas

Parastās bisītes garā rindā gar izcirtuma apstādīšanas gaitā izveidoto vagu.

 

Bisītes (6)

Dižā bisīte
 
 

Citādās