 |
 |
 |
||
| Apaļsporu bisīte | ||||
|
|
|
||
| Apaļsporu bisīte | ||||
| ◄ | Vairoga bisīte | Gyromitra sphaerospora (syn. Pseudorizhina sphaerospora, Helvella sphaerospora) | Garkāta bisīte | ► |
|
Ļoti liela (caurmērs līdz 20 cm, retās reizēs pat līdz 25 cm) askusēne ar rupji grubuļainu un ļoti plānu kupolveidīgu cepurīti olīvbrūnā, pelēkbrūnā vai brūnā krāsā un ar samērā īsu, caurcaurēm dzīslainu kātiņu sārti violetā krāsā, kura pie pamata ir koša, bet uz augšpusi kļūst arvien blāvāka. Cepurītes iekšpuse gandrīz balta, ar lielām ribām, kuras cepurītes vidusdaļā pakāpeniski pāriet kātiņa dzīslās, un sīkām dzīslveida ribām starpās. Sēnes mīkstums bālgans, cieti skrimšļains un trausls. Smarža tāda pati kā parastajai bisītei. Aug vēlā pavasarī un vasaras sākumā vēsās vietās uz pastāvīgi mitras trūdošas koksnes: uz vecām kritalām (visbiežāk egļu) un cieši blakus tām, uz vecām zāģu skaidām u.c. koksnes atkritumiem. Ārkārtīgi reta visā Eiropā, konstatēta 11 valstīs, lielākoties pa vienai vai pāris atradnēm; Latvijā šobrīd (2024) ir droši zināmas četras atradnes. Par ēdamību ziņu nav, taču minētā raksturīgā smarža (īpaši - parauga žāvēšanas gaitā), vedina domāt, ka arī šī bisīte satur toksīnu giromitrīnu. |
|
Pirmoreiz Latvijā pamanījis Ainars Gaidis 2017. gadā Amatas novada Drabešu pagastā pie Ieriķiem, Dančupītes gravā; sugu, apskatot uz vietas, noteicis Edgars Mūkins. Otro atradni uzgājis Uģis Ķesteris 2022. gadā Smiltenes novada Trapenes pagastā (20 augļķermeņus); sugu attālināti, tomēr droši noteikuši Inita Dāniele un E. Mūkins. Trešo atradni uzgājusi Renāte Kaupuža 2022. gadā Kārsavas novada Malnavas pagastā (3 augļķermeņus); piederību sugai noteikusi pati atradēja (t.sk. mikroskopējot). Ceturto atradni uzgājis Ainars Gaidis 2022. gadā Smiltenes novada Grundzāles pagastā, taču, par cik augļķermenis jau bija vecs (jūlijā), apstiprinājums gūts gadu vēlāk. Sīkāk par sugas atrašanas vēsturi Latvijā (ieskaitot fotogrāfijas no dažādām atradnēm) sk. mūsu vietnē šeit. |
 |
Since 2017, the species has been found in Latvia at four locations, several specimens per season at each. |
 |
   |
Apaļsporu bisītes cepurīte ir olīvbrūna, pelēkbrūna vai brūna, kopumā kupolveidīga, taču rupji grubuļaina. Platums var būt 20 cm, paretam pat 25 cm.
Apaļsporu bisītes kātiņš ir pastrups, caurcaurēm dzīslains, īpaši - pie pamata (zemāk), un sārti violetā krāsā, lejasdaļā - košākā, augsdaļā - blāvākā.
 |
Apaļsporu bisītes skrimšļveidīgās konsistences cepurīte ir ļoti plāna, taču ar krasi izteiktām ribām apakšpusē, kurām pa starpu ir sīkākas dzīslveidīgas.
 |
Apaļsporu bisīte aug pavasara pašās beigās un vasaras sākumā vēsās vietās uz pastāvīgi mitras trūdošas koksnes, pārsvarā uz vecām egļu kritalām
un cieši blakus tām (vai uz vecām zāģu skaidām u.c. koksnes atkritumiem). Nespilgtā krāsa un atrašanās ēnainās vietās padara to grūti pamanāmu.
 |
Apaļsporu bisītes nereti saaug vairākas kopā, izveidojot varenus čemurus (arī zemāk). Sēne ir trausla - pat nedaudz uzspiežot, izlūzt vesels gabals.
 |
Sugas pirmatrašanas gadā varens čemurs bija izaudzis tieši virs ūdens -
uz tērcei (Dančupītei) pārkrituša un jau sen apsūnojuša egles stumbra.
  |
Ir novēroti arī nelieli (iespējams, jaunāki) apaļsporu bisītes augļķermeņi,
tumšāki un brūnāki nekā lielie (šeit - kreisais; abi jau mazliet pažuvuši).
Šīs lappuses foto visi ir uzņemti sugas pirmajā konstatētajā atradnē (pie Ieriķiem)
vai arī telpās pēc atvešanas no turienes (ceturtais foto - 2018.g., pārējie - 2017.g.).
Vēl citi Latvijā uzņemti apaļsporu bisītes foto, t.sk. no citām atradnēm,
ir apskatāmi sugas novērojumu vēsturei atvēlētajā lappusē, proti,
šeit.
Apaļsporu bisīte atradnē pie Ieriķiem:
 |
 |
Šīs pirmās atradnes kopskata
video
skat. Ainara Gaida Facebook kontā.
|
|
