Latvijas sēnes - apaļsporu bisīte (1)

Ļoti liela (caurmērs, pēc dažādiem datiem, līdz 20 vai 25 cm) askusēne ar rupji grubuļainu un ļoti plānu kupolveida cepurīti olīvbrūnā, pelēkbrūnā vai brūnā krāsā un samērā īsu, caurcaurēm dzīslainu kātiņu sārti violetā krāsā, kura pie pamatnes ir koša, bet uz augšpusi kļūst arvien blāvāka. Cepurītes iekšpuse gandrīz balta, ar lielām ribām, kuras cepurītes vidusdaļā pakāpeniski pāriet kātiņa dzīslās, un sīkām dzīslveida ribām starpās. Sēnes mīkstums bālgans, cieti skrimšļains un trausls. Smarža tāda pati kā parastajai bisītei. Aug vēlā pavasarī un vasaras sākumā vēsās vietās uz pastāvīgi mitras trūdošas koksnes: uz vecām kritalām (visbiežāk egļu) un cieši blakus tām, uz vecām zāģu skaidām u.c. koksnes atkritumiem. Ārkārtīgi reta visā Eiropā, konstatēta 11 valstīs, lielākoties pa vienai vai dažām atradnēm katrā; Latvijā šobrīd (2023) zināmas četras atradnes. Par ēdamību ziņu nav, taču minētā raksturīgā smarža (īpaši - parauga žāvēšanas gaitā), vedina domāt, ka arī šī bisīte satur toksīnu giromitrīnu.

Pirmoreiz Latvijā pamanījis Ainars Gaidis 2017. gadā Amatas novada Drabešu pagastā pie Ieriķiem, Dančupītes gravā; sugu, apskatot uz vietas, noteicis Edgars Mūkins. Uzieti gan viens liels čemurs, gan atsevišķi augļķermeņi, t.sk. četri lieli (līdz 15 cm), kā arī un daži mazi vai to atliekas. 2018. gadā turpat uzieti viens liels čemurs un trīs atsevišķi augļķermeņi. 2019. gadā atradnes teritorija bija izpletusies, bet augļķermeņu kopskaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, divkāršojies (tiesa, visi bija nelieli). 2020. gadā, kad sakarā ar bezsniega ziemu un nokrišņu deficītu pavasarī atradne bija ļoti sausa, tur izauga tikai viens eksemplārs, tāpat arī sausajā 2023. gada sezonā.

Otro atradni uzgājis Uģis Ķesteris 2022. gadā Smiltenes novada Trapenes pagastā (~20 augļķermeņus). Sugu attālināti, tomēr droši noteikuši Inita Dāniele un E. Mūkins.

Trešo atradni uzgājusi Renāte Kaupuža 2022. gadā Kārsavas novada Malnavas pagastā (3 augļķermeņus). Piederību sugai noteikusi pati atradēja (t.sk. mikroskopējot).

Ceturto atradni uzgājis Ainars Gaidis 2022. gadā Smiltenes novada Grundzāles pagastā. Taču, par cik augļķermenis jau bija vecs (jūlijā), apstiprinājums gūts gadu vēlāk.

Apaļsporu bisītes cepurīte ir olīvbrūnā vai līdzīgā krāsā. Kātiņš ir caurcaurēm dzīslains un sārti violetā krāsā, lejasdaļā - košāks, augsdaļā - blāvāks.
Lai arī cepurītes caurmērs var sasniegt, pēc dažādiem datiem, 20 vai pat 25 cm, Latvijā uzietajiem eksemplāriem tas nepārsniedza 15 centimetrus.

Apaļsporu bisītes skrimšļveidīgā cepurīte faktiski ir ļoti plāna, taču ar krasi izteiktām ribām apakšpusē, kurām pa starpu vēl ir sīkākas dzīslveidīgas.

Apaļsporu bisīte aug pavasara pašās beigās un vasaras sākumā vēsās vietās uz pastāvīgi mitras trūdošas koksnes, pārsvarā uz vecām egļu kritalām
(vai arī zāģu skaidām). Nespilgtā krāsa un atrašanās ēnainās vietās padara to grūti pamanāmu.

Sugas pirmatrašanas gadā varens čemurs bija izaudzis tieši virs ūdens -
uz upītei pārkrituša egles stumbra (citā rakursā sk. "Atradumi-2017").

Atradnes kopskatus sk. Ainara Gaida "Facebook" kontā: foto un video.

Sugas pirmatrašanas gadā tika konstatēts arī neliels (domājams, jaunāks)
augļķermenis, tumšāks un brūnāks nekā lielie (šeit - abi mazliet pažuvuši).

Šīs lappuses foto visi ir uzņemti sugas pirmajā konstatētajā atradnē (pie Ieriķiem)
vai arī telpās pēc atvešanas no turienes (ceturtais foto - 2018.g., pārējie - 2017.g.).
Jaunākos foto (no 2019.g. sezonas) sk. sadaļā Atradumi-2019 (lappuses apakšā).

Vietnes sadaļas				Citādās
Apaļsporu bisīte