Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Apaļsporu bisīte*
Vairoga bisīte Gyromitra sphaerospora (syn. Pseudorizhina sphaerospora, Helvella sphaerospora)  
 

Ļoti liela (caurmērs, pēc dažādiem datiem, līdz 20 vai 25 cm) askusēne ar rupji grubuļainu un ļoti plānu kupolveida cepurīti olīvbrūnā, pelēkbrūnā vai brūnā krāsā un samērā īsu, caurcaurēm dzīslainu kātiņu sārti violetā krāsā, kura pie pamatnes ir koša, bet uz augšpusi kļūst arvien blāvāka. Cepurītes iekšpuse gandrīz balta, ar lielām ribām, kuras cepurītes vidusdaļā pakāpeniski pāriet kātiņa dzīslās, un sīkām dzīslveida ribām starpās. Sēnes mīkstums bālgans, cieti skrimšļains un trausls. Smarža tāda pati kā parastajai bisītei. Aug vēlā pavasarī un vasaras sākumā vēsās vietās uz pastāvīgi mitras trūdošas koksnes: uz vecām kritalām (visbiežāk egļu) un cieši blakus tām, uz vecām zāģu skaidām u.c. koksnes atkritumiem. Ārkārtīgi reta visā Eiropā, konstatēta 11 valstīs, lielākoties pa vienai vai dažām atradnēm katrā. Pirmā un vienīgā atradne Latvijā uzieta 2017.g. Par ēdamību ziņu nav, taču minētā raksturīgā smarža (īpaši - parauga žāvēšanas gaitā), vedina domāt, ka arī šī bisīte satur toksīnu giromitrīnu.

________________
* Provizoriskais nosaukums, kas iegūts, epitetu burtiski pārtulkojot no latīņu valodas. Citi iespējamie varianti - vasaras bisīte (analoģiski rudens bisītei), violetkāta bisīte.

  

Pirmoreiz Latvijā pamanījis Ainars Gaidis 2017. gadā Amatas novada Drabešu pagastā pie Ieriķiem, Dančupītes gravā; sugu, apskatot uz vietas, noteicis Edgars Mūkins. Uzieti gan viens liels čemurs, gan atsevišķi augļķermeņi - četri lieli (līdz 15 cm) un viens mazs, kā arī pāris sīku atliekas. Visi atrasti uz vecām, jau apaugušām egļu kritalām vai cieši blakus tām. 2018. gadā turpat uzieti viens liels čemurs un trīs atsevišķi augļķermeņi.

Apaļsporu bisītes cepurīte ir olīvbrūnā vai līdzīgā krāsā. Kātiņš ir caurcaurēm dzīslains un sārti violetā krāsā, lejasdaļā - košāks, augsdaļā - blāvāks.
Lai arī cepurītes caurmērs var sasniegt, pēc dažādiem datiem, 20 vai pat 25 cm, Latvijā uzietajiem eksemplāriem tas nepārsniedza 15 centimetrus.

Apaļsporu bisītes skrimšļveidīgā cepurīte faktiski ir ļoti plāna, taču ar krasi izteiktām ribām apakšpusē, kurām pa starpu vēl ir sīkākas dzīslveidīgas.

Apaļsporu bisīte aug pavasara pašās beigās un vasaras sākumā vēsās vietās uz pastāvīgi mitras trūdošas koksnes, pārsvarā uz vecām egļu kritalām
(vai arī zāģu skaidām). Nespilgtā krāsa un atrašanās ēnainās vietās padara to grūti pamanāmu.

Apaļsporu bisītes mēdz saaugt vairākas kopā, izveidojot varenus čemurus.

Sugas pirmatrašanas gadā varens čemurs bija izaudzis tieši virs ūdens -
uz upītei pārkrituša egles stumbra (citā rakursā sk. "Atradumi-2017"). 

Atradnes kopskatus sk. Ainara Gaida "Facebook" kontā: foto un video.

Sugas pirmatrašanas gadā tika konstatēts arī neliels (domājams, jaunāks)
augļķermenis, tumšāks un brūnāks nekā lielie (šeit - abi mazliet pažuvuši).

Šīs lappuses foto visi uzņemti vienīgajā šobrīd zināmajā sugas atradnē pie Ieriķiem 
vai arī telpās pēc atvešanas no turienes (ceturtais foto - 2018.g., pārējie - 2017.g.).

Bisītes (5)

 
 
Vairoga bisīte

Citādās