Vietnes sadaļas

Aktualitātes-2018

Šajā fotoapskatā ir iekļauti tādā vai citādā ziņā zīmīgu (retu, neparastu, Latvijai jaunu u.c.) sēņu atradumi, kuros iesaistīta mūsu vietne senes.lv: vai nu esam atraduši paši, vai arī saņēmuši ziņas un foto no atradējiem, vai arī nofotografējuši, apmeklējot viņu norādītās atradnes. Daļa mūsējo un mūsu partneru atradumu ir plašāk atainoti šīs sadaļas nākamajās lappusēs. Apskats vēl nav pabeigts, taču tā gatavo daļu jau publicējam.

Lai gan 2018.g. lielā sausuma dēļ nebija kopumā labvēlīgs sēņu valstībai, tomēr varēja sastapt ne vienu vien zīmīgu sēņu sugu vai eksemplāru.

Šo krokaino kazbārdi (pa kreisi) Gvido Leiburgs atradis Tērvetē 6. janvārī - krietnu laiku pēc šīs retās un skaistās sugas parastā augšanas perioda Latvijā.
Ārkārtīgi retā tīģeru sīkstene šajā peldošajā atradnē Siguldā šogad uzradusies gan neparasti agri, gan neparasti daudz: jau 5. maijā gandrīz 40 eks. (vidū).
Vienīgajā Latvijā zināmajā atradnē, kuru pērn pie Ieriķiem uzgāja Ainars Gaidis, arī šogad vairākos eksemplāros izaugusi varenā apaļsporu bisīte (pa labi).

Par ārkārtīgi retu uzskatītā krāšņā sēdene, spītējot sausumam, Siguldā un apkārtnē ir pēkšņi atradusies 4 jaunās vietās (pa kreisi, vidū), vienā - pat divreiz.
Tikmēr Ivars Leimanis pie Lejaslīgatnes uzgājis ļoti reto ēnaino jumteni (pa labi); par vēl diviem sugas atradumiem šajā sezonā ir ziņas vietnē dabasdati.lv.

Neparasti agrā un nemitīgā vasaras karstuma pasteidzināta, daža koraļļu dižadatene jau līdz jūlija vidum bija ne vien izaugusi krietni liela, bet pat iesākusi dzeltēt (pa kreisi)! Tomēr kopumā šīs izcili skaistās sēnes šovasar auga vārgi, acīmredzot lielā sausuma dēļ: no piecām pērn ražojušajām atradnēm, kuras apsekojām arī šogad, augļķermeņi bija sastopami tikai divās (t.sk. tajā, ko bijām pamanījuši Siguldas pilsētā vien šopavasar - pēc pērnajiem eksemplāriem).
Uz zemes mītošās un tādēļ sausuma vēl vairāk iespaidotās rumpuču skrimslenes arī auga negribīgi: no trim iepriekš ražīgām atradnēm - tikai vienā (vidū).
Par bārkstaino mušmiri šogad bija ziņas tikai no trim vietām: Siguldas (pa labi), Rundāles (V.Ērmane, dabasdati.lv) un Bukaišiem (S.Urbāne uz senes.lv).

Foto: Inta Varga-Varža

Vasaras vissausākajā laikā Inta Varga-Varža uzgājusi ļoti reto sarkano samtbeku (pa kreisi). Kā tas iespējams?! Atbilde: tas noticis regulāri laistītā dārzā.
Šī jaunā, vēl maksts aptvertā zīdainā makstaine (vidū) apliecināja, ka retajai sugai ir pie Siguldas izveidojusies jauna atradne. Diemžēl kāds sēni izplēsa...
Šī par ļoti retu uzskatītā baltkāta sārtlapīte (pa labi), kurai vēl nesen trūka sava latviskā vārda, šogad pie Krimuldas bija pēkšņi izaugusi milzu daudzumā.

Foto: Inga Nemše

Foto: Maija Pohodņeva

Foto: Valērija Kožemjakina

Arvien vairāk pildās paredzējums, ka neīstā bērzubeka aug ne tikai Gaujas Nacionālajā parkā: Inga Nemše šo beku atradusi arī Alojas novadā (pa kreisi).
Tikai aizpērn Latvijā konstatētais dzeltenkāta lācītis vismaz Lažas pagastā tomēr nav tik rets: Maija Pohodņeva tur uzgājusi 15 eks. (vidū), citi vēl dažus.
No Ziemeļamerikas nākusī dzīslkāta beka nu vairs nav uzskatāma tikai par piejūras zonas sēni: Valērija Kožemjakina to atradusi pie Daugavpils (pa labi).

Foto: Ilga Kokorīte

Kurzemes pusē, kuru šīs vasaras sausums tik stipri nepiemeklēja, Ilga Kokorīte uzgājusi vēl vienu retu un aizsargājamu beku: raupjo tumšbeku (pa kreisi).
Lai gan valda uzskats, ka zeltainā sviestbeka ir sastopama tikai un vienīgi pie lapeglēm, šeit Siguldā tās izaugušas zem Latvijā ļoti retās duglāzijas (vidū).
Lai arī kailā mietene ir visai neizvēlīga sēne, tik neparastā vietā kā smilšakmens ala to var sastapt ļoti reti; tomēr Blusu alā tā uzieta jau otro reizi (pa labi).

Foto: Skaidrīte Urbāne

Lai gan skaitās, ka čemurainā kātiņpiepe ir sastopama uz dzīvu lapkoku pamatnēm vai saknēm, šeit tā izaugusi nolūzuša stumbeņa iekšienē (pa kreisi).
Toties daivainā čemurene (vidū), par kuru mums paziņoja Skaidrīte Urbāne, un šī čemurainā kātiņpiepe (pa labi) auga parastās vietās - blakus kokiem.

Ļoti sausā vasara nespēja kavēt akneni: no sešām aizpērn-pērn ražojušajām atradnēm Siguldā un Krimuldā šīs piepes izauga visās sešās (pa kreisi, vidū).
Vēdekļa sārtainei Siguldā un apkārtnē ne vien turpināja ražot dažas agrākās atradnes (pa labi), bet arī izveidojās jauna - burtiski dažus metrus no Gaujas!

Mikoloģiskā ekspedīcijā uz Luknes skābaržu audzi tās dalībnieki sastapuši dažas izcili retas sēnes: violeto sārtlapīti, kurai violetie toņi ir puslīdz jaušami tikai uz cepurītes virsas un kurai lapiņas ir nevis sārtas, bet gan spilgti zilas (pa kreisi), un dzīsloto jumteni, kam cepurīti klāj ļoti smalks dzīslojums (vidū). Tikmēr Inčukalna novadā pie Silciema pašā sezonas izskaņā atrasta Konrada dižsardzene - suga, kura iepriekš Latvijā nebija ne reizi konstatēta (pa labi).

Šo lapiņsēni Ainars Gaidis pamanījis Blusu alā (Turaida). Tā kā tumsā sēnes mēdz augt anomālas, suga tā arī palikusi neatminēta...

Kādā Siguldas pilsētas gravā uzradušies šādi ļoti sīciņu (galviņa <1 mm) un izcili garkātainu sēņu sakopojumi (vairāk šeit). Tās acīmredzot ir piederīgas pelējuma sēņu ģintij Pilobolus, kas aug uz sadalošamies zālēdāju izkārnījumiem. Tā kā šādi "krikumiņi" ir ārpus mūsu interešu loka, atminēt konkrēto sugu vispār nemēģināsim.

Vietnes sadaļas