 |
 |
 |
||
| Baltkāta sārtlapīte* | ||||
|
|
|
||
| Baltkāta sārtlapīte* | ||||
| ◄ | Violetā sārtlapīte | Entoloma lividoalbum | Tēraudspožā sārtlapīte | ► |
|
Vidēji liela (diametrs līdz 9 cm) lapiņsēne ar cepurīti pelēcīgi brūnā krāsā (vecumā - uz vidu tumšākā) un mēreni garu kātiņu baltā vai krēmkrāsā. Lapiņas vispirms baltas, vēlāk sārtojas (dažiem eksemplāriem ļoti vāji, citiem ievērojami); diezgan cieši viena pie otras. Mīkstums tikpat kā balts, ievainojumu vietās krāsu nemaina. Aug rudens pusē pie lapkokiem, parasti grupās. Ļoti reti sastopama: atrasta četrās vietās (2022). Neēdama. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējusi Inita Dāniele 2010. gadā Cēsu ziemeļrietumu daļā (Bērzainē). Bez tam uzieta Madonas novada Ļaudonas pagastā (Krustkalnu rezervātā, Inita Dāniele, 2012), Siguldas austrumdaļā (Edgars Mūkins, 2017, daudz), pie Krimuldas (Edgars Mūkins, 2018, ļoti daudz); divās pēdējās vietās novērota arī citos gados. |
   |
Baltkāta sārtlapītei cepurīte ir pelēcīgi brūnā krāsā, vecumā - ar tumšāku centru, kurā ir plašs, bet zems paugurs.
 |
|
 |
Kā visām sārtlapītēm, arī šai sugai lapiņas sākumā ir baltas, bet vēlāk sārtojas - reizēm tikko jaušami (pa kreisi), bet citkārt visnotaļ izteikti (pa labi).
 |
|
 |
Baltkāta sārtlapītei kātiņš ir mēreni garš, vienādresns vai lejasgalā resnāks (eksemplāram pa labi ir netipiski garš un slaids), balts vai krēmkrāsā.
 |
Lai arī baltkāta sārtlapīte kopumā ir ļoti reta, vienā atradnē var kompakti augt pat vairāki desmiti augļķermeņu.
Šīs lappuses foto ir no atradnēm Siguldas pilsētas austrumdaļā (koku pudurī pie ielu krustojuma) un dabiskā mežā pie Krimuldas.
* Nosaukums, kāds sugai piešķirts Dabas muzeja sastādītajā Latvijas bazīdijsēņu sarakstā (līdz 2023.g. beigām vēl nebija publicēts).
«Lielajā Latvijas sēņu grāmatā» figurē kā pelēkbālganā sārtlapīte (32. lpp.), kas uzkrītoši neatbilst cepurītes patiesajai krāsai dabā.
|
|