Vietnes sadaļas

Visas bekas
Neīstā bērzubeka
Leccinum pseudoscabrum (syn. Leccinum carpini) / Leccinellum pseudoscabrum
 

Neliela beka, pēc izskata (cepurītes un kātiņa formas un krāsas, smalku tumšu zvīņu klātbūtnes uz gaišā kātiņa) stipri līdzīga mazai bērzubekai, izņemot cepurītes virsas izteikto grubuļainumu (pat jaunai). Pretstatā bērzubekām, bojājuma vai griezuma vietā stipri nomelnē (kā apšubekas!). Aug nevis zem bērziem, bet gan zem lazdām, ozoliem un skābaržiem. Pēc līdzšinējiem novērojumiem šķiet stipri reta, taču visai iespējams, ka ir sastopama patiesībā ievērojami biežāk, tikai hroniski tiek noturēta par purva vai parasto bērzubeku. Lielākajā pašlaik zināmajā atradnē sezonas laikā vidēji izaug nedaudzi desmiti eksemplāru. Ēdama (uzreiz cepama), pēc vērtīguma salīdzināma ar parasto (vai pat tikai ar purva) bērzubeku.
 

Pirmo reizi Latvijā konstatējis Edgars Mūkins pēc 2010. un 2013. gada atradumiem pie Krimuldas. 2016.-2017. gadā tikusi uzieta vēl četrās vietās vien dažus kilometrus atstatu no pirmās (abpus Gaujas). Līdz 2020. gadam pamanīta Ērgļu, Alojas, Engures, Mazsalacas, Tukuma novados (sk. vēsture, atradnes), nākamajos gados vēl citur. Ražīgākajā zināmajā atradnē (dziļā gravā Siguldas zaļajā zonā) eksemplāru kopskaits īpaši labvēlīgos gados ir bijis krietni virs simta (2019) vai pat vairāki simti (2023).

 
Neīstajai bērzubekai cepurītes krāsa var būt vai nu apm. tāda
pat kā parastajai vai purva bērzubekai, vai arī daudz gaišāka.
Vienā atradnē var būt sastopami abu krāsu formu eksemplāri.
__________________________________________________
 

Bûtiskā atšķirībā no bērzubekām, cepurītes virsa ir izteikti grubuļaina jau
pavisam jaunam augļķermenim (pa labi); tāda tā saglabājas arī vecumā.
Sugas eksemplāram augšā cepurītes virsa ir neparasti smalki grubuļaina!

Pievērsiet uzmanību: monēta blakus ļoti jaunajai beciņai ir nevis 1 eiro, bet 1 cents!
 
 
 
Neīstajai bērzubekai, gluži kā īstajai, uz kātiņa ir sīkas tumšas zvīņas, tikai tās ir vēl sīkākas,
turklāt specifiski izkārtotas, atšķirīgi augšgalā un lejasgalā (šim eksemplāram - īpaši izteikti).

Griezuma vietā mīkstums šīs sugas bekām pakāpeniski
nokrāsojas gandrīz vai melns, ar rozīgi violetu nokrāsu.

Šīs lappuses foto ir no atradnēm Nurmižu gravu rezervāta dienvidrietumu daļā, Siguldas pilsētā, kā arī pie Krimuldas.
Vairakus foto no citām atradnēm, kurus atsūtījuši mūsu ziņotāji par šo sugu, sk. sugas 'vēstures' lappusē, proti, šeit.

Visas bekas