Latvijas sēnes - Konrada dižsardzene

Vidēja lieluma lapiņsēne (diametrs 6-12 cm, paretam līdz 15 cm), kuras pašā pamatā baltajai cepurītei vidusdaļu rotā zvaigžņveidīgi saplaisājusi brūna virsmiziņa, bet pārējo daļu klāj gaišākas zīdaini šķiedrainas zvīņas. Kātiņu apjož divslāņu gredzens, kurš ir brīvi pārbīdāms augšup un lejup. Lapiņas ir cieši viena pie otras un brīvas (t.i., kātiņam nepievienotas), sākumā baltas, vēlāk krēmkrāsā. Mīkstums ir balts, bez izteiktas smaržas. Aug rudens pusē dažāda sastāva mežos, pārsvarā mežmalās. Ārkārtīgi reti sastopama: divās vietās konstatēts pa vienam eksemplāram. Ēdama.

Dažās mūsdienu publikācijās Konrada dižsardzeni vairs netraktē kā patstāvīgu sugu, bet gan pielīdzina paugurainajai dižsardzenei. Taču, par cik starp tām ir uzkrītošas vizuālās atšķirības (pavisam citāds virsmiziņas fragmentu izkārtojums, krasi dažāds cepurītes centrālā pauguriņa lielums), mūsu vietnē tās aizvien saglabājam nodalītas.

Pirmo reizi Latvijā konstatējis Edgars Mūkins 2018. gada novembrī Inčukalna novadā ~2 km uz ziemeļrietumiem no Silciema dzelceļa pieturas (330 kV elektrolīnijas tuvumā starp šoseju A2 un Gauju), tikai vienu eks. Otro reizi atradusi Ineta Šumskiha 2023. gada augustā Ventspils novada Ances pagastā, Jāku tuvumā, arī vienu eks. Pēc ziņām no Dabas muzeja, līdzīgas dižsardzenes it kā manītas arī agrākajos gados, taču ne reizi nav radusies pietiekama pārliecība par piederibu šai konkrētajai sugai.

Konrada dižsardzenes pamatā balto cepurīti vidusdaļā klāj rupji saplaisājusi brūna virsmiziņa, bet visu pārējo daļu -gaišākas zīdaini šķiedrainas zvīņas.
Kātiņš ir visumā gluds un mēreni garš (pa kreisi šķiet tik īss, jo aizlauzts). Tāpat kā citām dižsardzenēm, gredzens ir gar to brīvi bīdāms augšup-lejup.

Konrada dižsardzenes cepurītei atplešoties, virsmiziņa visbiežāk saplaisā šai sugai raksturīgajā zvaigžņveida vai zobratveida figūrā. Virsmiziņai dažkārt
esot tumšākai, bet citkārt gaišākai, šāda figūra ne vienmēr ir tik vizuāli uzkrītoša. Reizēm figūra izveidojas būtiski citāda, apgrūtinot sugas atpazīšanu.
Cepurītes vidū nereti ir strups paugurs, taču ne tuvu tik izteikts kā pagaurainajai dižsardzenei.

Konrada dižsardzenes gredzens (kurš, tāpat kā citām dižsardzenēm, ir bīdāms šurpu-turpu)
ir divslāņains. Augšējais slānis tam ir gaišāks un gludāks, apakšējais - tumšāks un raupjāks.

Aplūkojot šo foto, ir jāņem vērā, ka kātiņa augšgals bija gliemeža tik pamatīgi sagrauzts, ka jau aizlūzis.
Tāpēc kātiņš vairs lāgā neturēja cepurīti, un tā bija nošķiebusies uz vienu pusi par apmēram 45 grādiem.

Konrada dižsardzenes lapiņas ir cieši viena pie otras un brīvas (t.i., kātiņam nepievienotas),
sākumā baltas, bet vēlāk krēmkrāsas. Kātiņš ir visumā gluds (gan ar sīksīkām zvīņām), dobs.

Kādēļ šeit kātiņš ir griezumā brūns, nav skaidrs; iesp., jau pa pusei atmiris, jo ilgāku laiku stāvējis aizlauzts.

Šīs lappuses foto ir no abām zināmajām (2023) sugas atradnēm - Inčukalna novadā un Ventspils novadā.
Pateicamies Inetai Šumskihai par foto no atradnes Ventspils novadā! To pēcapstrāde ir paveikta senes.lv.

Vietnes sadaļas				Lapiņsēnes
Konrada dižsardzene