Vietnes sadaļas

Aktualitātes-2018

Šajās lappusēs tiek atainoti interesantākie mikoloģiskie atradumi, kurus gadījies uziet mūsu fotogrāfam vai senes.lv sadarbības partneriem. Atšķirībā no agrāko gadu hronikām, nu vairs neatspoguļojam ikdienišķākās norises sēņu valstībā, jo tās ik gadu ir vairāk vai mazāk līdzīgas.
 

Pērn uzietajā sugas atradnē pie Ieriķiem - pirmajā un joprojām vienīgajā Latvijā - arī šogad novērojama visā Eiropā ārkārtīgi retā apaļsporu bisīte: 
atkal milzīgs vairāku sēņu saaugums un dažas atsevišķas sēnes. Vienīgi šī pavasara lielā karstuma dēļ tām jau 6. jūnijā saskatāmas vecuma pazīmes.

Neparasti agrā karstuma veicinātas un sausuma praktiski neietekmētas (jo uz koksnes), sērpiepes šopavasar auga tik agri un tik daudz, kā reti kad.
Lai arī sugas morfoloģiskā daudzveidība ir labi zināma, tik un tā šī piepe atkal pārsteidza ar neredzētu formu - daudzu īpaši smalku daivu sakopojumu.

Šī sērpiepe bija zem ļoti biezas lapotnes, kuras izraisītais apgaismojuma zaļganums nav šajā foto pilnībā novērsts.

Par spīti bezmaz divus mēnešus ilgušajam sausumam, nebūt ne īpaši mitrākā vietā izaugusi šāda 
milzīga, savai sugai pat nenormāli liela dzeltenā bērzlape. Jau novecojoša, tā uzieta 26. jūnijā.
P.S. Apmeklējot šo vietu dažus gadus vēlāk, konstatējām, ka tā ir stipri sausa pat normāli mitrā 
vasarā, bet tuvākie lapkoki tomēr ir patālu. Tāpēc radušās aizdomas, ka, par spīti raksturīgajam 
sēnes mīkstuma pelēcīgumam (sk. attēlu) un tā maigajai garšai, tā tomēr varētu būt cita suga - 
okerdzeltenā bērzlape, kuras mikstums savu baltumu ir zaudējis vecuma un lielā sausuma dēļ. 

Pašā vasaras karstumā un sausumā uz kritalas Siguldas nomalē izaugusi ļoti retā krāšņā sēdene, kura no bieži sastopamās skaistgalveņu sēdenes
uzkrītoši atšķiras ar lapiņu oranžīgo nokrāsu. Šī ir otrā droši zināmā sugas atradne Latvijā (ir aizdomas par vēl pāris citām; tās mēģinam pārbaudīt).

Mežā pie Līgatnes izaugusi šī patiešām ļoti retā (Latvijā uzieta mazāk nekā
desmit vietās) un aizsargājamā ēnainā jumtene, kura citu jumteņu starpā
izceļas ar cepurītes izteikto samtainumu un tās īpatnējo radiālo dzīslojumu.
(Šo atradni pamanīja un parādīja mūsu vietnes pārstāvim Ivars Leimanis.)

Lai gan retā un aizsargājamā koraļļu dižadatene parasti uzrodas ne agrāk kā augusta vidū, šī gada ļoti agrajā vasarā tā vismaz vienuviet paspējusi
jau līdz 15. jūlijam ne vien izaugt gana diža, bet pat sākt dzeltēt! Interesanti, ka blakus joprojām ir puslīdz saglabājušies pērnie augļķermeņi (pa labi).

Par spīti nemitīgajam sausumam, jūlija pašā vidū kādā privātmājas dārzā Rīgā pie Bišumuižas ir burtiski simtos 
eksemplāru izaugusi milzu baltmietene - gan ceriņkrūmos (it nemaz nelaistītos!), gan puķudobēs, gan citur.
Tiesa, neviens augļķermenis nebija "milzu"; acīmredzot augsnē bija maz barības vielu tādam sēņu daudzumam.
(Par šo parādību mums paziņoja un uzaicināja to fotodokumentēt Edgars Vimba.)

Zvīņainā sīkstene pat vissausākajā
laikā ir gana bieža uz priežu celmiem.
Taču vair. metru augstumā uz dzīvas
priedes stumbra - tas ir pārsteidzoši!

Vietnes sadaļas