Vietnes sadaļas

Visas bekas

Dzeltenkāta lācītis
Leccinum crocipodium / Leccinellum crocipodium
 

Neliela beka (diametrs līdz ~10 cm), jauna viscaur dzeltenīgos toņos, taču laika gaitā ar arvien tumšāku cepurītes virspusi. Stobriņu atveres ir citrondzeltenas, piespiedumā viegli brūnē. Uz blāvi dzeltenīgā kātiņa ir sīku brūnganu zvīņu veidots neregulārs raksts. Mīkstums salmu dzeltens, griezuma vietā pakāpeniski nomelnē. Aug kaļķainā augsnē zem ozoliem, paretam arī zem skābaržiem. Sastopama ārkārtīgi reti, izņemot pavisam nelielu reģionu Kurzemē, kur novērota gandrīz ik gadu un dažādās vietās. Ēdama (cepama), tomēr pareizāk būtu kā īpašu retumu atstāt augam.

 

Pirmo reizi Latvijā ievērojusi Inita Dāniele 2016. gada augustā Aizputes novada Lažas pagastā, dabas liegumā "Tebras ozolu meži", viņa arī noteikusi atraduma sugu. Tajā pašā reģionā suga uzieta arī nākamajos gados: 2017. gadā vienā vietā (Signe Pucena), 2018. gadā jau trīs vietās (Maija Pohodņeva u.c.), 2021. gadā trīs vietās, t.sk. sākotnējā (Māra Vētra, Inita Dāniele, Ivars Cibuļskis), 2022. gadā atkal (par 2019. un 2020. gadu ziņu nav). Visas šīs Lažas pagasta atradnes ir ne vairāk kā dažus kilometrus atstatu viena no otras. 2019. gadā pamanīta Siguldas pilsētas zaļajā zonā (Edgars Mūkins), turpat arī 2020. gadā, taču 2021. un 2022. gadā nebija atrodama. 2022. gada jūlijā uzieta vienuviet Talsu paugurainē (Ineta Šumskiha).

 

Ja esat puslīdz pārliecināti, ka esat reiz atraduši šādu beku, lūdzu sazinieties ar senes.lv (e-pasts).

Jaunam dzeltenkāta lācītim cepurīte ir brūngani dzeltena (taču vēlāk kļūst arvien tumšāka - sk. zemāk). Mīkstums bojājumu vietās notumsnē (pa labi).

Abi foto uzņemti desmitiem metru dziļā gravā - gaismā, kura spraukusies cauri ļoti biezai lapotnei. Foto pēcapstrādes gaitā nav izdevies pilnībā novērst tās izraisīto zaļganumu.

 

Ar laiku cepurīte arvien vairāk nobrūnē un bieži vien - arī saplaisā.
Sēnes kātiņš ir blāvi dzeltenīgs, klāts ar sīkām brūnganām zvīņām.

Dzeltenkāta lācīša stobriņi ir blāvi dzeltenīgi, to atveres (poras) ir
sīciņas (<0,5 mm), apaļas un citrondzeltenas, piespiedumos brūnē.

 

Dzeltenkāta lācītim mīkstums bojājumu vietās, pirms nomelnēt, kļūst nevis
zilgani vai violeti pelēks kā citām līdzīgām sugām, bet gan sarkanīgi brūns.


Pirmie Latvijā konstatētie eksemplāri

Divi no pašiem pirmajiem Latvijā uzietajiem eks. (2016.g.), kā arī viens nākamajā sezonā atrastais.

Šīs lappuses foto ir no atradnes Siguldas pilsētas zaļajā zonā un divām savstarpēji tuvām atradnēm Aizputes novadā.

Pateicamies Initai Dānielei un Signei Pucenai par fotogrāfijām no Aizputes novada! To pēcapstrāde ir veikta senes.lv.

Ja esat puslīdz pārliecināti, ka esat reiz atraduši šādu beku, lūdzu sazinieties ar senes.lv (e-pasts).

 

Visas bekas