Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Tīģeru sīkstene
Bērzu sīkstene (kamolene) Lentinus tigrinus Lāču sīkstenīte
 

Neliela (vai pat maza - diametrs 1½-7 cm) un sīksta lapiņsēne ar piltuvveidīgu cepurīti, kura ir baltā vai krēmkrāsā ar tumši brūnām šķiedrainām zvīņām (sākumā, kad zvīņas pilnībā klāj vēl neatpletušos cepurīti, tā it visa ir tumšbrūna); gar kātiņu nolaidenām baltām vai krēmkrāsas lapiņām; ar pastrupu, nereti saliektu kātiņu baltā krāsā, kuru sākumā klāj tādas pašas zvīņas kā cepurīti. Aug maijā–jūnijā (epizodiski - arī jūlijā–augustā) daudzskaitlīgās ciešās grupās uz nedzīvas un regulāri izmirkstošas lapkoku koksnes - dažāda lieluma kritalām, dažkārt arī siekstām vai celmiem, bet izņēmuma kārtā - uz celmiem vai stumbeņiem ne tik slapjās vietās. Sastopamība Latvijā, pēc novērojumiem šai sugai labvēlīgā gadā (2019), ir ļoti nevienmērīga: Gaujas vecupēs un pašā upē ~50 km posmā - vismaz ducis atradņu, pārsvarā ar daudziem desmitiem vai simtiem eks. katrā (vienā pat vairāk nekā 1600 eks.!), turpretim parējā valsts teritorijā - vien dažas atradnes ar vidēji pārdesmit eks. katrā (resp., tur ir ļoti reta). Neēdama sīkstuma un rūgtuma dēļ (izņemot ļoti jaunus un mazus augļķermeņus, kurus savukārt ir grūti savākt patēriņam pietiekamā daudzumā).

Piezīme. Vietnē latvijasdaba.lv norādītā augtene (uz skujkoku kritalām), sastopamības periods (VII-X), daļēji - arī izmēri (4-10 cm) ir kļūdaini, novērojumiem neatbilstoši.

 

Pirmo reizi Latvijā pamanījusi Digna Pilāte 1995. gadā Daugavpils novada Naujenes pagastā uz vītola kritalas, kurai mēdz pāri skaloties strauts; sugu noteikusi klātesošā Inita Dāniele. Otro atradni konstatējis Edgars Mūkins 2010. gadā Siguldā uz dīķī dreifējoša bluķa; tā novērota regulāri ražojam jau 11 gadu ilgumā. 2019. gadā Laima Birziņa uzgājusi vairākas ārkārtīgi ražīgas atradnes Gaujas vecupēs pie Ādažiem: uz mirkstošām, krasta dubļos iegrimušām vai nesen sausumā nonākušām kritalām kopumā tūkstošiem eks.! Kopš 2017. gada virkne ne tik ražīgu atradņu uzietas arī cituviet: pa dažām Gaujā un tās vecupēs pie Murjāņiem un Siguldas (Edgars Mūkins, Fanija Šitca) un Zemgales dienvidos (uz lāmās un peļķēs mirkstošām sīkām kritalām, Valda Ērmane), pa kādai atsevišķai (t.sk. sausākās vietās) vēl nedaudzos reģionos.

Vienā no atradnēm (hronoloģiski nr.3) tīģeru sīkstenes aug lielākoties uz attekā pusiegrimušas siekstas. (Nobildētas sugai tipiskā laikā: 27. maijā.)

Iepriekš šī atradne bija mūsu vietnē raksturota kā zudusi - kopā ar siekstu. Taču izrādījies, ka vienugad to tikai maskējis augstais ūdens līmenis. Atradne joprojām pastāv!

Citā atradnē (hronoloģiski nr.2) tīģeru sīkstenes jau vismaz 11 gadus aug uz dīķī peldoša kritalas gabala. (Nobildētas sugai tipiskā laikā: 5. maijā.)

Stingri ņemot, tīģeru sīksteņu augšanas periodā bluķis parasti nepeld: ir uzsēdies uz grunts. Tas mēdz dreifēt agrāk pavasarī, kad ūdens līmeni ir pacēlis kūstošais sniegs.

Šajā atradnē tīģeru sīkstenes reizēm aug arī daudz vēlākā laikā ("otrais vilnis"!), nekā tas raksturīgi šai sugai. (Nobildētas 1. augustā; pārgaismotas!)

Vēl citā atradnē (hronoloģiski nr.5[6?]) sīkstenes aug uz kritalām, kuras peld vecupē, atrodas krasta dubļos vai jau sausumā. (Nobildētas 15. maijā.)

Tīģeru sīkstenes nereti aug ļoti ciešās grupās (taču ne vienmēr). To cepurītēm uz baltās vai krēmkrāsas virsas ir šķiedrveidīgas tumšbrūnas zvīņas.
Kamēr sēne vēl ir jauna un neatpletusies, zvīņas ir tik cieši viena pie otras, ka tumšbrūna ir visa cepurītes virsa (sk. grupas kreiso apakšējo stūri).

Tīģeru sīkstenes cepurītei gan augšpusē, gan apakšpusē ir piltuvveidīga forma. Lapiņas ir gar kātiņu nolaidenas un, kā jau sīkstenēm, smalki izrobotas
(sk. attēlu pa labi, kreisajā malā). Kātiņš ir paīss un bieži vien (ja sēne augusi uz nelīmeniskas virsmas) saliekts, sākumā zvīņu klāts gluži kā cepurīte.

Šīs lappuses foto ir no atradnēm Sējas novadā pie Murjāņiem (Gaujas attekā), Siguldas pilsētā (dīķī) un Ādažu novada centrā (Gaujas vecupē). Vēl foto sk. sadaļā Atradumi.

Bērzu sīkstene (kamolene)

Sīkstenes, 
sīkstenītes

Lāču sīkstenīte
 

Lapiņsēnes