![]() |
![]() |
![]() |
||
Jumtenes |
![]() ![]() |
![]() |
![]() ![]() |
Jumtenes ir nelielas vai prāvas lapiņsēnes, kuras aug uz atmirušas vai vismaz bojātas koksnes. Krāsu gamma cepurītēm, šīs ģints sugas kopā ņemot, ir visai daudzveidīga. Lapiņas ir brīvas (t.i., nav pievienotas sēnes kātiņam), cieši viena pie otras un sākotnēji vairāk vai mazāk baltas, taču ar laiku, izdaloties sporām, sārtojas. Aug vasarā (daža jau no vēla pavasara) un rudenī. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Dažas ir ēdamas, citas - ne. |
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm -
fungi.lv vai senes.lv.
Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos
līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
![]() ![]() |
![]() ![]() |
![]() ![]() |
Melnskropstu jumtene Pluteus atromarginatus Ar tumšu cepurīti, melnām lapiņu šķautnēm. Pabieža. |
Oranžā jumtene Pluteus aurantiorugosus Ar oranžu/ķiegeļsark. cepurīti, malā gaišāku. Ļoti reta. |
Briežu jumtene Pluteus cervinus Ar pelēkbrūnu/brūnu/pelēku cepurīti; prāva. Ļoti bieža. |
![]() |
![]() ![]() |
![]() ![]() |
![]() ![]() |
Vēl nenodēvēta jumtene Pluteus hispidulus Ar pelēku, matiņiem/zvīņām klātu cepurīti. Ārkārt. reta. |
Lauvu jumtene Pluteus leoninus Ar zeltainu/olīvdzeltenu cepurīti, vidū tumšāku. Pareta. |
Baltā jumtene Pluteus pellitus Ar vienmuļi baltu (drusku dzeltenīgu) cepurīti. Ļoti reta. |
![]() |
![]() ![]() |
![]() ![]() |
![]() ![]() |
Zvīņainā jumtene Pluteus petasatus Ar bālganu, vidū zvīņotu cepurīti. Pabieža (arī pilsētās). |
Dzīslotā jumtene Pluteus phlebophorus Ar brūnu, starveidā viļņaini dzīslotu cepurīti. Ļoti reta. |
Samtainā jumtene Pluteus podospileus Ar samtainu cepurīti visai dažādā brūnumā. Ļoti reta. |
![]() |
![]() ![]() |
![]() ![]() |
![]() ![]() |
Romella jumtene Pluteus romellii Ar (olīv/dzelten)brūnu cepurīti, dzeltenu kātiņu. Pareta. |
Vītolu jumtene Pluteus salicinus Ar (zaļgan/zilgan)pelēku cepurīti, vidū tumšu. Pabieža. |
Ēnainā jumtene Pluteus umbrosus Ar brūnu samtainu, radiāli dzīslotu cepurīti. Visai reta. |
Pavisam Latvijā ir konstatēta (līdz 2024.g.) 21 jumteņu suga
(ieskaitot arī tikai pēc fotouzņēmumiem konstatēto Tomsona jumteni).
Latvijā konstatētās, taču augstāk nepieminētās sugas
Latviskais nosaukums |
Zinātniskais nosaukums |
Piezīnes |
Dītriha jumtene |
Pluteus diettrichii |
|
Dūmainā jumtene |
Pluteus cinereofuscus |
|
Iedzeltenā jumtene |
Pluteus chrysophaeus |
|
Pundura jumtene |
Pluteus nanus |
|
Samtkāta jumtene |
Pluteus plautus |
|
Sīkā jumtene |
Pluteus exiguus |
|
Sīpola jumtene |
Pluteus semibulbosus |
Fotoattēli šeit |
Skujkoku jumtene |
Pluteus primus |
|
Tomsona jumtene |
Pluteus thomsonii |
Fotoattēli šeit |
Sīpola jumtene |
Tomsona jumtene |
|
![]() |
![]() |
|
Ziņojums vietnē dabasdati.lv | Ziņojums vietnē dabasdati.lv |
![]() |
Vēl no mūsu fotoarhīva
![]() ![]() ![]() |
Briežu jumtene sugai ļoti tipiskā augtenē - uz apsūnojušas kritalas, pilnībā izaugusi jau vasaras sākumā - 18. jūnijā (Valkas novads, 2022. gads).
![]() ![]() ![]() |
Zvīņaino jumteņu grupa mazliet neparastā augtenē - uz dekoratīvi noformēta stumbeņa ceļmalā pie lauku mājām.
![]() ![]() ![]() |
Tā pati
zvīņaino jumteņu
grupa uz dekoratīvi noformētā stumbeņa. kura kopskatā ir redzama augstāk, no tuvuma
(Siguldas pagasts, pie Ragankatla, 2024.g.).