Vietnes sadaļas

Lapiņsēnes

Jumtenes

 

 

Jumtenes ir nelielas vai prāvas lapiņsēnes, kuras aug uz atmirušas vai vismaz bojātas koksnes. Krāsu gamma cepurītēm, šīs ģints sugas kopā ņemot, ir visai daudzveidīga. Lapiņas ir brīvas (t.i., nav pievienotas sēnes kātiņam), cieši viena pie otras un sākotnēji vairāk vai mazāk baltas, taču ar laiku, izdaloties sporām, sārtojas. Aug vasarā (daža jau no vēla pavasara) un rudenī. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Dažas ir ēdamas, citas - ne.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!
Bez tam īpašā senes.lv papildlappusē dažas jumteņu sugas ir raksturotas īsumā - tikai mazliet detālāk nekā šajā ģints pārskata lappusē.




Melnskropstu jumtene
Pluteus atromarginatus
Ar tumšu cepurīti, melnām lapiņu šķautnēm. Pabieža.
Oranžā jumtene
Pluteus aurantiorugosus
Ar oranžu/ķiegeļsark. cepurīti, malā gaišāku. Ļoti reta.
Briežu jumtene
Pluteus cervinus
Ar pelēkbrūnu/brūnu/pelēku cepurīti; prāva. Ļoti bieža.



Vēl nenodēvēta jumtene
Pluteus hispidulus
Ar pelēku, matiņiem/zvīņām klātu cepurīti. Ārkārt. reta.
Lauvu jumtene
Pluteus leoninus
Ar zeltainu/olīvdzeltenu cepurīti, vidū tumšāku. Pareta.
Baltā jumtene
Pluteus pellitus
Ar vienmuļi baltu (drusku dzeltenīgu) cepurīti. Ļoti reta.



Zvīņainā jumtene
Pluteus petasatus
Ar bālganu, vidū zvīņotu cepurīti. Pabieža (arī pilsētās).
Dzīslotā jumtene
Pluteus phlebophorus
Ar brūnu, starveidā viļņaini dzīslotu cepurīti.  Ļoti reta.
Samtainā jumtene
Pluteus podospileus
Ar samtainu cepurīti visai dažādā brūnumā. Ļoti reta.



Romella jumtene
Pluteus romellii
Ar (olīv/dzelten)brūnu cepurīti, dzeltenu kātiņu. Pareta.
Vītolu jumtene
Pluteus salicinus
Ar (zaļgan/zilgan)pelēku cepurīti, vidū tumšu. Pabieža.
Ēnainā jumtene
Pluteus umbrosus
Ar brūnu samtainu, radiāli dzīslotu cepurīti. Visai reta.

 Pavisam Latvijā ir konstatēta (līdz 2024.g.) 21 jumteņu suga 
 (ieskaitot arī tikai pēc fotouzņēmumiem konstatēto Tomsona jumteni).

 Latvijā konstatētās, taču augstāk nepieminētās sugas 

Latviskais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Piezīnes

Dītriha jumtene

Pluteus diettrichii

 

Dūmainā jumtene

Pluteus cinereofuscus

 

Iedzeltenā jumtene

Pluteus chrysophaeus

 

Pundura jumtene

Pluteus nanus

 

Samtkāta jumtene

Pluteus plautus

 

Sīkā jumtene

Pluteus exiguus

 

Sīpola jumtene

Pluteus semibulbosus

 Fotoattēli šeit 

Skujkoku jumtene

Pluteus primus

 

Tomsona jumtene

Pluteus thomsonii

 Fotoattēli šeit 

 

Sīpola jumtene
ar sīpolveidīgi paresninātu kātiņu

 

Tomsona jumtene
ar rupju dzīslojumu cepurītes vidū

Ziņojums vietnē dabasdati.lv   Ziņojums vietnē dabasdati.lv
 

Vēl no mūsu fotoarhīva

Briežu jumtene sugai ļoti tipiskā augtenē - uz apsūnojušas kritalas, pilnībā izaugusi jau vasaras sākumā - 18. jūnijā (Valkas novads, 2022. gads).

Zvīņaino jumteņu grupa mazliet neparastā augtenē - uz dekoratīvi noformēta stumbeņa ceļmalā pie lauku mājām.

Tā pati zvīņaino jumteņu grupa uz dekoratīvi noformētā stumbeņa. kura kopskatā ir redzama augstāk, no tuvuma
(Siguldas pagasts, pie Ragankatla, 2024.g.).

Lapiņsēnes