 |
 |
 |
||
| Sausdobītes | ||||
|
|
|
||
| Sausdobītes | ||||
|
Sausdobītes ir sikas (vai tikai mazas) lapiņsēnes ar iedobtām cepurītem dzeltenos, oranžos, brūnos toņos; ar gaišām lapiņām; ar slaidiem kātiņiem, augšgalā gaišākiem un lejasgalā tumšākiem. Aug, atkarībā no konkrētās sugas, vai nu uz trūdošas skujkoku koksnes, vai arī uz skujkoku nobirām. Sastopamība - no ļoti bieži lidz ļoti reti. Ēdamiba nav vispusīgi pētīta, taču parasti tiek uzskatītas par neēedamam kaut vai nenozīmīgo izmēru dēļ. |
|
Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
 
|
|
|
|
Zvaniņu sausdobīte Xeromphalina campanella Aug uz skujkoku koksnes lielos un blīvos baros jau no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. |
Stiebra (rūgtā) sausdobīte Xeromphalina cauticinalis (X.fellea) .Aug ne īpaši lielās un retinātākās grupās uz skujkoku meža nobirām vasarā un rudenī. |
Raga sausdobīte Xeromphalina cornui Aug ne īpaši lielās un retinātākās grupās skujkoku mežos uz augsnes vasarā un rudenī. |
Citas sausdobīšu sugas Latvijā nav konstatētas.
Vēl no mūsu fotoarhīva
   |
Zvaniņu sausdobītes, vēl pavisam jaunas un sīkas, uz celma diezgan agrā, turklāt visai sausā pavasarī (tuvplānu sk. zemāk).
 |
Zvaniņu sausdobītes, jau pilnībā pieaugušas un nobriedušas, uz celma visai slapja rudens vidū (tuvplānu sk. zemāk).
 |
|
 |
| Zvaniņu sausdobītes, kuras pirmajā attēlā, tuvplānā. | Zvaniņu sausdobītes, kuras otrajā attēlā, tuvplānā. | |
 |
Zvaniņu sausdobītes uz kritalas gala starp gļotsēnēm, dēvētām par purpura lākturītēm (Cribraria purpurea).
|
|