Vietnes sadaļas

Lapiņsēnes
Čemurpūkaines
 

Par čemurpūkainēm šī jēdziena plašā nozīmē dēvē tādas lapiņsēnes no pūkaiņu dzimtas, kuras aug ciešās grupās un čemuros, bieži vien - visai lielos. Sastopamas mežos, parkos, apstādījumos un tml., dažas diezgan bieži, citas reti vai pat ļoti reti. Vienas ir ēdamas, citas neēdamas vai pat indīgas.

Agrāk čemurpūkaiņu ģintī (Lyophyllum) ietilpināja (t.i., attiecīgi novietoja sugu sistemātikā un dēvēja) arī pāris sēnes, kuras aug čemuros nevis uz zemes, bet uz koksnes; tagad tās ir atdalītas un iekļautas pašas savā ģintī (Hypsizigus), tomēr vēsturiskās pēctecības un ērtības labad šeit tās joprojām liekam kopā ar "īstajām" čemurpūkainēm.
Mūsdienās čemurpūkaiņu ģintī (Lyophyllum) reizēm ietver arī pelēklapju ģinti (Tephrocybe), taču šeit tā nedarām (šī ģints pagaidām vispār nav mūsu vietnē pārstāvēta).
 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!
Bez tam īpašā senes.lv papildlappusē dažas čemurpūkaines raksturotas īsumā - tikai mazliet detālāk nekā šajā ģints pārskata lappusē.

 
Čemurpūkaines (jēdziena stingrā nozīmē)
 

Par čemurpūkainēm šī jēdziena stingrā nozīmē mūslaikos dēvē tādas nelielas pūkaiņu dzimtas sēnes, kuras aug ciešos ceros vai čemuros uz augsnes.
 



Baltā čemurpūkaine
Lyophyllum connatum / Clitocybe connata
Neliela (Ø līdz 7 cm) ar nespodri baltu cepurīti.Pabieža.		 Brūnā čemurpūkaine
Lyophyllum decastes
Vidēji liela (Ø 5-10 cm) ar tumšbrūnu cepurīti.Pabieža.		 Salnas čemurpūkaine
Lyophyllum fumosum
Neliela (Ø 2-9 cm) ar gaiši pelēkbrūnu cepurīti.Pabieža.


Dūmpelēkā čemurpūkaine
Lyophyllum immundum (Lyophyllum paelochroum)
Neliela (Ø 3-7 cm) ar cepurīti: sausu gaiši pelēkbrūnos toņos, mitrumā pelēku. Ievainojumos tumsnē. Pabieža.		 Alkšņu čemurpūkaine
Lyophyllum leucophaeatum
Vidēji liela (Ø līdz 10 cm), viscaur pelēkbrūnos toņos. Mīkstums un lapiņas ievainojumos tumsnē. Ļoti reta!

 Latvijā ir konstatētas vēl 4 čemurpūkaiņu sugas.

 
Kokpūkaines (agrāk tāpat čemurpūkaines)
 

Par kokpūkainēm, izdalot tās no čemurpūkainēm, mūslaikos dēvē tādas ievērojamu izmēru sēnes no pūkaiņu dzimtas, kuras aug čemuros uz koksnes.

Abas Latvijā sastopamās kokpūkaiņu sugas ilgu laiku tika uzskatītas par vienu un to pašu (gobu kokpūkaini). Tagad abas sugas ir pienācīgi atdalītas (vismaz šajā vietnē).
 


             Plankumainā kokpūkaine (čemurpūkaine)
 Hypsizigus tessulatus (Lyophyllum tessulatum)
Prāva, reizēm milzīga (Ø līdz 25 cm), ar "burbuļrakstu" uz cepurītes. Aug uz apšu,kļavu,bērzu koksnes. Reta.		      Gobu kokpūkaine (čemurpūkaine)
 Hypsizigus ulmarius (Lyophyllum ulmarium)
Prāva, reizēm milzīga (Ø līdz 30 cm), bez zīmējuma uz cepurītes. Aug uz gobu, vīksnu u.c. koksnes. Ļoti reta.

 Citas kokpūkaiņu sugas Latvijā nav konstatētas.

Vēl no mūsu fotoarhīva

Divi pajauni salnas čemurpūkaiņu čemuri sugai diezgan tipiskā vietā - smilšaina meža ceļa malā - Smiltenes novada Launkalnes pagastā (2016.g.).

Plankumaino kokpūkaiņu čemurs Līgatnes dabas takās (2006.g.).

Lapiņsēnes