 |
 |
 |
||
| Plankumainā vērdiņsēne | ||||
|
|
|
||
| Plankumainā vērdiņsēne | ||||
| ◄ | Nobiru (meža) vērdiņsēne | Collybia maculata / Rhodocollybia maculata | Zābakotā vērdiņsēne | ► |
|
Vidēji liela (diametrs 4-12 cm) lapiņsēne, ar sākumā izliektu (bet gar malu stipri ieritinātu) un vēlāk plakanu, tomēr arī tad strupa paugura rotātu cepurīti, kura vispirms ir netīri balta, bet vēlāk ar rūsganiem plankumiem (visvairāk ap vidu); ar sākumā baltām, bet vēlāk bāli dzeltenām lapiņām, kuras ir ar zobainām šķautnēm un ļoti cieši viena pie otras; ar dobu, bet sīkstu kātiņu visumā cepurītes krāsā, tikai pie pamatnes rūsgansarkanu, uz lejasgalu sašaurinātu; ar sakņveidīgu kātiņa pagarinājumu. Aug rudens pusē (reizem pat vēl novembrī) pa vienai, grupās un ceros uz skujkoku (visai reti lapkoku) nobirām vai augsnē slēptas trūdošas koksnes. Bieži sastopama. Neēdama (rūgtuma dēļ). |
   |
Plankumainās vērdiņsēnes cepurīte sākumā ir izliekta (taču gar malu stipri ieritināta), bet vēlāk plakana, tomēr arī tad ar strupu pauguru centrā.
 |
|
 |
|
Plankumainajai vērdiņsēnei cepurītes virsa vispirms ir netīri balta, vēlāk ar rūsganiem plankumiem (vairāk ap vidu, kur atrodas strups paugurs). |
Plankumainās vērdiņsēnes lapiņas ir ļoti cieši viena pie otras, sākumā vēl baltas, bet ar laiku kļūst dzeltenas (turklāt tās ir ar zobainām šķautnēm). |
|
 |
Kātiņš ir visumā cepurītes krāsā, tikai pie pamatnes rūsgansarkans, uz lejasgalu nedaudz sašaurināts.
 |
|
 |
Plankumainā vērdiņsēne visbiežāk aug nelielos ceros (šeit) un/vai diezgan ciešās grupās, lielākoties gan mazās, taču reizēm arī paprāvās (zemāk).
 |
Citu paprāvu, turklāt neparasti ciešu grupu vēlā rudenī sk. ģints pārskata lappusē!
|
|