Latvijas sēnes: pūkaines

Pūkaines ir pārsvarā nelielas vai vidēju izmēru lapiņsēnes, kuras ir iekļautas vienā ģintī (Tricholoma) pēc mikoloģiskā ziņā nozīmīgām, tomēr vizuāli nemanāmām vai vismaz neuzkrītošām pazīmēm - tādām, kā mikorizas veidošana ar to saimniekkokiem un sporu baltā krāsa. Šo sēņu āriene ir stipri daudzveidīga: cepurītes - visai dažādās krāsās (pārsvarā ne īpaši košās), turklāt gan kailas un gludas (un it nemaz ne pūkainas!), gan ar sīkām vai arī lielām zvīņām; lapiņas - gan baltas, gan pelēkas, gan dzeltenas; kātiņi - gan bez gredzena, gan ar izteiktu gredzenu. Sastopamība: no ļoti bieži līdz ļoti reti. Daļa ir ēdamas, citas - neēdamas, dažas - indīgas. Sēņu sugu zinātniskajā sistemātikā pūkaiņu ģintij tiek pieskaitītas arī smiltenes.

Ja sugai mūsu vietnē ir papildu lappuse ar vēl citām ilustrācijām, saite uz to ir norādīta zem sugas attēlu pāra un tās raksturojuma vārdos.

Vidēji liela (līdz 10 cm), tumši brūnpelēka ar dzeltenīgu, zaļganu vai violetu nokrāsu, vietām gandrīz melna. Lapiņas baltas, šķautnēs gludas.
Aug rudenī priežu mežos, bieži. Ēdama.

Neliela (līdz 8 cm), zaļgandzeltena, ar izteiktu radiālu šķiedrojumu, bieži vien vidusdaļā tumši brūngana. Lapiņas baltas, bālganas vai ūdeņaini pelēkas.
Kātiņš sākumā balts, vēlāk ar zaļgandzeltenīgiem plankumiem. Aug rudenī gan platlapju mežos, gan smilšainos priežu mežos, taču gana reti. Neēdama.

Neliela (līdz 7 cm), sarkanbrūna, ļoti izteikti zvīņaina. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk sarkanīgas. Kātiņš ir bāli sarkanbrūns, uz lejasgalu tumšāks; dobs.
Aug rudens pusē skujkoku un jauktos mežos, parasti samērā ciešās grupās, diezgan bieži. Ēdama.

Neliela (līdz 8 cm), cepurīte plakana (briedumā) un patumši sarkanbrūna, sākumā gandrīz gluda, vēlāk šķiedraini zvīņaina, taču joprojām ar gludu vidu.
Lapiņas sākumā baltas, vēlāk iesārtas, vecumā izteikti sārtas. Kātiņš cepurītes krāsā vai drusku gaišāks. Aug rudens pusē priežu mežos, bieži. Ēdama.

Neliela (līdz 7 cm), pelnpelēka vai violetpelēka, ar smalku radiālu šķiedrojumu un smailu pauguru vidū. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk gaišpelēkas.
Kātiņš ir līdzīgā krāsā. Aug rudens pusē skujkoku (reizēm arī jauktos) mežos, diezgan bieži. Indīga.

Neliela (līdz 7 cm), cepurīte gaiši vai tumši brūnpelēka, mataina, ar tūbainām zvīņām. Lapiņas baltas vai pavisam gaiši pelēkas
(un bieži vien šķautnēs robotas). Kātiņš ir bālgans, vēlāk kļūst viegli pelēcīgs. Aug rudens pusē priežu mežos, ļoti bieži. Ēdama.

Neliela (līdz 9 cm), bieži ar pauguru, gaiši vai tumši brūnpelēka, vēlāk vidū pārslaini zvīņaina. Lapiņas izteikti pelēkas (lai arī gaiši), šķautnēs robotas.
Arī kātiņš ir gaiši pelēks. Aug rudens pusē priežu mežos, diezgan bieži. Ēdama.

Neliela (līdz 8 cm), pelēka vai pelēkbrūna, šķiedraina vai sīkzvīņaina. Lapiņas bālganas, bet dzeltējošas, īpaši pie kātiņa un ievainojumu vietās. Kātiņš
bālgans un arī nedaudz dzeltējošs, mīkstums - līdzīgi. Aug rudens pusē skuju koku mežos, mežmalās, ceļmalās, zālainās vietās, diezgan bieži. Ēdama.
Piezīme. Ļoti līdzīga ir sudrabpelēkā pūkaine (Tricholoma argyraceum), taču tai nedzeltē nedz kātiņš, nedz mīkstums.

Vidēji liela (līdz 10 cm), cepurīte dažādās krāsās: no gandrīz baltas līdz zaļganpelēkai vai iesarkanai; gluda vai apsarmota, smalkzvīņaina vai šķiedraina.
Lapiņas krēmkrāsā vai pelēkzaļas, bojājumos sārtojas. Kātiņš bālgans (reizēm ar pelēkām zvīņām), vidū paresnināts, dažkārt ar sakņveida turpinājumu.
Mīkstumam ir ziepju smarža. Aug rudens pusē skujkoku un lapukoku mežos, ļoti bieži. Ēdama.

Neliela (līdz 6 cm), netīri balta vai smilškrāsā un gluda. Lapiņas baltas vai dzelteni ietonētas, samērā retas. Kātiņš ir dzeltenīgs, uz lejasgalu brūngans.
Aug rudenī skujkoku un jauktos mežos, arī ceļmalās, diezgan bieži. Neēdama (jo ar netīkamu gāzes smaku).

Vidēji liela (līdz 10 cm), oranža vai ķieģeļsarkana, citkārt olīvkrāsā vai olīvbrūna, vidū tumšāka, ar tumšāku radiālu šķiedrojumu, sākumā gļotaina.
Lapiņas baltas vai iedzeltenas, vecumā ar rūsganiem plankumiem. Kātiņš ir vidū paresnināts un lejasgalā tievāks, ar sadriskātu ādainu gredzenu,
virs kura ir balts, bet zem - apmēram cepurītes krāsā. Aug rudens pusē smilšainos priežu mežos, diezgan bieži. Viedokļi par ēdamību ir pretrunīgi.

Neliela (līdz 9 cm), sākumā bālgana, vēlāk okerbrūna vai olīvbrūna un vidū tumšāka, ar ilgi ieritinātu malu. Lapiņas krēmkrāsas vai gaiši dzeltenīgas.
Kātiņš ir bālgans, uz lejasgalu okerdzeltens vai gaiši okerbrūns; visai ciets. Mīkstumam seleriju smarža. Aug rudenī priežu mežos, ļoti reti. Neēdama.

Vidēji liela (līdz 12 cm), netīri balta, vidū dzeltenīga vai viegli sarkanbrūna. Lapiņas bālganas, kātiņš tāpat, ar apsarmi augšdaļā.
Aug rudens pusē mitros lapkoku un jauktos mežos, ļoti bieži. Neēdama.

Vidēji liela (līdz 8 cm), sarkanbrūna ar tumšāku vidu un gaišāku (dzeltenīgu) malu. Lapiņas dzeltenīgas. Kātiņš apm. cepu-
rītes krāsā; bieži saliekts. Mīkstums dzeltens. Aug rudens pusē lapkoku un jauktos mežos, īpaši pie bērziem; bieži. Ēdama.
Piezīme. Ļoti līdzīga ir baltbrūnā pūkaine (Tricholoma albobrunneum), taču tai mīkstums ir balts.

Vidēji iela (līdz 10 cm), balta vai ziloņkaula krāsā, zīdaini spīdīga, dažkārt ar sārtiem vai zaļganiem
plankumiem. Lapiņas baltas, dažkārt iesārtas, kātiņš balts ar zilganzaļiem plankumiem pie pamata.
Aug rudens pusē lapkoku un jauktos mežos, pareti. Ēdama.

Neliela (līdz 7 cm), sēra dzeltena vai olīvzaļgana, kaila vai nedaudz zvīņaina. Lapiņas sēra dzeltenas,
kātiņš tāpat un ar rūsganām šķiedrām. Mīkstumam ir nepatīkama smaka. Aug rudens pusē lapu koku
un jauktos mežos, diezgan bieži. Neēdama.

Vidēji iela (līdz 10 cm), koši oranždzeltena vai oranžsarkana,
gluda vai smalki zvīņaina. Lapiņas baltas, vēlāk viegli dzeltē.
Kātiņs oranžsarkans, sīki zvīņains. Mīkstumam miltu smarža.
Aug rudens pusē, tipiski skuju koku mežos, ļoti reti. Ēdama.

Piezīme. Gandrīz vispārpieņemts ir uzskats, ka oranžā pūkaine augot
tikai un vienīgi skuju koku mežos. Taču, izrādās, tā diezgan bagātīgi
sastopama arī Katalonijas ozolu mežos. Arī Latvijā suga ir reiz manīta
pie lapu koka - zem vienpatas apses Rīgā, Kleistu ielas malā (2017).

Pavisam Latvijā konstatētas apmēram 30 pūkaiņu sugas,
neskaitot smiltenes, kuras arī piederīgas tai pašai ģintij (Tricholoma).
To vidū ir ārkārtīgi retā milzu pūkaine (Tricholoma colossus).

Šī ir ģints atainojuma pārejas versija. Tā pakāpeniski tiek pārveidota
standarta versijā - ar pārskata lappusi plus savu lappusi katrai sugai.

Vietnes sadaļas				Lapiņsēnes
Pūkaines