Vietnes sadaļas

Lapiņsēnes

Sēntiņas
 

Sēntiņas ir nelielas, mazas, sīkas vai pat pavisam sīciņas lapiņsēnes ar pārsvarā tieviem un gariem kātiņiem, ar lielākoties zvanveida vai konusveida cepurītēm. Aug uz meža nobirām, dažas - uz atmirušas koksnes. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Vairākums ir neēdamas, dažas - indīgas.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!




Adatas sēntiņa
Mycena acicula
Pavisam sīka, ar salīdzoši tievu un garu kātiņu. Reta.
Stiepīgā sēntiņa
Mycena epipterygia
Gan cepurīti,gan kātiņu klāj staipīgs novelkams slānis.
Ķiveres sēntiņa
Mycena galericulata
Vislielākā sēntiņa. Lapiņas ir savienotas ar dzīsliņām.



Pienainā sēntiņa
Mycena galopus
No kātiņa ievainojumiem izdalās balta piensula.
Asins sēntiņa
Mycena haematopus
No kātiņa ievainojuma izdalās asinssarkans šķidrums.
Noliektā sēntiņa
Mycena inclinata
Ar zāģzobainu malu. Aug ceros uz ozolu koksnes.



Dižsporu sēntiņa
Mycena megaspora
Tumšos krāsu toņos. Aug nevis mežos, bet purvos.
Brūnsārtā sēntiņa
Mycena metata
Gaiša ar brūnganu vidu. Dažkārt aug milzīgos baros.
Pavasara sēntiņa
Mycena niveipes
Salīdzinoši paliela. Gaiša. Aug uz lapkoku koksnes.



Diega (Oregonas) sēntiņa
Mycena oregonensis
Pavisam sīka, ar ļoti tievu & garu kātiņu. Ārkārtīgi reta.
Rievainā sēntiņa
Mycena polygramma
Salīdzinoši paliela. Kātiņš ir gareniski rievots. Pareta.
Dzidrā sēntiņa
Mycena pura
Salīdzinoši paliela. Visa violetos / sārtos krāsu toņos.



Sārtā sēntiņa
Mycena rosea
Salīdzinoši paliela. Visa pelēcīgi sārtos krāsu toņos.
Rožainā sēntiņa
Mycena rosella
Pavisam sīciņa; ja reiz aug, tad parasti lielos baros.
Sārmainā sēntiņa
Mycena stipata
Pasīka. Aug čemuros uz atmirušas skujkoku koksnes


Ziemas sēntiņa
Mycena tintinnabulum
Aug vēlā rudenī, mērenā ziemā un ļoti agrā pavasarī.
Zefīra sēntiņa
Mycena zephirus
Ar laiku viscaur noklājas ar rūsganiem plankumiņiem.

 Pavisam Latvijā konstatētas 60 sēntiņu sugas,
 to vidū ne viena vien izskatā vairāk vai mazāk neparasta:
 zeltmalu sēntiņa (Mycena aurantiomarginata),
 zilganā sēntiņa (Mycena pseudocorticola),
 greznā sēntiņa (Mycena amicta),
 bezvārda sēntiņa (Mycena picta).


Vēl no mūsu fotoarhīva

Asins sēntiņas, no kurām dažas apaugušas ar kniepadatveida parazītisko sēni Spinellus fusiger (Gaujas nacionālais parks, pie Melturiem 2013.g.).

Rievainās sēntiņas kātiņa itkā parasts, taču neticami garš un spurains sakņveida pagarinājums (Inčukalna novads, pie Vidzemes šosejas, 2021.g.).

Ziemas vidū uz koka mizas sākusi augt miniatūra (~3 mm) sēntiņa,
iespējams, bet nebūt ne droši vīteņu sēntiņa (Mycena meliigena)
(Gaujas nacionālais parks, Silciema apkārtne, 2016.g. 31.janvāris).

Lapiņsēnes