Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Skropstainā zemeszvaigzne
Apmalotā zemeszvaigzne Geastrum fimbriatum (syn. Geastrum sessile) Sīkā zemeszvaigzne
 

Skropstainā zemeszvaigzne, līdzīgi citām zemeszvaigznēm, ir kā neliels pūpēdis ar papildu ārējo apvalku, kurš plīstot un atveroties sadalās daivās, tā piešķirdams sēnei zvaigžņveidīgu izskatu. Šī sēne ir Latvijā visbiežāk sastopamā zemeszvaigzne, pēc lieluma - vidēja: tās augļķermeņa caurmērs starp daivu galiem parasti ir 4-6 cm. Sugas uzkrītošākās pazīmes: ārējā apvalka vidusdaļa nav sadalījusies daivās un veido padziļinājumu, kurā blīvi (bez kātiņa) ievietojies iekšējais, sporas saturošais lodveida apvalks; sporu izplūdes atvere ir strupi konusveida, dažkārt it kā saplosīta. Aug rudens pusē uz nobirām gan skujkoku, gan lapkoku mežos, tipiski - mazās, taču diezgan ciešās grupās; sīkstās konsistences dēļ saglabājas līdz pavasarim.

   

Skropstainās zemeszvaigznes ir izmēros vidējas (salīdz. ar egļu skujām!) un parasti sastopamas mazās, taču diezgan ciešās grupās.
Ārējais apvalks aptuveni līdz pusei saplīst daivās (parasti 5-10, tomēr gadās arī vairāk). Apakšpusē tas ir aplipis ar augsnes daļiņām.

Skropstainās zemesvaigznes ārējam apvalkam plīstot, daivās sadalās tikai tā ārējā daļa, turpretī iekšējā daļa paliek viengabalaina un kausveidīga.
Iekšējais apvalks ir lodveida vai mazliet saplacināts. Sporu izplūdes atvere ir zema, strupi konusveidīga, parupji šķiedraina, dažkārt it kā saplosīta.

Skropstainā zemesvaigzne ārējā apvalka atplešanās sākumā un nobeigumā.

Skropstainā zemeszvaigzne, kuras ārējais apvalks ir atplešoties saplīsis 
anomāli daudzās daivās: divpadsmit! (Parasti saplīst piecās līdz desmit.)

Apmalotā zemeszvaigzne

Zemes-
zvaigznes

Sīkā zemeszvaigzne
 
 

Citādās