|
Vidēji liela (3-10 cm) sīkstas konsistences adateņsēne ar visumā plakanu, tomēr diezgan nelīdzenu augšpusi,
kura sākotnēji ir samtaina un balta (vai sārta), bet vēlāk cietāka un sārti brūngana, visbeidzot pat tumši sarkanbrūna;
ar piltuvveidīgu apakšpusi, kurai koniskā augšdaļa ir klāta ar sākumā bālganām, taču vēlāk nobrūnējošām vertikālām adatiņām,
bet apakšdaļa sakņveidā iesniedzas diezgan dziļi augsnē, apaugdama nobiras.
Uz jauniem augļķermeņiem (g/k virsas) mēdz veidoties asinssarkana vai brūnsarkana šķidruma pilieni.
Aug skujkoku mežos ar nabadzīgu augsni pa vienai vai nelielās ciešās grupās, nereti saplūzdamas viena ar otru.
No izskata ziņā identiskās rūsganās brūnzobes atšķiras ar to, ka ir ļoti rūgta.
Ļoti reti vai pat ārkārtīgi reti sastopama (daudzas reizes retāk nekā rūsganā brūnzobe).
Neēdama gan sīkstās konsistences, gan rūgtuma dēļ.
|
|
Ar Peka un rūsgano brūnzobi Latvijā, kurā neviens ar šo ģinti sistemātiskā līmenī nenodarbojas, ilgus gadus valdīja sajukums.
Jau pagājušā gadsimta 30. gados F.E.Štolls bija konstatējis rūsgano brūnzobi.
Taču, kad pagājušā gadsimta otrajā pusē šādas sēnes tika atkal ievērotas, tās bez nopietnas pārbaudes atzina par Peka brūnzobēm.
Situācijas atšķetināšana sākās 2013. gadā; izrādījās, ka lielum lielais vairākums atradumu ir rūsganās brūnzobes;
tikai 2023. gadā ir droši konstatēta arī Peka brūnzobe.
|
