 |
 |
 |
||
| Zilkāta vēršmēlene* | ||||
|
|
|
||
| Zilkāta vēršmēlene* | ||||
| ◄ | Rūgtā vēršmēlene | Sarcodon glaucopus | ► |
|
Vidēji liela adateņsēne (diametrs līdz ~10 cm) ar nedaudz izliektu, sākumā gaiši pelēkbrūnu, vēlāk tumšāku un brūnāku cepurīti, kuras virsmiziņa no vidus saplaisā pieguļošās zvīņās. Adatiņas augļķermeņa apakšpusē ir gar kātiņu nolaidenas, pelēcīgi baltas un dažus mm garas. Kātiņš mēreni garš, aptuveni cepurītes krāsā, bet pašā pamatnē izteikti zaļganzils. Mīkstums gaišs. Aug rudens pusē skujkoku mežos. Ļoti(?) reti sastopama. Neēdama. |
|
Pirmo reizi Latvijā bija pamanījis Edgars Mūkins 2011. gadā Ķekavas novada Daugmales pagasta vidusdaļā, otro - Inita Dāniele 2014. gadā Engures novada Engures pagastā Rīdeļu dzirnavu tuvumā, taču abās reizēs atraduma suga sākumā bija noteikta nepareizi. Kad Edgars Mūkins 2016. gadā Rēzeknes novada Maltas pagastā pie Ļaudiņu ezera uzgāja vēlreiz, konsīlijs D. Meieres, I. Dānieles un atradēja sastāvā beidzot noteica īsto sugu. 2018. gadā Ingūna Riževa pamanīja ceturto sugas atradni - Garkalnes novada dienvidaustrumu daļā, netālu no Maltuves purva. 2020. gadā auga daudz raženāk nekā iepriekšējās sezonās; īpaši daudz novērota Pierīgas un Vidzemes piejūras kāpu zonā. |
  |
 |
 |
|
Zilkāta vēršmēlenei ir nedaudz izliekta, sākumā gaiši pelēkbrūna, vēlāk arvien |
||
 |
Zilkāta vēršmelenes cepurīte ir sākumā gaiši pelēkbrūna, vēlāk tumšāka un brūnāka; cepurītes virsmiziņa no vidus saplaisā nelielās pieguļošās zvīņās.
 |
Adatiņas cepurītes apakšpusē zilkāta vēršmēlenei ir pelēcīgi baltas. Tās kātiņš ir aptuveni cepurītes krāsā, bet pašā pamatnē - izteikti zaļganzils.
 |
Tomēr reizēm gadās arī tādi zilkāta vēršmēlenes eksemplāri, kuriem kātiņa pamatnes zilganums ir visai vāji izteikts.
Šīs lappuses foto ir no sugas pirmās atradnes Ķekavas nov. Daugmales pagastā un no trešās atradnes Rēzeknes nov. Maltas pagastā.
Pirmās atradnes kopskata foto sk. ģints pārskata lappuses apakšā. (Tajā gan nav ietilpināti nedaudzie atstatāk izaugušie eksemplāri.)
* Nosaukums, par kādu bija vienojies tekstā minētais konsīlijs un
kāds ir norādīts Dabas muzeja sastādītajā Latvijas bazīdijsēņu sarakstā.
«Lielajā Latvijas sēņu grāmatā» figurē kā zilganā vēršmēlene (344. lpp.),
kas uzkrītoši neatbilst augļķermeņa dominējošajai krāsai dabā.
|
|
