Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Rūgtā vēršmēlene
Egļu vēršmēlene Sarcodon scabrosus Zilkāta vēršmēlene
 

Liela adateņsēne (diametrs līdz 12-15 cm) ar vairāk vai mazāk plakanu, sākumā gaišbrūnu, vēlāk tumšbrūnu un vecumā pat gandrīz melnu cepurīti, kuru blīvi klāj koncentriski izvietotas tumšbrūnas zvīņas, pieaugušai sēnei visai spurainas. Adatiņas augļķermeņa apakšpusē ir gar kātiņu nolaidenas, pelēcīgi baltas un līdz 1 cm garas. Kātiņš salīdzinoši īss, augšā aptuveni cepurītes pamatkrāsā, bet uz lejasgalu kļūst iezilgans. Mīkstums ļoti rūgts (pretstatā parastajai vēršmēlenei un egļu vēršmēlenei). Aug rudenī, pēc vienas versijas - smilšainos priežu mežos (tāpat kā parastā vēršmēlene!), pēc citas - pārsvarā lapkoku un reti skujkoku mežos; mūsu pieredze (rūgtā) runā par labu pirmajai versijai. Reti sastopama. Neēdama rūgtuma dēļ.

 

Senāk visas šāda izskata sēnes tika uzskatītas par parastajām vēršmēlenēm, tomēr krasā atšķirība sēņu garšā - vienas ļoti rūgtas, citas ne - raisīja aizdomas par piederību dažādām sugām. Mūsdienu pētījumi molekulārā līmenī ir parādījuši, ka ir pat veselas trīs ārēji ļoti līdzīgas sugas: parastā vēršmēlene, egļu vēršmēlene un rūgtā vēršmēlene.

Rūgtajai vēršmēlenei, gluži kā parastajai un egļu, cepurītes augšpusi blīvi klāj koncentriski izvietotas tumšbrūnas zvīņas,
bet apakšpusi - adatiņas. Kātiņš rūgtajai veršmēlenei ir uz lejasgalu iezilgans, vienīgi šeit tas nav saskatāms apķepuma,
kā arī fotouzņēmuma tehnisko nepilnību dēļ; taču piederību tieši šai sugai nepārprotami apliecināja ārkārtīgi rūgtā garša.

Šīs lappuses foto ir no atradnes Pierīgā, piejūras kāpu zonā starp Kalngales un Garciema stacijām.

Egļu vēršmēlene

Vēršmēlenes

Zilkāta vēršmēlene
 

Citādās