|
Liela adateņsēne (diametrs līdz 12-15 cm)
ar vairāk vai mazāk plakanu, sākumā gaišbrūnu, vēlāk tumšbrūnu un vecumā pat gandrīz melnu cepurīti,
kuru blīvi klāj koncentriski izvietotas tumšbrūnas zvīņas, pieaugušai sēnei visai spurainas.
Adatiņas augļķermeņa apakšpusē ir gar kātiņu nolaidenas, pelēcīgi baltas un līdz 1 cm garas.
Kātiņš salīdzinoši īss, augšā aptuveni cepurītes pamatkrāsā, bet uz lejasgalu kļūst iezilgans.
Mīkstums ļoti rūgts (pretstatā
parastajai vēršmēlenei un
egļu vēršmēlenei).
Aug rudenī, pēc vienas versijas - smilšainos priežu mežos (tāpat kā
parastā vēršmēlene!),
pēc citas - pārsvarā lapkoku un reti skujkoku mežos; mūsu pieredze (rūgtā) runā par labu pirmajai versijai.
Reti sastopama. Neēdama rūgtuma dēļ.
|
|
Senāk visas šāda izskata sēnes tika uzskatītas par parastajām vēršmēlenēm, tomēr krasā atšķirība sēņu garšā
- vienas ļoti rūgtas, citas ne - raisīja aizdomas par piederību dažādām sugām.
Mūsdienu pētījumi molekulārā līmenī ir parādījuši, ka ir pat veselas trīs ārēji ļoti līdzīgas sugas:
parastā vēršmēlene, egļu vēršmēlene un rūgtā vēršmēlene.
|
