Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Rūgtā vēršmēlene
Parastā vēršmēlene Sarcodon scabrosus Zilkāta vēršmēlene
 

Ļoti liela adateņsēne (diametrs līdz 30 cm) ar vairāk vai mazāk plakanu, sākumā gaišbrūnu, vēlāk tumšbrūnu un vecumā pat gandrīz melnu cepurīti, kuru blīvi klāj koncentriski izvietotas tumšbrūnas zvīņas, pieaugušai sēnei visai spurainas. Adatiņas augļķermeņa apakšpusē ir gar kātiņu nolaidenas, pelēcīgi baltas un līdz 1 cm garas. Kātiņš salīdzinoši īss, augšā aptuveni cepurītes pamatkrāsā, bet uz lejasgalu kļūst iezilgans. Mīkstums ļoti rūgts (pretstatā parastajai vēršmēlenei). Aug rudenī sausos smilšainos priežu mežos (iespējams, arī egļu mežos). Reti sastopama. Neēdama rūgtuma dēļ.

 

Aizdomas, ka par parastajām vēršmēlenēm uzskatītās sēnes patiesībā ir piederīgas dažādām sugām, bija radušās jau sen, pirmām kārtām sakarā ar kraso atšķirību garšā - vienas tik rūgtas, citas ne. Taču tikai mūsdienu pētījumi molekulārā līmenī ir apstiprinājuši, ka patiešām pastāv divas sugas. Tā kā abas ir arēji tik līdzīgas, bet skatā no augšas šķiet pavisam identiskas, priekšstats par abu sugu relatīvo izplatību Latvijā ir gaužām aptuvens. Katrā ziņā sēņotāju atsauksmēs vēršmēlenes visai reti tiek kvalificētas kā rūgtas; arī mums tādas gadījušās tikai vienu reizi (no aptuveni desmit).

Rūgtajai vēršmēlenei, gluži tāpat kā parastajai, cepurītes augšpusi blīvi klāj koncentriski izvietotas tumšbrūnas zvīņas,
bet apakšpusi - adatiņas. Kātiņš rūgtajai veršmēlenei ir uz lejasgalu iezilgans, tikai šeit tas nav saskatāms apķepuma,
 kā arī fotouzņēmuma nepilnību dēļ (taču piederību sugai nepārprotami apliecināja ārkārtīgi rūgtā garša).

Šīs lappuses foto ir no atradnes Pierīgā, piejūras kāpu zonā starp Kalngales un Garciema stacijām.

Vēršmēlenes

 
 
Parastā vēršmēlene

Citādās 

Zilkāta vēršmēlene