Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Aktualitātes-2019

Atradumi 2019 (5): retumi kļūst ne-retumi
Mycological findings in July 2019
 

Šajās lappusēs tiek atainoti interesantākie mikoloģiskie atradumi, kurus gadījies uziet mūsu fotogrāfam vai senes.lv sadarbības partneriem. Pretstatā agrākajām hronikām, vairs tikpat kā neatspoguļojam ikdienišķās norises sēņu valstībā, jo tās ik gadu ir vairāk vai mazāk līdzīgas.

 

Janv. – febr. Marts – apr. Maijs (viss) Jūnijs (viss) Jūlijs (viss) Augusts Septembris Oktobris Novembris


 
 

Krāšņajai sēdenei, kura ilgus gadus skaitījās ārkārtīgi reta, taču pērn Siguldas un Krimuldas novados tika konstatēta vienā vietā pēc otras, jauno
atradņu birums turpinājies arī šovasar un tajā pašā reģionā. Iespējams, ka iepriekš tā visbiežāk kļūdaini noturēta par parasto skaistgalveņu sēdeni.

 
 

Pa kreisi: vietā, kur reiz sešos eksemplāros bija izaugusi aizsargājamā raupjā tumšbeka, pēc četru sezonu pauzes atkal uzradusies viena šāda beka.
Pa labi: šī prāvā sārtlapīte, kura Latvijā ir atrasta tikai četrās vietās (un joprojām ir bez pilna latviskā nosaukuma), savā hronoloģiski trešajā atradnē
ir manīta augam jau trešo gadu pēc kārtas, turklāt šosezon atkal ievērojamā skaitā – ap pussimts eksemplāru (šeit atainotie eksemplāri ir jau paveci).

 
 

Agrās un karstās vasaras pasteidzināta, citkārt rudenīgā vēdekļa sārtaine ir sākusi augt jau jūlija vidū, turklāt arī jaunās, vēl pērn neeksistējušās
atradnēs (kuras gan ir pavisam netālu no jau zināmām). Tiesa, abās jaunajās augļķermeņi bija pavisam sīki (pa kreisi – mazāks par 1 centa monētu,
pa labi – tikai mazliet lielāks par to) un drīz vien nonīka, domājams, šīs vasaras lielā sausuma dēļ (vienā gan, šķiet, ne bez cilvēka piepalīdzības...).
Taču šīs skaistās un aizsargājamās sēnes micēlijs abos kritalu nogriežņos droši vien ir saglabājies un, cerams, nākamgad atkal veidos augļķermeņus.

 
 

Vietā, kur jau gadiem ilgi ik sezonu ir lielā daudzumā novērojami parasto zemestauku visnotaļ parasti eksemplāri, pēkšņi uzradies viens neparasts -
ar mežģīņveidīgu plīvuru zem "cepurītes" (taču visādā citādā ziņā tieši tāds pats kā visi citi);  vēlāk tur atkal izauga tikai pavisam parasti eksemplāri.
Analoģisku ainu – plīvura ap kātiņu nav, tad pēkšņi vienam eksemplāram ir, tad atkal nevienam nav - esam novērojuši arī Hadriana zemestaukiem.
Mūsuprāt tas norāda, ka tādas īpašas parasto zemestauku varietātes – ar plīvuru ap "kātiņu" (Phallus impudicus var. togatus) – faktiski nemaz nav.
Izskatās, ka vienai un tai pašai zemetauku sugai (arī vienai un tai pašai varietātei) atkarībā no mums nezināmiem faktoriem var būt dažādi attīstības
scenāriji: bez plīvura, ar īsu plīvuru (tādu, kā šeit) vai ar plīvuru visā "kātiņa" augumā; vienīgi pirmais scenārijs realizējas daudzkārt biežāk nekā citi.

 
 

Tikai mūsdienās Latvijā konstatētā neīstā bērzubeka šajā karstajā un visumā sausajā vasarā ir sākusi augt neparasti agri un darījusi to ļoti raženi.
Sugas lielākajā zināmajā atradnē, kurā iepriekšējos gados izauga augstākais ap 25 eksemplāriem pa visu sezonu, šī gada jūnijā vien to bija tuvu 50,
bet jūlijā – apmēram vēl divas reizes vairāk! Pārsvarā tie pārstāvēja sugas gaišāko formu (šeit), taču pa starpam bija novērojami arī daži tumšākie.

 

 
Janv. – febr. Marts – apr. Maijs (viss) Jūnijs (viss) Jūlijs (viss) Augusts Septembris Oktobris Novembris
 

Vietnes sadaļas