Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Aktualitātes-2019

Atradumi 2019 (3): "ūdenssēnes" baru bariem
Mycological findings from May 2019 onwards
 

Šajās lappusēs tiek atainoti interesantākie mikoloģiskie atradumi, kurus gadījies uziet mūsu fotogrāfam vai senes.lv sadarbības partneriem. Pretstatā agrākajām hronikām, vairs tikpat kā neatspoguļojam ikdienišķākās norises sēņu valstībā, jo tās ik gadu ir vairāk vai mazāk līdzīgas.

 

Janvāris – februāris Marts – aprīlis Maijs un turpmāk


 
 
 

Ļoti reti sastopamajai, tikai uz stipri izmirkušas koksnes mītošajai tīģeru sīkstenei šopavasar uzieta jauna, ārkārtīgi ražīga atradne. Divās cieši blakus
esošās Gaujas vecupēs pie Ādažiem to pamanījusi Laima Birziņa. Uz dažiem desmitiem vecupēs peldošu, krasta dubļos pusiegrimušu vai pat jau pilnīgā
sausumā nonākušu nelielu kritalu tur izauguši vairāk nekā 700 augļķermeņu (tiesa, pārsvarā nelielu un mūsu apmeklējuma laikā lielākoties jau pavecu).

Pateicamies Laimai Birziņai, kura pēc mūsu lūguma operatīvi atgriezās sava atraduma vietā un, laužoties cauri brikšņiem un dubļiem, rūpīgi inventarizēja neredzēti lielo atradni!

P.S. Vēlāk, mērķtiecīgi pārmeklējot vecupes Ādažos, tā pati novērotāja uzgājusi vēl citas atradnes, dažas no tām izcili lielas. Vienā bijuši >1600 eks.!

 

Vismaz desmito sezonu turpinājusi ražot arī tīģeru sīksteņu atradne Siguldā, uz dīķī peldoša liela bluķa. Turklāt šogad sēnes tur izaugušas vēl lielākā 
skaitā nekā jebkad agrāk novērojumu periodā, proti, pieci desmiti. Kā šī atradne ražojusi iepriekš, sk. attiecīgo gadu fotohronikās: 2015, 2017, 2018.

 
 

Mēķtiecīgi meklējot, esam uzgājuši jaunu palielu (>70 eks.) tīģeru sīkstenes atradni arī no mūsdienu Gaujas patālākā vecupē pie Murjāņiem (attēlā).
Tikmēr pirmo šajā apvidū pamanīto atradni (sk. fotohroniku 2017), kura pērn šķita zudusi, izdevies ieraudzīt atkal! (Atstatums starp abām ir <1 km.)

P.S. Trīs jaunas tīģeru sīkstenes atradnes šopavasar uzietas arī Gaujas senlejas kreisajā pusē pie Siguldas (to vidū viena prāva - ar mūsu spēkiem).

 

Vienīgajā Latvijā zināmajā apaļsporu bisītes atradnē pie Ieriķiem šopavasar izaugušie eksemplāri visi ir nelieli (iegriezumā). Toties to ir divreiz vairāk
nekā pērn vai aizpērn, turklāt trīs no tiem ir atradnes jaunā "filiālē" - uz upītē mirkstošas egles kritalas (lielajā attēlā) pārdesmit metru no "galvenās".
Tātad vismaz šajā vietā Eiropas mēroga retumam iznīkšana acīmredzami nedraud!

 
 

Sāļu augsni mīlošā Bernāra atmatene (Agaricus bernardii), kura vēl pagājušā gadsimta beigās skaitījās Latvijā ļoti reta, šajā gadsimtā kļūst arvien
biežāk sastopama, tuklāt nevis dabiskā, bet cilvēka ietekmētā vidē: cieši blakus ietvēm un brauktuvēm, kuras ziemā bijušas bagātīgi kaisītas ar sāli!
Šīs vasaras sākumā tā ir tālu pārspējusi ražīgumā (vismaz mūsu vērotajās teritorijās) pat ielasmalas zālāju tradicionālo iemītnieci no tās pašas ģints
- pilsētas atmateni. No pēdējās tā ir viegli atšķirama pēc cepurītes zvīņainuma, vienkāršā (ne dubultā) gredzena un mīkstuma sarkšanas griezumā.
(Ilustrēts sugas apraksts tiks tuvākajā laikā iekļauts mūsu vietnē fungi.lv.)

 

 
Janvāris – februāris Marts – aprīlis Maijs un turpmāk
 

Vietnes sadaļas